Piektdiena, 2020. gada 23. oktobris

Daina, Dainida, Dainis

Visi autora raksti

Piektdiena, 14. jūnijs (2013) 11:09

Rita Lasmane

Kā saimnieks saimnieci atrada  (6)

Aija ir no mazpilsētas Vidzemes paša galā. Tur gājusi skolā. Tur izaugusi par raženu meitu. Tur dziedājusi korī. Tur apprecējusies. Tur audzinājusi desmitgadīgo puiku bez tēva, kuru pameta trīs dienas pēc kāzām pēc pirmā un pēdēja kāviena.

Tāds dzērājs un kauslis viņai nebija vajadzīgs. Neviens nedrīkstēja viņu sist.

Aijas vecāki nomira, kad viņa vēl bija pusaudze un turpmāk dzīvē viņa pati sevi iemācījās aizstāvēt. Un kas tad tik brangai sievai var pāri nodarīt? Pleci tik pati kā vīram. Pupi visur iet pa priekšu. Kā liks pa ausi, tā necelsies!

Dzīvoja Aija bez vīrieša visus desmit gadus. Nevienu sev klāt nelaida: tuvākā apkārtnē vieni dzērāji un pļundruki.

- Kam man vecis tikai statusa pēc, kā tām citām? Lai tik sauktos par precētu sievu, dzīvo zobus sakodušas. Tie vietējie ne darbu var padarīt, ne gultā, ko paveikt. Visas varēšanas nodzertas. Es gribu, lai ar vīrieti ir mīlestība un cieņa. Ja tā nav, tad man nevajag!

Tādā pārliecībā Aija arī būtu palikusi, ja vien viņas dzīve nesagrieztos trakā virpulī:

- Man jau tagad, atceroties četrus gadus senos notikumus, negribas ticēt, ka tas viss notika ar mani. Tā taču nevar būt! Normāli cilvēki tā neizdarās.

Aija iedziedas sulīgā rūdītas koristes balsī „Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī...” un turpina stāstīt:

- Strādāju es savā mazpilsētā Krājbankā. Tad tika pasludināta pārstrukturizācija un trīs mēnešu laikā es zaudēju darbu. It kā jau tika doti trīs mēneši, lai sameklētu citu. Bet ko tu atradīsi provincē? Mēs ar puiku esam divi vien, nav neviena, kas palīdzētu vai atbalstītu. Es jau visādi izdomājos un izmeklējos. Nu, nebija nekur vajadzīgi banku operatori ar grāmatveža izglītību. Vispār es biju tuvu izmisumam. Palīdzēja dziedāšana korī un pašas spīts. Staigāju smaidīdama. Kad līdz „beigām” palika kāds mēnesis reiz iegriezos pie draudzenes, kas strādāja benzīntankā, papļāpāt. Viņa mani sāka izprašņāt, ko tad es darīšot un kā tad dzīvošot. Es smiedamās paņēmu seksžurnālu, bet iekšā man viss vārījās, un teicu, ka tagad meklēšu „sponsoru”.

Atšķīru pirmo pagadījušos lapu un acīs iekrita svinga kluba sludinājums un telefona numurs. Jokodamās teicu, ka re, aiziešu uz svinga klubu – tur sponsori rindiņā sēž un mani vien gaida. Draudzene smējās un neticīgi grozīja galvu, vai nu man būšot drosme tur pa durvju spraugu palūrēt. Man spīts sakāpa galvā. Ņemšu un sev pierādīšu, ka būs gan man drosme. Pat, ja kāds uzzinās, ka es TUR biju, no darba neatlaidīs – tik un tā esmu atlaista. Un galu galā paskatīšos, kādi vīrieši ir galvaspilsētā. Desmit gadus esmu dzīvojusi kā mūķene, kad tad, ja ne tagad pamēģināt, kāda ir tā citādā dzīve. Tas, ka dzīvoju bez vīrieša, vēl nenozīmēja, ka mani sekss vispār neinteresēja. Visu, ko varēja izlasīt par to pie draudzenes benzīntankā, es izlasīju.

