Raksts no Puaro.lv

Piektdiena, 20. marts (2015) 08:08

Vai laimi var nopirkt par naudu?

Piektdiena, 20. marts ir Starptautiskā laimes diena. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes asoc. profesore un psihiatre Biruta Kupča un Komunikācijas fakultātes lektors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks izsaka viedokli par to, kas ir laime, vai laimi var nopirkt par naudu un vai katrs pats ir savas laimes kalējs, kā vēsta latviešu sakāmvārds.

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras lektors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka jēdzienu „laime” var interpretēt ļoti dažādi, viss atkarīgs no tā, kādi ir konkrētās grupas priekšstati par laimi. Pēc viņa domām, no vienas puses – laime ir emocionāls stāvoklis, līdz ar to tas ir ļoti subjektīvs emocionālais stāvoklis. No otras puses – jēdzienu „laime” var izskaidrot objektīvi.

Klāvs Sedlenieks uzskata, ka laimi kā emocionālu stāvokli par naudu nevar nopirkt. Arī naudas daudzums laimīgu nedara. Ja kādā dzīves brīdī indivīdam naudas paliek vairāk, viņš, protams, ir laimīgs, taču tikai īsu brīdi. Svarīgāk viņam ir tas, cik naudas ir pārējiem, – cilvēks ir laimīgāks tad, ja viņam ir kaut nedaudz vairāk naudas nekā kolēģim, kaimiņam u. c.

„Izteikums „pats savas laimes kalējs” ir ļoti maldinošs,” atzīst sociālantropologs. „Katrs, protams, var pielikt roku, lai izmainītu savas dzīves apstākļus, taču laimi izkaldināt pašam ir grūti”, jo mēs nevaram neko īpaši darīt, ka citiem ir vairāk nekā mums, mēs varam mainīt tikai savu situāciju.




Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras asociētā profesore un psihiatre Biruta Kupča par laimi dēvē tās situācijas, kad cilvēks izjūt vai piedzīvo pozitīvas emocijas – prieku, gandarījumu, saviļņojumu.

„Lai būtu šīs sajūtas, ir jārada apstākļi, kas veicina un rosina šīs labās sajūtas. Apstākļi paši par sevi nerodas – tie ir jārada, jālolo. Par tiem reizēm pat ir jācīnās.”

Laimes brīžus, pēc profesores domām, vispirms rada ģimene, radi un draugi, pēc tam – darbs, intereses un aizraušanās. „Taču intereses ir jāizkopj – ir jāmācās, jālasa, jāiedziļinās. Tu jūties laimīgs, kad piepildi savas intereses, bet, lai varētu saprast kaut vai simfonisko mūziku un operu, ir jāmācās un jāiedziļinās šajās lietās.”

Profesore nepiekrīt teicienam, ka nauda laimi nenes. „Diemžēl bez naudas uz koncertu neaiziesi, uz teātri neaiziesi… Ir vajadzīgi līdzekļi un materiālie ieguldījumi, lai savas intereses varētu piepildīt un tādā veidā gūtu gandarījumu, prieku un apmierinājumu.”