Trešdiena, 2019. gada 18. septembris

Liesma, Elita, Alita

Ceturtdiena, 10. maijs (2012) 20:54

Attiecības. Brīvība. Kuram tas vajadzīgs? (11)

Kristīna Lāce


‘’Neviens patiesībā nav brīvs, pat putni ir pieķēdēti debesīm.’’
/Bobs Dilans/


Kāda jauna sieviete, kuru es pazīstu, nesenā sarunā man pasūdzējās, ka viņas dzīvesbiedrs pēdējā laikā bieži ar viņu uzsākot dažāda mēroga strīdus par ‘’brīvības jautājumiem’’. Kad es vaicāju, kas tie tādi, viņa izbrīnīti man atbildēja, ka tas taču ir pašsaprotami - tie esot jautājumi, kas attiecas uz abpusēju kontroli un pārlieku ietekmi vienam uz otra ikdienas gaitām starp diviem cilvēkiem. Vairāk nekā tas, ka šajā pārī tieši vīrietis  parasti  ‘’uzsāk dažāda mēroga strīdus’’, mani izbrīnīja tas, ka ‘’brīvības jautājumi’’ šajā pārī ir acīmredzami ierasts un pašsaprotams sarunu elements. Trešais, kas mani izbrīnīja visvairāk, ir pati problēma un tās formulējums.

Redziet, tas var izklausīties pārspīlēti, taču es vienmēr esmu bijis no tiem, kas uzskata, ka cilvēkiem, kuri kāda iemesla dēļ ir ieciklējušies uz idejām par ‘’brīvību’’, lai arī kādas vērtības šis jēdziens, viņuprāt, iemiesotu, vienkārši nav ko meklēt ilgstošās attiecībās. Iepriekš minētajā savienībā sastāvošais vīrietis savai neapmierinātībai par pamatu minēja pavisam prozaiskas neērtības, piemēram, faktu, ka viņam, esot kopā ar sievieti, ir kāds, kura priekšā ‘’jāatskaitās’’ (tiešs citāts), kad viņš uz nakti iet ārā iedzert ar draugiem, ka viņam  vienmēr ir jāsaskaņo ar šo sievieti dienas plāni, ka viņa ikdienas paradumi ir jāpielāgo šīs sievietes paradumiem, lai tie cits citam netraucētu, utt. Īsāk sakot, visas lietas, kuras cilvēki visbiežāk dara, kad sāk dzīvot kopā. No citkārt dzirdētām dāmas sūdzībām man allaž atlicis secināt, ka šis vīrietis ir zināma veida ‘’drāmas karaliene’’, tas ir, tāda temperamenta cilvēks, kuram allaž nepieciešams par kaut ko pastrīdēties, kad viņa romantiskajās attiecībās viss kļūst pārāk stabils un mierīgs, taču pēc šīs sarunas es nopratu, ka viņš arī nav gluži drošs, ko vēlas no attiecībām un kādu funkciju tās pilda viņa dzīvē.

Viens no pārbaudītiem veidiem, kā vispārināt un iedalīt attiecību tipus, ir šāds: ir attiecības, kas tiek veidotas, lai divi cilvēki dotos kopējā virzienā, tātad ilgstošas un prasošas nepieciešamos upurus, un ir attiecības, kas uz laiku diviem cilvēkiem dod zināmu drošības un patvēruma sajūtu, lai katrs no tajās esošajiem cilvēkiem spētu uzturēt sevī spēku iet savā virzienā. Otrais attiecību tips, protams, ir neizbēgami īslaicīgs (lai arī cik relatīvs šķistu šis jēdziens), tāpēc arī būtu jāveido, jau iepriekš paturot prātā tādu perspektīvu, piemēram, tās ietvaros ņemot vērā, ka lielāka mēroga upuri to vārdā būtu neapdomīgi. Tiesa, es apzinos, ka ar tik aukstasinīgu un distancētu attieksmi cilvēki taču lielākoties attiecības neveido un nemaz arī nav spējīgi to darīt. Attiecības lielākoties sākas no kaisles, seksa, abpusējas pieķeršanās un citiem iracionāliem impulsiem. Kuram gan pietiktu pragmatisma, lai šos priekus sev bojātu un sāktu savā galvā veidot varbūtību un prioritāšu shēmas par to, kādam, nez, nolūkam topošās attiecības varētu kalpot un ko tās nozīmē... Bez tam. Dzīve ir pilna pārsteigumu, un pat tiem, kuri tās pamanās tā iekārtot, var neizdoties attiecības noturēt sākotnēji ieplānotajās sliedēs negaidītu dzīves pavērsienu dēļ.