Viens ir sev apsolīt. Pavisam kas cits - dabūt gatavu. Nākamajā dienā es nobijos no sava lēmuma un sāku jau pati sev izdomāt attaisnojumus, kāpēc nevajag neko darīt. Pēc dienas izbāru sevi par gļēvumu un piezvanīju tam svinga klubam. Klausulē atsaucās ļoti patīkama un laipna vīrieša balss, kas izstāstīja, ka sievietēm ieejas maksa neesot, kad un cikos, cik ilgi notiek pasākumi, ka nevienam nekas netiek uzspiests, varot vienkārši paskatīties un iejusties. Tā balss mani nomierināja un iedvesmoja. Uz pāris stundām. Pēc tam es atkal iekšēji panikoju. Bet biju jau apsolījusies būt uz nākamo pasākumu. Es vienmēr turu solīto vārdu, ja jau reiz esmu ko solījusi kādam citam vai pati sev...

Aija vienmēr sev izdomāja dažādus uzdevumus. Jo grūtāk gāja, jo sarežģītākus uzdevumus izdomāja. Līdz Rīgai noliktajā dienā Aija tika ar autostopiem. Atlika tik mutīgajai sievai uzrunāt kādu šoferīti, kam krava jāved uz Rīgu, tas ar prieku piekrita, ka kāds kavēs laiku garlaicīgajā ceļā. To gan Aija neizpauda, kurp dodas. Nevar taču zināt, vai maz pietiks dūšas līdz zināmai vietai tikt. Allažiņ taču jāatstāj sev iespēja atkāpties un kamēr nav padarīts, nav ko plātīties.

Kur bijusi, kur ne, bet dūša tomēr atvērt svinga kuba durvis neizčibēja. Tālākais viss it kā notika pats no sevis. Sarunas, grādīgais, iešana pirtī un tas, kā dēļ Aija bija šurp devusies. Kurš bija pirmais? Kurš pēdējais? Kas to lai izšķir? Viss kā miglā tīts. Kaili savijušies vīriešu un sieviešu ķermeņi, nopūtas un elsas. Aija kampa un grāba, pa laikam mazliet pabrīnīdamās par savu atļaušanos. Neko tādu par sevi viņa i ne sapņos nebija iedomājusies. Tikai sponsori tajā pasākumā nesēdēja uz soliņiem un nepieteicās veikt Aijas finansiālā stāvokļa glābšanas misiju.

Mēnesis beidzās. Nu - viss, jāsāk jauna dzīve! Jauno dzīvi Aija sameklēja Rīgā – apkopējas vietu bērnudārzā. Dzīvoklis, kuru īrēja un skola puikam aprija lielāko daļu niecīgās algas.

Dzīve mazpilsētā ir krietni lētāka nekā Rīgā. Savilkt galus vienkārši neizdevās. Pat ja barojās pavisam ekonomiski, skolā dēlam nemitīgi bija par kaut ko jāmaksā. Aijas ietaupījumi izkusa divu mēnešu laikā un iestājās bankrots. Vienkārši vairs nebija kur ņemt iztikas līdzekļus.

Mazgādama bērnudārza grīdas, Aija izdziedāja visas dziesmas, ko zināja. Nekāda saprātīga doma, kā tālāk būt tā arī neradās. Atbalstījusies pret slotas kātu, Aija raudzījās satumsušajos kokos aiz loga un karstas izmisuma asaras ritēja pa viņas vaigiem.

„Vai tad man tagad būs sava miesa jātirgo!?”

Brīdi padomājusi Aija sev noteica:

„Ja tā, tirgošu arī!”

Tas bija kārtējais sarežģītais uzdevums. Tas nu sievietei bija skaidrs, ka viņa nestāvēs uz ielas, bet avīzēs nav atrodami sludinājumi par to, ka tiek aicinātas darbā prostitūtas. Ne sakaru, ne pazīšanās attiecīgajās aprindās Aijai nebija, bet bija spars un motivācija izskolot puiku.

Aizgājusi uz tuvējo benzīntanku un paņēmusi seksžurnālu, topošā intīmpakalpojumu sfēras darbiniece izrakstīja visus sludinājumu telefona numurus, kas solīja attiecīgus pakalpojumus. Tad ar grāmatvedes metodiskumu apzvanīja visus, līdz atrada kādu vīriņu, kas bija ar mieru runāt par darba iespējām.

Atbildīgais par kadriem vai saimnieks, vispirms aizbildinādamies, ka esot tikai šoferis tajā iestādē, nopētījis Aijas raženo augumu, mirkli paklusēja un tad noteica:

-Nu ir mums tādi klienti, kuriem resnas sievietes patīk. Labi, gaidi zvanu, kad kāds no viņiem pieteiksies, zvanīšu. Būs jāierodas stundas laikā, tāpēc esi vienmēr gatava. Puse no nopelnītā tev būs jāatdod iestādei. Saprati?

Ilgi Aijai nenācās gaidīt raženo dāmu cienītāju. Pirmais klients bija atbraucējs no Norvēģijas, kas sailgojies pēc dzimtenes ārēm un „latviskas tuvības”, pirmais, ko izdarīja, atgriezies dzimtenē, patērēja naudiņu, lai „nopirktu mīlu”. Puisietis bija no tās pašas puses, no kurienes Aija, un abi vispirms un pēc tam sirsnīgi parunājās.

Pirmais iespaids par jauno darbu izveidojās visnotaļ labs, nebija nemaz tik nepatīkami tirgoties „ar savu miesu”. Tad nāca citi klienti: otro un trešo Aija vēl atcerējās, bet pārējie pačibēja no viņas atmiņas. Pat ja pēc kāda Aijai palika stipri šķērni ap dūšu, garīgo līdzsvaru viņa atguva ar domām par nopelnīto naudu. Protams, lai netraumētu sava dēla psihi, sieviete saglabāja darbu bērnudārzā, klientus apkalpoja tikai pa dienu un ar naudu nešķiedās.

Pēc pusgada, kad Aija sāka prātot, ka viņa sāk pagurt no tādas dzīves, kad vienmēr jābūt gatavai kurā katrā brīdī no pulksten 9.00 līdz 17.00 būt mīļai, jaukai, atdevīgai un ne vienmēr tādiem vīriešiem, kas viņai patiktu, viņas dzīvē parādījās Ēriks.

Ēriks, kārtējo reizi atvedis uz Rīgu kundēm savā saimniecībā izaudzētu ekoloģisko gaļu un saņēmis paprāvu naudas summu, nolēma izdarīt tā, kā stāstīja vectēvs par savām jaunības dienām – aiziet meitās. Sieva un bērni mājās negaidīja, jaunlopus pieskatīja kaimiņi.

Aija, ieraugot Ēriku, samulsa. Viņas priekšā guļamrajona standarta betona dzīvoklī, izdaiļotā ar nejēdzīgām rozā spīdīgām tapetēm, uz gultas, apsegtas ar pūkainu tīģerraksta segu, malas sēdēja ražens vīrs ar saules un vēja aprautu seju, sastrādātām rokām, smaržojošs pēc kaut kā tik tuva un mīļa, bet sen aizmirsta. Savukārt Ēriks, nezinot, kas darāms „pie meitām”, jo tas, ko stāstīja vectēvs, notika Ulmaņlaikos un neļaujot sev izskatīties nejēgam, lauku cilvēka tiešumā uzreiz Aijai pajautāja:

- Ko tu tik smuka meita dari te Rīgā? Tu taču esi no mūsējiem, no laukiem!

- Kā tu uzzināji? – Aija izdvesa.

- Tik stipras kājas un smuki raženi pupi ir tikai lauku sievām, – skaļā balsī paziņoja Ēriks.

Aija sabruka turpat pie durvīm un, asarām birstot, kā taisnodamās sāka stāstīt par provinces pilsētiņu, dēla tēvu, zaudēto darbu, svinga klubu, naudas trūkumu un lēmumu strādāt par protitūtu.

- Nu traka meita, nu traka sieva! – Ēriks ar plaukstu uzsita sev pa celi. – Nav tev te ko darīt! Brauc pie manis! Man vajag stipru saimnieci!

Aija caur asarām iesmējās:

- Tu nemuldi?

- Kas man ko muldēt! Tu man uzreiz iepatikies, tiklīdz ienāci pa šīm durvīm! Un vēl vairāk iepatikies, kad raudāji!

Kā kaut ko atcerēdamās, Aija izšāva:

- Tu nedzer?

- Nedzeru! Še, paosti, es arī tagad neesmu dzēris, lai gan vectēvs teica, ka esot jāiešauj mēriņš, pirms iet pie meitām. Bet kāds tur mēriņš, man tak jābrauc! – Ēriks pielāčoja pie sievietes un uzpūta viņai dvašu.

Aija automātiski pieplaka vīrietim klāt un viņu lūpas satikās pirmajā skūpstā. Kad abi atlaidās viens no otra, Ēriks lietišķi sabāza rokas bikšu kabatās un nokomandēja:

- Kam te jāmaksā? Samaksāšu un ejam pēc tava puikas un mantām. Man vakarā uz lopu barošanu jābūt mājās.

To trako pusgadu Aija nekad vairs nepiemin. Arī Ēriks nekad nav atļāvies ko nicīgu izteikties par to. Kā saimnieks atrada saimnieci, zina tikai abi. Citiem: satikās Rīgā un viss. Ēriks, īpaši to neizrādot, dievina Aiju: gan ar lopiem tiek galā godam, gan māju padarījusi mājīgu, gan gultā viņai nekad nesāp galva un nav nogurusi. Un vēl viņi abi darbus darīdami dzied tā, ka pamales skan un kaimiņi saka viens otram:

- Kā tam Ērikam paveicies! Domājām, ka tā arī nomirs vecpuisī.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Da labi

Irina

2013-06-18 01:18:21

Ziņot

trijos apkopējas darbos strādādama, stāsta varone savu Ēriku tā ar nebūtu satikusi. Nē, nu ja tas stāsts reāls, protams :D ļoti feins lasāmgabals, patika!

Irina

2013-06-15 20:48:01

Ziņot

Es ticu ka stāsts ir patiess, jo reāli dzīve notiek viss kas un tu nezini kādās grūtībās tu nonāksi un kā tu viņas atrisināsi, bet nu savu miesu gan netirgotu, strādātu kaut trīs apkopējas darbos lai savilktu galus. Bet nu katrs pieņem tādus lēmumus kas viņam liekas labs situācijas atrisināšanai.

Ha

2013-06-14 23:12:00

Ziņot

Neticu. lasmanīte stastu izdomājusi, arī viņai apnicis.....gribas ko citu

vērotājs

2013-06-14 16:50:46

Ziņot

Nu vispār jau, ja tā ir taisnība, tad dikti pozitīvs raksts.

Katja

2013-06-14 16:30:08

Ziņot

Tads Pretty women country versija. Pozitivi.

abc

2013-06-14 15:40:32

Ziņot

Forss stasts. Tik vienkarsi!:D

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (6) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Četrdesmittrīsgadīgais Viesturs, kādas palielas Latvijas pilsētas iedzīvotājs, ir fanātisks sieviešu biksīšu mīļotājs. Un savu mīlestību ar manu starpniecību viņš vēlējies paust plašākai auditorijai.

Atklāti par to, ko vīrieši jau sen vēlas pavaicāt savai sievietei (2)

Kā panākt, lai vīrieti iekāro visas sievietes (10)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv