Raksts no Puaro.lv

26. novembris (2013) 17:21

Zane Pabērza aicina vecākus pasargāt savus bērnus no dīvaiņiem sociālajos tīklos

Puaro.lv

Sociālie tīkli daudziem no mums ir ikdiena. Tajos mēs pavadām lielu daļu sava brīvā laika, gūstot ne vien izklaidējošu, bet arī informatīvu saturu. Daudzi nemaz neatminas dienu, kad pirmo reizi piereģistrējās kādā no portāliem, kurus šobrīd lieto. Aktuāls jautājums vecākiem allaž ir bijis savu bērnu aktivitātes interneta vidē. Savās pārdomās par to ar portālu Puaro.lv dalās žurnāla „Klubs” seksa slejas autore Zane Pabērza, kura nesen piedzīvojusi ne vienu vien nepatīkamu brīdi pēc septiņgadīgās meitiņas reģistrēšanās portālā Draugiem.lv.

Jau pirmajā dienā viņas atvasīte saņēmusi vairākus uzaicinājumus no svešiem vecāka gada gājuma vīriešiem, kuri pat uzdrīkstējušies meitenīti uzrunāt kā „mīļumiņu”.

„Vecuma cenzs, kad ļaut bērniem apgūt sociālos tīklus, ir grūti nosakāms, bet noteikti tie būtu padsmit gadi. Lieliska ideja būtu veidot atsevišķas slēgtas grupas-klases, kurās vispār varētu reģistrēties un komunicēt tikai sava vecuma bērni - klases, skolas un tamlīdzīgi. Bērniem jau šie pieaugušie slimie cilvēki nemaz neinteresē - viņi grib šo komunikāciju savā starpā,” uzskata Zane. „Tajā pašā laikā apzinos, ka, problēmu ignorējot vai meklējot tās „apiešanas” veidus, mēs jau to nevaram padarīt par neesošu. Šie paši cilvēki ar savām novirzēm ir mums apkārt - uz ielas, dzīvokļu mājās. Ļoti daudz ar bērniem par to atkal un atkal ir jārunā, jāskaidro.”

„Pilnīgi noteikti ir jāseko līdzi sava bērna darbībām internetā. Šobrīd, par laimi, man ar meitu ir izdevies rast normālu komunikāciju un vienošanos, ka viņa neapstiprina un nesarakstās ar nepazīstamiem cilvēkiem. Un ka es regulāri pārbaudīšu viņas profilu, kas viņai raksta un ar ko viņa komunicē. Pagaidām pretenziju no viņas puses nav un ceru to uzticības līmeni saglabāt arī turpmāk, kaut labi apzinos, ka lielākā vecumā viņas vēlme pret „savu teritoriju” palielināsies. Tomēr turpinu cerēt, ka savstarpējās sarunās un problēmas skaidrošanā man izdosies viņas uzticības līmeni man kā mammai un draudzenei saglabāt. Tas ir mans kā vecāka pienākums pie šī jautājuma strādāt. Gan ar viņu, gan sevi,” stāsta populārā māmiņa.

„Mana specifiskā personība arī, protams, piesaista lielu skaitu dīvaiņu sociālajos tīklos. Vairumā gadījumu uz kontaktu ar viņiem neizeju. Tomēr nevaru noliegt - apziņa, ka apkārt ir daudz slimu cilvēku un šādā vidē aug mani bērni, ir nomācoša. Runāt, runāt un vēlreiz runāt – tas ir galvenais, ko mums visiem darīt. Un brīdināt citam citu par viņiem.”