Otrdiena, 2021. gada 11. maijs

Milda, Karmena, Manfreds

Piektdiena, 9. janvāris (2015) 12:46

Kā tikt galā ar pēcsvētku depresiju

Nereti svētku laikā piedzīvoto emociju augstais pacēlums un to kritums pēc svētkiem mums izraisa skumju un tukšuma sajūtu. Ir beidzies skaistais svētku gaidīšanas laiks, ir jāatgriežas ikdienas ritmā starp izšautām petardēm un eglītēm. Šo sajūtu mēdzam dēvēt par pēcsvētku “depresiju” - kā ar to cīnīties un vai tā tiešām ir depresija?


Kas ir pēcsvētku “depresija”?

Par pēcsvētku “depresiju” esam ieraduši saukt to emociju kopumu, kas mūs piemeklē periodā pēc lielākiem svētkiem – nogurums, vilšanās, nomāktība, intereses zudums par apkārt notiekošo. Šīs emocijas var rasties vairāku iemeslu dēļ.

Svētki, īpaši Ziemassvētki, kas tiek saukti par ģimenes svētkiem, un Jaunā gada laiks, kad ir jūtama īpaša gaisotne un notiek tieši šim laikam raksturīgi gatavošanās rituāli, mums saistās ar pacilātām, ļoti jaukām un gaišām emocijām. Mūsu prātos rodas skaidras vīzijas par to, kāda būs svētku norise. Saviļņojošās, pozitīvās un gaišās emocijas burtiski paceļ spārnos.

Tomēr ne vienmēr šīs vīzijas un gaidas par svētku norisi piepildās un ne vienmēr šīs pacilātās emocijas saglabājas arī janvārī. Pēc svētkiem nāk darba dienas un tas, ko esam pieraduši saukt par “pelēko ikdienu”. Lūk, šis emociju kritums, iespējamā vilšanās sajūta un nogurums no svētkiem, izraisa skumju un emocionāla tukšuma sajūtu, kuru mēs nereti saucam par pēcsvētku “depresiju”.

Gadu mija tiek uzskatīta par pārmaiņu laiku, kad mēs pārskatām savu rīcību un dzīvesveidu kopumā, nereti lemjot par labu būtiskām izmaiņām ikdienā. Nosakām jaunas apņemšanās un laiku, cik ātri tās piepildīsim. Ir labi apņemties mainīt savu ikdienu, kad tas ir nepieciešams, tomēr Jaunā gada apņemšanās nereti cieš fiasko. Lai tā nebūtu un mūs nepiemeklētu vilšanās savos spēkos, pārmaiņas vajadzētu plānot un realizēt pakāpeniski, soli pa solim. Tāpat svarīga ir motivācija, kāpēc mēs darīsim lietas citādāk - nevajag sākt ēst veselīgi un iet uz sporta zāli tikai tāpēc, ka ir 1.janvāris un visi citi tā dara, bet tāpēc, ka tas ir nepieciešams jūsu organismam un veselībai. Varbūt tik ierastās sporta zāles vietā var izvēlēties dejas vai citas sev piemērotas nodarbības.


Kāpēc dažus piemeklē pēcsvētku “depresija”, bet citus nē?

Mēs esam ļoti dažādi, mums katram ir savs temperaments, ir pozitīvāk un negatīvāk tendēti cilvēki.  Dažus ietekmē rudens sākšanās. Piemēram tas, ka līst lietus, daļai no mums jau šķiet sliktas dienas pazīme, tas, ka snieg sniegs, nozīmē, ka ceļi būs slideni un arī tas nav labi. Savukārt citi uzskata, ka lietus viņiem nemaz netraucē un sniegs ir skaists, var slēpot, ir gaišāks un tamlīdzīgi.

Arī svētkus un pēcsvētku laiku mēs uztveram dažādi. Te runa ir par to, ko mēs gaidām no svētkiem - jo smalkāk viss tiek saplānots, vairāk ir obligāto prasību pret sevi un citiem, jo lielāka ir iespēja izjust vilšanos, ja kaut kas nenotiek perfekti; lielāka iespēja, ka pēcsvētku skumjas tiešām atnāks. Ir lietas, kuras mēs varam izplānot, jo tās ir atkarīgas tikai no mums, piemēram, galda klājums, bet ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt - tā tas arī ir jāpieņem, tad šī vilšanās iespēja ir mazāka.


Kā cīnīties ar pēcsvētku emocionālo kritumu?

Šogad ar to cīnīties ir vieglāk - pēc svētkiem bija dažas brīvas dienas, lai aprastu ar pārmaiņām un atpūstos. Pēc iespējas vajadzētu aizpildīt laiku darot to, kas patiešām rada prieku sev.

Ja tomēr pēcsvētku “depresija” ir, tad svarīgi būtu saprast, par ko šīs skumjas. Ja gribas raudāt, vajag paraudāt, bet jāsaprot, par ko es tagad raudu, vai par to, ka esmu pārguris gatavojot deviņus ēdienus un uzņemot viesus, vai par to, ka gada notikumu un emociju “bilance” nav tāda kā gribētos, bet varbūt par to, ka nav notikušas kārotās pārmaiņas, vai par to, ka ir jāatgriežas darbā?

Īpaši gadu mijā cilvēki ļoti kāro pēc pārmaiņām darbā, ģimenē un attiecībās, bet lai tās notiktu, īsti nekādas aktīvas darbības neveic. Lai notiktu pārmaiņas, mums pašiem ir aktīvi jārīkojas - lai piepildītos vēlmes, tās ir skaidri jāapzinās, jāizvērtē un jāsagatavo plāns, kā tās piepildīt. Šis process prasa piepūli, un tā ir mūsu personīgā atbildība rūpēties, lai virzītos uz priekšu un apzināti izvēlētos to, kas nāk mums par labu.

Pētījumi pierāda, ka cilvēki, kuri vairāk iesaistījušies brīvā laika, brīvprātīgā darba vai labdarības aktivitātēs un aizpildījuši savu ikdienu ar nodarbēm, kas rada prieku viņiem un citiem, biežāk izjūt laimes sajūtu un ir apmierinātāki ar savu “pelēko” ikdienu, jo šī ikdiena vairs nav tik “pelēka”- tā ir “krāsaina” un tajā ir vairāk pozitīvu notikumu.

Lai cīnītos ar negatīvu noskaņojumu, viens no psiholoģiskajiem vingrinājumiem - dienas beigās mēģināt nosaukt trīs pozitīvas lietas, kas šodien ir notikušas, par kurām var pateikt paldies, kuras devušas gandarījumu - tas ir veids, kā savu negatīvo skatījumu uz notiekošo kopumā vērst uz pozitīvo pusi.


Vai pēcsvētku “depresija” var pāraugt īstā depresijā?

Pēcsvētku “depresija” var būt saistīta arī ar sezonālo depresiju – tā kā dzīvojam tik tālu uz ziemeļiem, tad arī mūs skar nomāktība un nogurums, kas saistīts ar saules gaismas trūkumu. Depresiju raksturo slikts garastāvoklis, nomāktība un negatīvisms, fizisks nogurums un traucēts miegs, trauksme, grūtības veikt ierastās darbības – ja šie simptomi ilgst jau vairāk kā pāris nedēļas, ir vērts konsultēties ar profesionāļiem.

Pēc lieliem svētkiem un notikumiem mūs nereti piemeklē gan gandarījums par paveikto, gan arī skumju izjūta par to, ka viens posms mūsu dzīvē ir beidzies, un kaut kas ir jāsāk no jauna.


Konsultējusi klīnikas Premium Medical psiholoģe un psihoterapeite Inese Ruka.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (17)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (8)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors (4)

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv