Raksts no Puaro.lv

25. septembris (2013) 12:57

Lindu Leen eksotiskais ceļojums noved līdz „ekstāzei asaru veidā” FOTO

Facebook.com

Nu jau vairākas nedēļas Lindas Leen ikdiena aizrit, apceļojot krietni saulainākas un siltākas zemes. Dziedātāja ir devusies piedzīvojumiem bagātā Spānijas izpētē – no serpentīnu mezglojumiem un šerija baudīšanai flamenko bāros līdz pat laiskai atpūtai baseina malā.

FOTOGALERIJA.


„Ja esi Andalūzijā un nav bail vai nelabi no kalnu serpentīniem, noteikti baudi ceļu no Zahara la Sierra līdz Vejer de la Frontera - ik pa pieciem kilometriem „kartiņu skats”. Brīnišķīgi!”- iesaka Linda Leen, savus piedzīvojumus iemūžinot arī sociālajos tīklos.


„Šī māja klints galā, kas celta 1729.gadā un tagad ir viesnīca, kādreiz piederēja izcilajam spāņu flamenko dejotājam Antonio Ruiz Soler,” stāsta dziedātāja.


 

„Parasts flamenko krodziņš Peña la Buleria ar piekaramajiem griestiem. Sākumā viņi bija divi, tad jau četri, tad iesaistījās arī publika: vecmāmiņa, pēc tam arī mazmeita un znots. Ar skatu pret dziedātāju dejoja flamenko un viņa, turpinot dziedāt, atbildēja ar sinhronām kustībām. Katrs varbūt pāris taktis, ne vairāk, bet bija sajūta, ka tā ir kā flamenko uzstāšanās kulminācijas daļa - dziesminieki savienojas ar publiku, VISI sit plaukstas sarežģītajā ritmā un pavada deju un dziesmu ar sajūsmas pilniem izsaucieniem. Un tas viss sestdienas pēcpusdienā bez mikrofoniem, pie šerija un alus kausiem un koka vēdekļiem. Izvilka man no iekšām kaut kādu pirmatnēju prieku, varētu pat teikt ekstāzi asaru veidā. Nu nevar to vārdiem izstāstīt. Varbūt tikai izdziedāt!” - prāto Linda Leen.


„Tagad Barselonā man ir jauna mīļākā brokastu vietiņa pie Plaza Tetuan. Tagad zinu to, ka ne tikai labam vīnam, bet arī it kā vienkārši svaigai graudu maizītei ir ilga un mainīga pēcgarša, kas pārņem garšas kārpiņas un liek labsajūtā murrāt.”