Ko no tā var secināt? Katram romantiskās attiecībās esošam cilvēkam pasaulē, kurās nav iespējams būt pilnībā drošam par rītdienu vai dot solījumus, esot pārliecinātam, ka tos ir iespējams izpildīt, ir tikai viens brīdis, kad novērtēt, ko viņam/viņai nozīmē eksistējošās attiecības un kādus upurus/kompromisus to vārdā ir vērts paciest – tas ir esošais brīdis, šodiena. Kas ir tie kritēriji, pēc kuriem vadīties, jūs vaicāsiet? Es neesmu gluži pārliecināts, bet teiktu, ka tā noteikti ir pieķeršanās un sajūsma par savu partneri. Ja tās nav vispār vai nav pietiekoši, un attiecības pieprasa pārāk lielu sevis un savu vēlmju ierobežošanu, tad kāda gan velna pēc lai kāds tās turpinātu. Tieši tik vienkārši.

Nebrīve attiecībās ir neizbēgama. Esot ar kādu kopā, ir neizbēgami, ka sāc rēķināties ar viņa vēlmēm, plāniem, vajadzībām un interesēm. Tas nozīmē pielāgošanos, un tas jau ir pirmais nebrīves veids, kādu vēl ir dučiem, un kurus nebūtu gluži produktīvi sīkāk uzskaitīt. Jebkurās attiecībās starp diviem mīlniekiem, kā es to redzu, eksistē divi nebrīves slāņi. Pirmais ir sadzīviskais, kurš izriet no iepriekš minētajiem apstākļiem par partnera personību un nepieciešamību ar to sadzīvot. Otrais savukārt ir, ja tā var izteikties, eksistenciālais nebrīves slānis, un tas ir mērāms pēc pieķeršanās pakāpes savam partnerim vai iemīlēšanās nopietnības, proti, nespējas (vai spējas) iedomāties konsistentu un jēgpilnu dzīvi bez otra cilvēka. Pat, ja tā ir uz noteiktu laiku.

Bieži vien gadās, ka pirmais nebrīves slānis ir pretrunā otrajam un, lai arī cik neapmierināts un uztraukts viens no partneriem būtu par savu pirmā slāņa nebrīvi, otrā slāņa nebrīve, proti, nespēja atteikties no attiecībām vispār, viņam atklāj, ka dažas lietas tomēr ir vienkārši jāpieņem kā pašsaprotama attiecību sastāvdaļa un jārisina ar kompromisiem. Tā tas arī notika ar raksta sākumā pieminēto vīrieti – kad partnere viņu pameta, nogurusi no uzmācīgajiem strīdiem par brīvību, viņš par tiem uzreiz aizmirsa un trīs nedēļas cīnījās, lai veiksmīgi atjaunotu šo savienību. Šobrīd, cik esmu dzirdējis, abi kopā dzīvo salīdzinoši mierīgāk un apmierinātāk.

Cilvēks pēc dabas ir alkatīgs, kā kādā savā senākā rakstā sacīja Alise (nevaru noticēt, ka viņu citēju), un arī attiecības viņš veido ar kaislīgu vēlmi iegūt partneri savā īpašumā, būtu tas apzināti, zemapziņas līmenī vai, kā daži tic, cilvēka instinktos. Reizēm attiecības, ja neņemt vērā mīlestību vai kaisli, ir gluži vienkārši cīņa par to, kurš kuram piederēs vairāk. Ir vai nu jāsāk rēķināties ar šīs spēles noteikumiem, vai nu no tās jāatsakās.

Jūs iebildīsiet varbūt, ka patiesa brīvība attiecībās eksistē, taču es domāju, ka tā apgalvot nozīmētu būt pārāk labās domās par cilvēka dabu. Jā, protams, es zinu, piemēram, pāri, kas ir precēts jau ilgus gadus, taču dzīvo atsevišķi un bez abpusējas ierobežošanas. Abi šie cilvēki lieto narkotikas, taču citus pārus, kas dzīvojuši pēc līdzīga vai mazāk radikāla plāna, turklāt ar laiku nezaudējot saikni vienam ar otru, es nezinu.

Es, dārgie vīrieši un sievietes, ticu, ka mūsu dzīve beidzas tad, kad mēs uzsākam jaunas attiecības. Šajā brīdī sākas jauna dzīve – kopējā dzīve ar jauniem noteikumiem un jauniem mērķiem. Nereti viena cilvēka pieķeršanos otram var mērīt tieši pēc tā, cik ļoti lielā mērā viņš ir spējīgs no savas brīvības atteikties šīs jaunās – trešās – dzīves vārdā.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

Liv

2012-06-03 18:38:55

Ziņot

autoram patik nekomfortablas patiesibas. drosmigi ka vienmer

brivaa attieciibaas

2012-05-30 16:25:57

Ziņot

murgs

Li

2012-05-15 12:02:02

Ziņot

"Eksistenciālais nebrīves slānis" - šādi mēģinot nokontrolēt jūtas, loģiski, ka rodas vēlme diversificēt, t.i. saglabāt sava veida brīvību. Ar vien vairāk domāju, ka lielākā brīvība un gudrība ir mācēt atslēgties no analīzes ar savu "sajūsmas" partneri, protams.

MK

2012-05-13 02:48:02

Ziņot

Tā, dzejas rindas nojuka, drošs paliek nedrošs, ielikšu pēdiņās: "*** Brīvība ir karātavas tikai daži kuri no tām ir spējuši pārnākt dzīvi zina brīvības patieso brīvi"

MK

2012-05-13 02:47:12

Ziņot

Leons Briedis šķiet, ka ir pateicis visprecīzāk: *** Brīvība ir karātavas tikai daži kuri no tām ir spējuši pārnākt dzīvi zina brīvības patieso brīv i Var būt brīvs attiecībās un sasiets neesot attiecībās. Tā visa ir tikai ilūzija, pēc kuras tiecamies. Princips, ka labi ir tu, kur mūsu nav, labi ir tā, kā mums nav utt.

Besī katru reizi izdomāt sev jaunu vārdu

2012-05-12 01:00:40

Ziņot

Varbūt tādēļ, ka tā man tuva tēma, raksts man šķiet lielisks!

Zigis

2012-05-11 22:31:11

Ziņot

Autors laikam domā - jo murgaināki raksti, jo talantīgāks autors:))))))))))))))

ee

2012-05-11 16:09:26

Ziņot

Ļoti labs raksts - pārdomāts, loģisks un skarbi atklāts

Vārds

2012-05-11 09:44:45

Ziņot

Te arī redaktors nepalīdzēs...

semēvics

2012-05-11 07:38:36

Ziņot

Ja nav ko teikt, vislabāk būtu paklusēt.

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (1)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (4) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Četrdesmittrīsgadīgais Viesturs, kādas palielas Latvijas pilsētas iedzīvotājs, ir fanātisks sieviešu biksīšu mīļotājs. Un savu mīlestību ar manu starpniecību viņš vēlējies paust plašākai auditorijai.

Atklāti par to, ko vīrieši jau sen vēlas pavaicāt savai sievietei (2)

Kā panākt, lai vīrieti iekāro visas sievietes (10)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv