Trešdiena, 2018. gada 14. novembris

Fricis, Vikentijs

Otrdiena, 14. februāris (2012) 12:57

Meroni: Lembergs un oponenti vienojušies sadalīt 100 miljonus ASV dolāru (5)

Patlaban cīņa AS "Ventbunkers" akcionāru vidū notiek par naudu - 100 miljoniem ASV dolāru (52 miljoniem latu), kas ir "Ventbunkera" un šai kompānijai daļēji piederošās AS "Latvijas Naftas tranzīts" līdzekļi bankā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" šādu viedokli pauda advokāts Rūdolfs Meroni. Viņš pauda pārliecību, ka bijušie Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti vienojušies ar viņu šo naudu sadalīt. Meroni arī vaino pretējo pusi līdzekļu izņemšanā no "Ventbunkera", daļēji tos izmantojot arī politisko interešu labā.

Pagājušajā nedēļā liecinājāt tiesā tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, liecināsiet arī februāra beigās. Cik ilgi plānojat palikt Latvijā šī iemesla dēļ?

Došos prom un braukšu uz Latviju, kad vajadzēs doties uz tiesu.

Lembergs un viņa dēls norādījuši, ka esat darbojies kā viņu advokāts, tāpēc nevarat liecināt. Kāpēc tomēr to darāt?

Kā esmu skaidrojis, esmu darbojies kā advokāts un par attiecīgajiem jautājumiem nevaru runāt, jo uz tiem attiecas profesionālais noslēpums, taču daudzos jautājumos darbojos kā finanšu starpnieks. Man ir jāliecina un nav tiesību atteikties to darīt. Nav tā, ka es gribu liecināt, jo ir labākas lietas, ko darīt, nevis nedēļu pēc nedēļas ierasties tiesā, taču tas ir pienākums.

Vai varat atklāt, kādi jautājumi tiek uzdoti tiesā un uz kādu laika posmu tie attiecas?

Nē, nedrīkstu komentēt neko, kas attiecas uz Lemberga krimināllietu.

Kādas ir jūsu prognozes, kad lieta noslēgsies?

Runa varētu būt par 5-10 gadiem. Ja Lembergs uzvarēs, droši vien prokuratūra lēmumu pārsūdzēs, un otrādāk. Tieši šajā tiesā (Rīgas apgabaltiesā - red.) lieta varētu tikt izskatīta vēl vienu, divus, trīs gadus.

Kādu iznākumu paredzat?

Nekomentēšu tiesvedību.

Vai pietiks pierādījumu tam, ka Lembergs ir bijis patiesais labuma guvējs Ventspils kompānijās?

Varu atsaukties uz pierādījumiem, ko esmu redzējis internetā, mājaslapā "www.rokasgramata.com". Tur, piemēram, ir atrodama mana liecība. Manā skatījumā, nav jautājuma, vai Lemberga kungs un viņa ģimene bija dažādu aktīvu patiesie labuma guvēji un īpašnieki, jautājums ir, kā viņi tos ieguva. Manās acīs tas ir izšķirošais jautājums šajā lietā. Jautājums, vai apsūdzība var pierādīt, ka viņš aktīvus ieguva kriminālā veidā. Tas notika vairākus gadus, pirms es tiku iesaistīts, un es nevaru spekulēt par šo jautājumu.

Taču kaut kas, ko zināt un varat pateikt, var palīdzēt apsūdzībai.

Nevaru runāt par šo procesu.

Ir vairākas lietas, par ko jūs un jūsu pārstāvji pēdējā laikā ir runājuši ļoti daudz, un viena no tām ir konflikts ar Aivara Lemberga oponentiem (Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku un Genādiju Ševcovu - red.). Pirms vairākiem gadiem visi bijāt vienā pusē, kas tagad pēkšņi mainījies?

Tas vienmēr ir nepareizi ticis saprasts. Es vienmēr esmu centies būt neitrāls un vienmēr esmu bijis neitrāls. Nekad neesmu bijis viņu pusē. Taču, ja ir divas grupas un cilvēks balso tāpat kā viena no grupām, tad tiek uzskatīts, ka viņš ir kopā ar to.

2005.gada vasarā 100% akcionāru bija mani aicinājuši kļūt par AS "Ventbunkers" padomes priekšsēdētāju. Viņiem tobrīd jau bija liels konflikts, un viņi vēlējās, lai kļūstu par neitrālu balsi pa vidu. Bija trīs pārstāvji no Lemberga puses, trīs pārstāvji no Berķa, Stepanova, Skoka un Ševcova puses, un es biju neitrālais biedrs. Nekad neesmu mainījis puses, es tikai balsoju tā, kā uzskatīju par pareizu. Bija laika posms - 2006.gadā -, kad es uzskatīju, ka Lemberga kunga grupas rīcība ir nepareiza, un tad es balsoju ar otru pusi. Savukārt 2009.gadā nācās atklāt, ka arī Berķa grupa izveidojusi shēmas, lai "Ventbunkeram" atņemtu nozīmīgu peļņas daļu.

2007.gadā tiku iecelts par krimināllietā arestēto aktīvu pārvaldītāju. Uzskatīju un uzskatu, ka mana loma ir aizsargāt tos. Kad redzēju, ka kāds zog naudu no kompānijas, uzskatīju, ka man jārīkojas. Shēmas bija saistītas ar diviem „Ventbunkera" klientiem - "Gunvor" un "Litasco". Berķis izveidoja ārzonas kompānijas, kas, piemēram, "Gunvor" gadījumā saņemtu aptuveni 50%-60% "Ventbunkera" apgrozījuma. Ārzonas kompānija bez neviena darbinieka saņemtu šo naudu, lai gan visas izmaksas segtu un darbus veiktu "Ventbunkers". Ar "Litasco" bija vēl ļaunāk - 2009.gadā reālais tarifs bija aptuveni 7,5 eiro (pieci lati) par tonnu. "Ventbunkers" ieguva aptuveni 2,5 eiro (1,7 latus), tātad tikai vienu trešdaļu, lai gan sedza visus izdevumus. Savukārt ārzonas kompānija no "Litasco" saņēma aptuveni piecus eiro (3,4 latus) par tonnu. Tika transportēti aptuveni 2,5 miljoni tonnu, tādējādi kopā šī kompānija ieguva 12 miljonus eiro (astoņus miljonus latu). Kopumā aplēsu, ka "Ventbunkeram" tika atņemti aptuveni 18 miljoni eiro (12 miljoni latu).

Ir arestētās akcijas, un nevar kā mazākuma daļu turētājs zagt naudu, kas pieder kompānijai. Mums bija domstarpības, un tā visa šī cīņa, ja vēlaties tā to saukt, sākās.

Atskatoties uz nedaudz senāku laiku, kā domājat, kāpēc šie akcionāri izvēlējās tieši jūs, un vai tagad var teikt, ka viņi ir pieļāvuši kļūdu?

Nedomāju, ka viņi ir pieļāvuši kļūdu. Viņi bija gana gudri, lai to neizdarītu. Es jau iepriekš biju iesaistīts. "Ventbunkeru" kontrolē caur kontrolpaketi "Tomika International N.V.", kurai pieder divas kompānijas - "Yelverton Investments B.V." un "Yelverton Investment B.V.". Katrai no tām pieder pa 29%  "Ventbunkera" akciju. Biju jau vadītājs tur, un tas bija normāli, ka viņi izvēlējās mani. Problēma bija, ka "Tomica International" un tās īpašnieka "Eurocom" īpašnieki ir sadalīti četrās vienādās daļās. 50% bija Lembergam, bet otra puse - Skokam un Ševcovam. Saskaņā ar līgumu "Eurocom" pieder izšķirošā balss - ja abu pušu viedokļi atšķiras un ir vienāds svars, man ir izšķirošā balss.

Kādēļ viņiem vajadzēja iecelt jūs "Ventbunkerā"?

2004.gadā sāka izcelties liels strīds. 2004.gada decembrī advokāts Mārtiņš Kvēps falsificēja pirmo akcionāru sapulci, kas noveda pie virknes tiesvedību.

Tātad abas puses cīnījās un nolēma atrast vidutāju.

Jā, viņi nolēma vienoties par pagaidu pamieru un ielikt mani pa vidu. Tajā pašā laikā Lembergs vēlējās izpirkt daļas no pārējiem. Viņiem bija sarunas, taču Lembergs nevarēja atrast finansējumu.

Var teikt, ka abas puses tajā brīdī uzticējās jums.

Jā.

Un tad viņiem nācās piedzīvot sarūgtinājumu.

Jautājums ir, kurš pie tā bija vainīgs. Mums bija vienošanās, ka esmu neitrālā persona, taču Lembergs tieši ietekmēja uzņēmuma valdi, saucot tās locekļus uz pilsētas domi, sniedzot instrukcijas, kas jādara. Padomē varējām pieņemt jebkuru lēmumu, bet viņi darīja to, ko Lembergs teica. Tādējādi viņš varēja kontrolēt ne tikai "Ventbunkeru", bet caur to arī AS "Ventspils nafta" un AS "Latvijas Kuģniecība".

Vai pēdējā laikā Berķis un viņa partneri arī ietekmēja valdi? Citādāk - kā viņi spēja izveidot šīs shēmas?

Pirms 2009.gada novembra bija padome, kurā viņiem četriem bija vairākums. Man bija trīs balsis, viņiem - četras. Tajā laikā tas bija atkarīgs no Stepanova. Ja Stepanovs balsoja ar mani, mēs bijām vairākums, ja viņš balsoja ar viņiem, viņi bija vairākums. Shēmu gadījumā Stepanovs man zvērējis, ka nav piedalījies naudā, bet Berķis teica, ka viņš arī saņēmis. Līdz ar to ir jautājums, vai viņš piedalījās.

Vai pareizi saprotu, ka viņi šos lēmumus pieņēma bez jums un jūs nezinājāt?

Es nezināju, par to uzzināju tikai caur dažādiem cilvēkiem Ženēvā. Pasaule ir maza, visi zina visus un saka viens otram visu. Uzzinājām, ka tika izveidotas šādas shēmas, un ieguvām pat dokumentus, kas to apliecina. Tas bija ļoti nepatīkami. Man nācās iejaukties. Es sapratu, ka Stepanovs īsti negribēja, lai iedziļināmies šajos jautājumos, un tas bija iemesls, kāpēc 2009.gada 4.novembrī akcionāru sapulcē es nozīmēju četrus padomes locekļus, jo caur "Yelverton" man bija šāda iespēja. [Berķa uzņēmumam, "Ventbunkera" akcionāram] "Kement" un Stepanovam bija tikai trīs balsis, līdz ar to es kontrolēju lielāko daļu padomes. Tam sekoja falsificēta akcionāru sapulce 2009.gada 18.decembrī. Kvēps toreiz viltoja dokumentus, lai akcionāru reģistrā "Yelverton" vietā parādītos divas kompānijas - "Steropes" un "Gyges". Tās saistītas attiecīgi ar Skoku un Ševcovu.

Kāpēc sakāt, ka viņš viltoja dokumentus? Ja "Yelverton" gribēja savas akcijas nodot kādam citam, kāpēc nevarētu to darīt?

Ir izveidota holdinga struktūra. Kad akcionāriem katram pieder 50% akciju un kompānijai ir divi auto, varat vienoties likvidēt kompāniju, varat nobalsot par to akcionāru sapulcē un vienoties, ka katrs paņem pa vienam auto. Taču, ja nelikvidējam kompāniju, nevarat nozagt vienu auto, tas joprojām pieder uzņēmumam. Līdzīgi ir šeit - viņi (Skoks un Ševcovs - red.) ir akcionāri caur pieciem uzņēmumu līmeņiem un nevar nozagt vienas kompānijas aktīvus.

Tātad sakāt, ka akcijas pieder nevis viņiem, bet citiem uzņēmumiem, kas ir pa vidu?

Jā, tās pieder "Tomika International N.V.". "Tomika International N.V." pieder uzņēmumam "Eurocom", un viņiem ir tiesības "Eurocom". Dokumenti paredz, ka struktūra nevar tikt mainīta, ja visi nepiekrīt.

Šīs shēmas izskatās ļoti sarežģītas. Kāpēc tās tika izveidotas?

Viņi gribēja īpašumtiesības veidot caur starptautisku holdinga kompāniju Nīderlandē, lai varētu iegūt dividendes no Latvijas kompānijas, maksājot minimālus nodokļus. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc viņi deva priekšroku šādai struktūrai.

Vai viens no iemesliem bija arī vēlme slēpt, ka viņi ir patiesie īpašnieki?

Varbūt.

Vai sakāt, ka to nezināt? Bija kāds iemesls, kāpēc viņi mēģināja atrast jūs?

Es jau darbojos citos jautājumos ar dažādiem cilvēkiem grupā. Bija vēl kāda ārvalstu kompānija pirms tam - "Sappo Limited" Dublinā, Īrijā. Ar to nebija kārtības, un viņi gribēja izveidot citu starptautisku struktūru. Tas bija 1999.gadā. Šāda struktūra eksistē kopš 1999.gada.

Viņiem bija plāns ilgtermiņā kļūt par tiešajiem akcionāriem, šāda vēlme bija lielākajai daļai, taču tajā laikā viņi nebija tam gatavi. Lembergs bija amatpersona, un vairāki cilvēki bija "Ventspils naftas" amatpersonas... Droši vien tas bija saistīts ar cilvēkiem, kas nevēlējās, lai viņus redz kā "Ventbunkera" amatpersonas.

Kā tika izveidots "Ventbunkers"? Bija viens naftas terminālis, ar ko darbojās "Ventspils nafta". Un viena ļoti ienesīga daļa tika atdalīta, tika izveidots "Ventbunkers" un privatizēts caur "Sappo Limited". Tad ar "Ventbunkera" peļņu tika privatizēta "Ventspils nafta".
Kāda bija jūsu loma šajos procesos?


Nepiedalījos agrākajos posmos, iesaistījos tikai 1999.gadā, kad "Sappo Limited" jau bija kontrole pār "Ventbunkeru".

Kā jūs teiktu, cik lielu daļu akcionāru "Ventbunkerā" patlaban pārstāvat vai uzskatāt, ka pārstāvat?

Pārstāvu kontrolpaketi "Tomika International N.V.", kam pieder "Yelverton Investments B.V." un „Yelverton Investment B.V.". Katrai no šīm kompānijām pieder 29% "Ventbunkera" akciju, bet vēl "IAG Group" pieder 14% akciju. Ar "IAG Group" ir īpaša situācija. Šo kompāniju esmu izveidojis es, es esmu to finansējis, neviens cits tajā nav neko ieguldījis. Savulaik bija iecere, ka es to pārdošu Lembergam, bet tas nenotika. Nepanācām vienošanos par akciju cenu.

Es pārstāvu "Yelverton" direktorus, un šīs kompānijas nekad nav nodevušas akcijas šiem puišiem. Kvēps ir viltojis dokumentus, un viņš vēlējās, lai 2009.gada 18.decembrī vairākums "Ventbunkera" padomes apstiprina šo viltojumu. Toreiz valdē bija Alvis Hāze, Mihails Dementejvs, Vlads Šafranskis, Raimonds Grīniņš, Valērijs Godunovs. Godunovs tika atbrīvots no valdes 14.decembrī, taču viltojums 17.decembrī tika veikts ar 14.decembra datumu, jo tajā dienā Godunovs vēl bija tur. Godunovs un Grīniņš piekrita falsifikācijai, Hāze un Dementjevs nē, un pa vidu bija šis nabaga cilvēks Šafranskis. Viņš ilgstoši bija Stepanova uzticības persona, un Stepanovs bija pārliecināts, ka arī Šafranskis piekritīs, taču viņš teica, ka nevēlas viltot dokumentus. Mums ir notariāls apstiprinājums no Šafranska, Hāzes un Dementjeva, ka viņi nav apstiprinājuši izmaiņas akcionāru reģistrā. Ar viltoto dokumentu Kvēps 18.decembrī ieradās akcionāru sapulcē. Bija apsargi ar ieročiem, kuri neielaida "Yelverton" un "IAG" pārstāvjus. Viņi noturēja akcionāru sapulci, pieļaujot virkni juridisku kļūdu. Pa šo laiku tiesa 18.decembra akcionāru sapulci ir atzinusi par nenotikušu.

"Ventbunkera" valde sasauca jaunu akcionāru sapulci Cīrihē 2010.gada janvārī. Un kopš tā laika ik mēnesi notiek viena akcionāru sapulce.

Kopš tā laika padome vairākkārt tikusi mainīta.

No 2010.janvāra līdz 2011.gada decembrim nenotika neviena izmaiņa. Dažkārt akcionāru sapulcēs bija pārstāvēti gandrīz 100% akcionāru, dažās no tām piedalījās pat Stepanovs un Berķis.

Un viņi nemēģināja neko mainīt?

Viņi mēģināja 2011.gada augustā, taču izmaiņas neizdevās reģistrēt. Uzņēmumu reģistrs atteicās reģistrēt akcionāru sapulces lēmumus, jo tā notika tajā pašā dienā, kad bija sasaukta patiesā akcionāru sapulce. Savukārt 23.decembrī viņi rīkojās atšķirīgi. "Ventbunkera" valde bija sasaukusi akcionāru sapulci 20.decembrī. Tā notika bez problēmām, veiktās izmaiņas tika reģistrētas. Viņi sarīkoja viltus akcionāru sapulci 23.decembrī. Taču šī sapulce netika sasaukta. Saskaņā ar Latvijas likumiem akcionāru sapulci var sasaukt valde. "Ventbunkera" valde sēž tepat blakustelpā, un viņi nekad nav sasaukuši sapulci 23.decembrī, tomēr Kvēps sarīkoja viltoto sapulci. Divi viltus akcionāri piedalās akcionāru sapulcē, kas nekad nav tikusi sasaukta. Izmaiņas tiek reģistrētas.

Kāpēc viņi gaidīja tik ilgu laiku un nolēma rīkoties tikai 2011.gada beigās?

Ilgu laika posmu - no 2010.gada marta līdz 2011.gada augustam - bija spēkā Ekonomikas policijas aizliegums veikt jebkādas izmaiņas.
Pirmo reizi viņi mēģināja 30.augustā. Decembrī viņi rīkojās gudrāk.

LETA intervēja arī Olafu Berķi, un viņš teica, ka vakar (intervija notika piektdien, 10.februārī, - red.) skatījies reģistrā, ka viņš joprojām ir padomes priekšsēdētājs. Vai esat šodien skatījies reģistrā?

Neesmu skatījies, zinu, ka neesmu reģistrēts, bet tam nav nozīmes, jo zinu, ka esmu padomes priekšsēdētājs. Jebkurš, kurš paļaujas labticībā uz reģistrāciju, ir aizsargāts, bet viņš nekļūst par priekšsēdētāju tikai tāpēc, ka ir reģistrēts.

Kā plānojat rīkoties?

Darām visu, ko ļauj likums. Atšķirība starp mums un viņiem ir tāda, ka strādājam tikai ar likumīgām metodēm, bet viņi strādā ar kriminālām metodēm.

Ko esat gatavi darīt?

Esam iesnieguši sūdzību Ekonomikas policijai par viltotajiem dokumentiem, esam apstrīdējuši reģistrāciju galvenajam valsts notāram, esam iesaistījuši citas valsts iestādes un iespēju robežās vēršamies tiesā.

Tātad esat gatavi vienkārši gaidīt, kad šīs institūcijas pieņems lēmumus.

Jā. Viņi apgalvo, ka 23.decembra akcionāru sapulce tika sasaukta jūnijā, taču tā nav patiesība. Tā nekad netika sasaukta. Ir tikai viena valde. No 2009.gada novembra līdz 2011.gada decembrim darbojās valde, ko esmu nozīmējis es.

Vai sakāt, ka viņi cenšas izdarīt šīs izmaiņas kopš 2009.gada beigām?

Protams, protams! Tas ir laiks, kad sākās strīds par naudas zagšanu no "Ventbunkera".

Otra puse norādījusi, ka cenšaties pārskaitīt 29 miljonus ASV dolāru (15 miljonus latu) no "Ventbunkeram" daļēji piederošās AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT).

Šī nauda nav LNT, bet gan trasta kompānijas "Miselva" rīcībā jau kopš 2006.gada. Un kopš 2006.gada "Miselva" atsakās maksāt šo naudu LNT. Nauda ir tur, jo vēsturiski LNT kontrolēja "Ventspils naftu". 7% un 4% akciju tika pārdotas, kad biju jau "Ventbunkera" priekšsēdētājs.

Šī pārdošana notika pēc Lemberga norādījuma. 7% vēlāk parādījās "Vitol" portfelī, 4% palika kompānijā, ko joprojām kontrolē Lembergs. 29 miljoni ir ieņēmumi no 7% pārdošanas. Tas tika izdarīts caur "Miselva" veidā, kas, manuprāt, arī bija krimināls. Tas notika nelegālā veidā. Taču kopš tā laika "Miselva" atsakās izmaksāt naudu LNT. Sāku sarunas pirms vairākiem gadiem. Nauda ir "Valartis Bank" Lihtenšteinā, arī "Miselva" ir Lihtenšteinā.

Vai zināt, kas ir aiz "Miselva" un kāpēc kompānija atsakās maksāt?

LNT ir akcionārs "Global Oil Services", kam pieder 14%-15%. Patiesā labuma guvējs tajā ir Mamerts Vaivads, bet direktors ir Endrjū Beikers. "Miselvas" direktors ir Beikers. Tātad Vaivads nevēlējās, lai LNT iegūst šo naudu, jo LNT nav viņa kontrolē. Nesenā pagātnē arī Kvēps uzrakstīja vēstuli "Miselva" ar lūgumu neizmaksāt naudu LNT. Viņi nevēlas, lai nauda nonāk mūsu kontrolē, jo viņiem nebūs nekādas iespējas to izmantot. Turklāt viņi cerēja novembrī vai decembrī pārņemt kontroli pār "Ventbunkeru" un LNT.
Cīņa tātad ir par naudu.

Cīņa ir tikai par naudu. Kopumā runa ir par 100 miljoniem ASV dolāru (52 miljoniem latu), kas ir "Ventbunkera" un LNT nauda bankā. Cīņa ir par 100 miljoniem. Tā ir tikai nauda bankā, taču papildus ir vēl daļas "Ventspils naftā", "Lauku Avīzē", "Baltijas ekspresī" utt. Cīņa ir tikai un vienīgi par naudu. Viņi vēlas kontrolēt šos līdzekļus.

Un jūs arī.

Nē, vēlos to glabāt drošībā, jo tā ir arestēta. 50% kontrolpaketes ir arestēti, un es cenšos tos pasargāt. 2010.gada 18.janvārī 40 miljoni eiro tika pārskaitīti no LNT brīdī, kamēr viņiem bija kontrole, Ženēvas kompānijai "Multi Asset S.A.". Nauda tika noguldīta "Latvijas Krājbankā". Viena vai divu mēnešu laikā, kad atguvām kontroli, izdevās atgūt šo naudu LNT. Esmu izglābis šos 40 miljonus. Ja šī nauda būtu palikusi "Krājbankā", varētu atvadīties no tās. Un atkal - tā bija relatīvi šaubīga shēma.

Šajā brīdī, kad Berķis saskaņā ar Uzņēmumu reģistru ir padomes priekšsēdētājs, vai uzskatāt, ka viņš to varētu izmantot?

Latvijas bankas parasti paļaujas uz Uzņēmumu reģistru. Lihtenšteinas bankas jau ir informētas par problēmu, un mēs centīsimies atturēt viņus no naudas paņemšanas. Cenšos pildīt savu kā sargsuņa lomu un turēt naudu drošībā.

Šīs apsūdzības ir daļa no Berķa netīrās kampaņas, sakot, ka es vēlos nozagt naudu. LNT mani iecēla par kompānijas advokātu. Bankā, kur nauda jau atradās, es atvēru speciālu kontu advokātu firmas vārdā. Informēju banku par to, ka nauda tiek nelikumīgi turēta un ka esmu atvēris kontu. Pamatā nevēlējāmies, lai "Global Oil" zina, kur ir nauda, jo viņi Latvijā bija sākuši vairākas tiesvedības bez pamata. Kad izpētījām, kas noticis ar naudu "Valartis" bankā, atklājām, ka nauda arī no turienes nelegāli izmantota. Aptuveni 300 000 ASV dolāru (156 000 latu) tika pārskaitīti Jāņa Zelmeņa advokātu firmai, bet viens miljons dolāru (520 000 latu) tika pārskaitīti atsevišķi kā samaksa par advokātu pakalpojumiem.

Atvēru speciālu advokāta kontu klienta naudai, lai būtu drošs veids, kā to iegūt. LNT valde tad izlemtu, uz kurām bankām to pārskaitīt.
Šāda konta izveide var izskatīties aizdomīgi.

Tas ir pilnīgi normāli. Ja es pārstāvu klientu un pieprasu maksājumu no otras puses, ir normāli kā advokātu firmai izveidot kontu. Kāpēc lai tas izskatītos aizdomīgi? Vai man kā advokātam vajag zagt 29 miljonus dolāru? Vai es esmu traks? Tās ir tādas muļķības!
Kuram gan nepatiktu, ka viņa īpašumā būtu 29 miljoni dolāru?

Un tad, domājat, es dotos uz Bahamām? Beidziet! Nekad neesmu nozadzis naudu un nesākšu to darīt. Drīzumā būšu 60 gadus vecs, kāpēc lai es sāktu zagt naudu?

Berķis saskaitījis, ka esat radījis "Ventbunkeram" zaudējumus 30 miljonu eiro (20,8 miljonu latu) apmērā, ko veidojušas arī "Litasco" pretenzijas.

Jāizskaidro, kas notika 2010.gadā. Mēneša laikā, kad viņiem bija kontrole, viņi atkal parakstīja vienošanos ar "Litasco". Saskaņā ar šo līgumu "Litasco" nemaksāja naudu "Ventbunkeram", tiklīdz mēs tikām reģistrēti valdē un padomē. Tādējādi no 2010.gada februāra viņi nemaksāja. Lai izvairītos no līguma pārtraukšanas, turpinājām sniegt pakalpojumus, rakstījām vēstules, atgādinot, ka jāmaksā. Līdz jūlijam kopējā nesamaksātā summa bija 23 miljoni eiro (15,9 miljoni latu). "Ventbunkers" turpināja sniegt pakalpojumus, bet tuvojāmies brīdim, kad kompānija to vairs nespēja darīt. Tolaik draudējām "Litasco", ka vairs nepieņemsim viņu kravas, ja vien nesamaksās ikmēneša avansa maksājumu. Tad viņi sāka tos maksāt, taču atteicās samaksāt 23 miljonus eiro. Pienāca gada beigas, bija jāslēdz 2011.gada līgums. Teicām, ka esam gatavi noslēgt līgumu, bet lūdzām samaksāt 23 miljonus. Viņi atteicās. Tas noveda pie situācijas, ka viņi mēģināja bloķēt "Ventbunkera" termināli. 2010.gada decembra beigās terminālis piepildījās. Līdz gada beigām bijām apstiprinājuši piegādes no Krievijas. Viņiem bija kuģis, kuram bija jāuzņem 100 000 tonnu mazuta, bet viņi neļāva tam iebraukt ostā. Līdz ar to terminālis ap 24.decembri bija pilns un visi dzelzceļa vagoni, kurus bijām apstiprinājuši, pieņemot, ka kuģis savāks noteiktu apjomu, brauca uz Latviju. Veidojās milzīgs sastrēgums, 1700 vagoni stāvēja. To viņi darīja, lai piespiestu parakstīt līgumu 2011.gadam. Īsumā - "Ventbunkers" no "Litasco" par to, ko viņi izdarīja, vēlas piedzīt 40 miljonus eiro (20 miljonus latu).

Vai esat vērsušies tiesā?

Neesam to izdarījuši. Mūsu rīcībā bija aptuveni 45 000 tonnu, kas piederēja "Litasco", un vēlējāmies vienoties par jautājuma izskatīšanu šķīrējtiesā. Problēma bija, ka līgums, ko parakstīja Berķis, bija krievu, latviešu un angļu valodā. Ja mēs iesūdzētu "Litasco", vienīgā iespēja bija doties uz Ženēvu, un mums nāktos tiesāties franču valodā. Centāmies panākt vienošanos, ka dodamies uz starptautisko šķīrējtiesu, kas varētu izlemt angļu valodā. Bijām vienojušies mutiski, bet tad tika reģistrētas izmaiņas "Ventbunkerā", un pirmais, ko Berķis izdarīja, bija šo 45 000 tonnu atbrīvošana. To vērtība bija 30 miljoni ASV dolāru (15 miljoni latu). Tas notika šā gada janvārī.

Berķis ir ļoti draudzīgs ar viņiem, viss notika sadarbībā. "Lukoil" piederošais "Litasco" nemaksāja "Ventbunkeram" Berķa dēļ, un viņi strādāja kopā, lai nozagtu naudu no uzņēmuma.

Kāpēc "Ventbunkeram" bija jāmaksā "Airtech"?

Ļoti vienkārši. Kas notika 2009.gada decembrī? Kad viņi apturēja mūsu valdi, viņi savāca visus datorus, pārslēdza visus mobilos tālruņus, savāca kompānijas auto. Gadījumā, ja kas tāds atkārtotos, vēlējāmies pasargāt biznesu caur "Airtech", kas sniedz „Ventbunkeram" svarīgākos biznesa pakalpojumus. Līdz ar to visi auto tiek izmantoti caur "Airtech", visi juridiskie pakalpojumi tiek saņemti un apmaksāti caur šo uzņēmumu. Tādējādi, ja viņi atkal iegūtu kontroli pār "Ventbunkeru", viņiem vispirms būtu jātiek galā ar "Airtech", lai varētu atslēgt telefonus, savākt auto un datorus. Samaksājām depozītu "Airtech".

Četrus miljonus eiro (2,77 miljonus latu)?

Nē, četri miljoni eiro nav depozīts. Šī summa "Airtech" tika samaksāta 2010.un 2011.gadā. Daļa no tā bija depozīts, taču veidojās arī kārtējie izdevumi. Tie ir normāli, attaisnoti biznesa izdevumi. Izmaksas, ko normāli maksātu "Ventbunkers", maksāja "Airtech". Bija tikai maza administratīva maksa 2-6% apmērā atkarībā no pozīcijas.

Tātad kaut kāda peļņa no tā tika gūta?

Es neteiktu, ka tas rada peļņu. Administrēšana prasa samaksu par grāmatvežiem, auditoriem utt.

Tātad tur ir daudz darbinieku?

Ir daži darbinieki, kas nodarbināti caur "Airtech", bet strādā "Ventbunkeram". Tā bija aizsardzība, zinājām, ka viņi to izdarīs vēlreiz.

Iepriekš strīdos ir izmantots bruņots spēks. Vai redzat, ka situācija patlaban kļūst līdzīga un šādi draudi pastāv?

Nedarīsim to pašu, ko viņi ir darījuši. Reiz viņi ir to darījuši, varbūt vēlreiz izmantos "TM Security", kas zina. Nevaru pateikt. Esam strādājuši ar drošības uzņēmumu "Koblenz" un esam vienojušies, ka viņiem jāstrādā saskaņā ar likumu. Joprojām uzskatām, ka vienīgā likumīgā valde ir šeit.

Kādus nākamos soļus sagaidāt no otras puses?

Patlaban viņi ir ļoti laimīgi, un vienīgais uzdevums ir izdarīt, lai šie 100 miljoni pazūd.

Vai esat jutis politisko interesi vai ietekmi šajā lietā?

Jā.

Vai no koalīcijas partijām?

Jā. Ir viens kungs - Edgars Jaunups (V) -, kurš ir viņu politisko centienu līderis. Viņš kopā ar Mārtiņu Lazdovski no Tieslietu ministrijas izdara lielu spiedienu uz Uzņēmumu reģistra vadītāju Ringoldu Balodi, lai nepieļautu mūsu pārreģistrāciju.

Vai uzskatāt, ka viņš strādā Berķa interesēs?

Jā, noteikti.

Kopīgu politisku interešu dēļ?

Noteikti. Berķis vienmēr bijis nozīmīgs apvienības „Vienotība" atbalstītājs. Varbūt tieši šī nauda, kas pazuda darījumos ar "Gunvor" un "Litasco", daļēji tika izmantota...Varētu būt.

Kad 2009.gadā uzzināju, ka šīs shēmas eksistē, sēdēju viesnīcā „Rīdzene" ar Stepanovu un Berķi. Berķis neteica, ka šīs shēmas neeksistē, viņš tikai teica, ka Stepanovs arī tajās piedalījās. Es uzstāju, ka nauda jāatgriež "Ventbunkeram", bet viņš teica, ka nevar to izdarīt, jo tā jau daļēji ir iztērēta politiskiem mērķiem.

Vai tagad tiekaties ar Berķi vai Stepanovu?

Kopš tās tikšanās 2009.gada vasarā neesmu ticies ar Berķi. Savukārt ar Stepanovu situācija bija atšķirīga. Bija laika posms, kad bijām vairāk vai mazāk draugi, "biznesa draugi". Mums bija labas biznesa attiecības. Ar viņu diemžēl bija tāda pati problēma. Viņš vienmēr solīja, ka nekas netiks nozagts no AS "Kālija parks" un AS "Ventspils tirdzniecības osta" (VTO). Ticēju viņam, un daudzus gadus tas bija vairāk vai mazāk korekti. Taču 2010.gada sākumā atklāju, ka viņš arī zog naudu no "Kālija parka". Viņš pieprasīja valdei parakstīt līgumu ar starpnieku "SSF Logistic", viņa paša uzņēmumu. Esam sarēķinājuši, ka tika nozagti 11,2 miljoni eiro (7,7 miljoni latu), bet VTO gadījumā uz "SSF Logistic" aizplūda 1,8 miljoni eiro (1,2 miljoni latu). Tas arī radīja problēmas. Akcionāru struktūra šajā gadījumā ir līdzīga.

Vai esat pēdējā laikā ticies ar Stepanovu?

Nē, tikos līdz 2010.gada janvārim-februārim. Kvēps falsificēja akcionāru sapulci "Kālija parkā", VTO un centās nomainīt valdi. Patiesībā nevēlējos turēt viņu pavisam ārā, vēlējos tikai, ka mēs dalām vienādi varu šajās abās kompānijās. Taču viltus akcionāru sapulcē viņš izmeta ārā visus mūsu cilvēkus, ielika savus, un tad es teicu: „Labi, man jādara tas pats." Ar šiem uzņēmumiem esam bijuši veiksmīgi, kontrolējam "Kālija parku" un VTO. "Ventbunkerā" tas ir sarežģītāk.

Vai politiķi cenšas runāt ar jums, pārliecināt?

Nē, nav mēģinājuši, un es arī nerunāju ar politiķiem.

Nesen izteicāties, ka Berķis un Lembergs strādā kopā.

Noteikti. Šajā shēmā, lai pārņemtu kontroli, notika sadarbība starp Berķi, Stepanovu, Ševcovu, Skoku un Lembergu. Viņi iecēla Lemberga pārstāvi Gati Klimasu.

Vai nedomājat, ka viņi vienkārši ir pret jums, bet ne kopā, jo šoreiz viņiem bija kopīgas intereses. Vai arī uzskatāt, ka viņiem ir vienošanās?

Cīņa patlaban ir par 100 miljoniem, un viņi tajos dalīsies. Viņi ir vienojušies dalīt 100 miljonus ar Lembergu. Vienlaikus tas ir lieliski Lembergam - viņš var apiet aktīvu arestu. Ja es būtu struktūras kontrolē, viņš nekad no tā nevarētu izvairīties, jo es uzraudzītu. Zinām, ka viņiem ir plāns, kā viņi vēlas to izdarīt, bet ir par agru to atklāt, citādāk viņi to mainīs.

Mēs tikai glabājam naudu valstij.

Bet jūs arī esat viens no akcionāriem.

Ja būtu dividenžu izmaksa no "Ventbunkera", es iegūtu šos 14%. Dividendes 50% apmērā no kontrolpaketes aizietu valstij.

Tomēr jums ir intereses.

Noteikti. Taču man jāatkārto - esmu pārāk vecs, kāpēc man jāzog? Man ir likumīgs bizness Šveicē, Francijā un citur. Godīgi sakot, nekad neko tādu kā Latvijā savā dzīvē neesmu redzējis. Šīs falsifikācijas. Domāju, ka tas ir tieši saistīts ar šo jauno cilvēku Kvēpu. Viņš pārliecina citus, ka viltošana ir labākais veids.

Jūsu oponenti ir pavēstījuši, ka Šveices tiesā esat zaudējis nozīmīgas tiesvedības un tagad Latvijas akcionāriem jānodod viss, kas saistīts ar akciju turēšanu, jāsniedz pilnīga informācija par darbībām kompānijā. Vai var uzskatīt, ka oponentu rokās patlaban ir spēcīgākas kārtis?

Tiesa bija par informācijas sniegšanu un neko citu. Neuzskatīju, ka viņiem bija tiesības iegūt sensitīvo informāciju, ko viņi varētu izmantot, lai nodarītu kaitējumu kompānijai. Jā, es zaudēju, bet šī lieta bija nenozīmīga. Tai nav saistības ar to, ko es pārstāvu vai kādas tiesības man ir dotas. Runa ir par tās pašas informācijas sniegšanu, ko sniedzu pirms vairākiem gadiem. Tas ir saistīts ar dokumentu kārtošanu, un prasa daudz laika un resursu.

Raugoties uz šiem strīdiem un nemitīgo amatpersonu pārreģistrāciju, vai redzat vajadzību veikt izmaiņas likumos attiecībā uz akcionāru sapulcēm?

Problēma ir tāda, ka Uzņēmumu reģistrs akli pieņem dokumentus un veic izmaiņas, balstoties uz šiem dokumentiem. Atbalstām neatkarīgu advokātu darba grupas izveidi, lai analizētu esošos likumu un plānotās izmaiņas.

Piemēram, Šveicē, jebkura ieinteresētā persona var ziņot Uzņēmumu reģistram, ka kaut kas, iespējams, nav kārtībā ar kādu iesniegumu. Tādā gadījumā tas atliek reģistrāciju un dod desmit dienas laika vērsties ar iesniegumu tiesā, lai saņemtu tiesneša rīkojumu par pagaidu pasākumiem. Tiesnesis izlemj, vai tiešām pastāv nopietns likuma pārkāpums.

Izskatās, ka žurnālisti un daļa sabiedrības, kas seko līdzi šai lietai, ir nedaudz nogurusi no konfliktiem. Vai jūs neesat noguris? Kāpēc turpināt to darīt?

Esmu cīnītājs. Dažreiz arī šaubos, vai ir vērts. Nekad savā dzīvē konflikta situācijā neesmu padevies, un tas vienmēr beidzies veiksmīgi. Cenšos darīt to pašu. Varbūt kādu dienu es noguršu, bet tā vēl nav pienākusi.

Vai varat atklāt, kā pelnāt dzīvošanai? Vai saņemat naudu par valsts uzticēto aktīvu pārvaldīšanu?

Par to es neprasu naudu un nesaņemu. Taču par pakalpojumiem, ko sniedzu dažādām kompānijām, iekasēju to pašu naudu kā iepriekš. Tas balstās uz darbu, ko ieguldu es, partneri, citas kompānijas. Ir starptautiskas kompānijas, kas sniedz pakalpojumus Holandē,
Kurasao, visur jāmaksā. Nekad neesmu paaugstinājis maksu, tā palikusi iepriekšējā līmenī un būs arī nākotnē. Uzskatu to par normālu, jo jāmaksā par biļetēm un daudz ko citu. Man ir arī cita darbība Francijā - ražoju vīnu. Daudz ceļoju, bet veselības dēļ ceļošanas apmērs jāsamazina.

Vai iekasējat naudu kā jurists vai menedžeris?

Kā konsultants caur mūsu firmu, kas pamatā ir advokātu firma. Bet tie nav tikai juridiskie pakalpojumi, ir arī finanšu starpniecība, grāmatvedība, biznesa konsultanti, biznesa vadības kompānijas.

Vai varat atklāt, cik liela ir šī maksa?

Tas ir komercnoslēpums, bet es arī nevaru pateikt, man būtu jājautā grāmatvedim.

Taču jums pietiek.

Pietiek vienkāršai dzīvei.

Kā "Ventbunkeru" ietekmē šie strīdi?

Šīs izmaiņas neko neietekmē, bizness var turpināties. Vienīgais, kas ietekmēja, bija strīds ar "Litasco". Tā dēļ nācās veidot uzkrājumus, jo nezinām, kā tas beigsies. Ja viņi būtu samaksājuši naudu, gads būtu lielisks. 2010.gads tad būtu rekordgads uzņēmumam.

Kompānija turpina strādāt. Ir vienošanās ar starptautisku naftas tirgotāju "Mercuria", Viņi maksā labāko cenu, kas jebkad maksāta par pakalpojumiem, proti, 7,8 eiro (5,4 latus), nevis 7,5 eiro par tonnu. Šomēnes viņi piegādājuši daudz mazuta, un "Ventbunkeram" klājies ļoti labi.

2010.gadā kravu apgrozījums bija mazāks nekā 2009.gadā, tomēr bruto peļņa pieauga par 148% - no 3,9 miljoniem latu līdz 9,8 miljoniem latu, jo 2009.gadā "Ventbunkers" saņēma mazāku tarifu nekā 2010.gadā, atlikušo tarifa daļu saņemot ārzonas starpniekiem.

Tomēr 2010.gads bija labākais kopš 2006.gada. 2007.gadā tīrā peļņa bija 4,5 miljoni latu, 2008.gadā - divi miljoni latu, 2009.gadā - 3,3 miljoni latu, bet 2010.gadā - 6,7 miljoni latu.


No intervijas Aģentūrai LETA

Vēl par tēmu:

Visi raksti par šo tēmu

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (2)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (11)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (1)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Lielu rezonansi sabiedrībā izraisījusi Ludzas Zemē publicētā intervija ar kārsavieti Raiti Kononovu, kuru vieni uzskata par kontrabandas karali, citi par kriminālo autoritāti, bet vēl kāds domā, ka viņš ir drosmīgs cilvēks.

Rožukalne: Man nevajag iepazīties ar tiesas lēmumu, lai par to paustu viedokli  (5)

Advokāts: Skandalozo krimināllietu lēnā iztiesāšana – prokuroru vaina (2)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv