Sestdiena, 2019. gada 21. septembris

Matīss, Modris, Mariss

Visi autora raksti

Sestdiena, 28. aprīlis (2012) 19:40

Rita un Agnese Lasmanes

Jānis Sončiks: Laukos man dvēsele vaļā...  (7) 

Kaspars Dobrovoļskis, Puaro.lv


Jānis Sončiks ir dvēsele. Nu, tā vienkārši - sabiedrības dvēsele. Jebkurā kompānijā viņš ir “pirmā vijole”. Viņam ir populāri radinieki, taču ne par to ir runa. Šoreiz uzņēmējs, aktīvs sabiedrisko pasākumu apmeklētājs, ekoloģiskas domāšanas entuziasts, labs draugs un vienkārši jauks cilvēks - Jānis.


Agnese: Kādas sajūtas pavasarī?

Jānis: Nevaru sagaidīt vasaru!

Rita: Tā mēs šajos platuma grādos gaidīt gaidām vasaru, kad tā pienāk, sākam žēloties vai nu par to, ka tā vēl nav iestājusies, vai ka ir pārāk karsts...

A.: Mēs savās intervijās iztaujājam par meitenēm un attiecībām, nevis par laika apstākļiem. Tāpēc ķeršos vērsim pie ragiem: Jāni, kas tavuprāt ir vīrišķība?

J.: Uzreiz tik nopietni? Vīrišķība ir tas, kā tu reaģē uz pašam sev un apkārtējiem svarīgām lietām. Tas varētu būt arī saistīts ar svarīgu lēmumu pieņemšanu un šo lēmumu realizēšanu, īstenošanu.
Vīrišķībai ir diezgan daudz “cietu un stingru” īpašību.

A.: Bet ja tev būtu jānosauc vīrišķīgas rakstura iezīmes, kādas tās būtu?

J.: Pīpē Marlboro? Jāj ar zirgu? (Smejas). Pirmkārt vīrietim jāizskatās vīrišķīgi. Kas vēl?

R.: Vīrišķīgo īpašību sarakstā - kurā vietā tev atrodas spēja turēt vārdu?

J.: Bieži tas ir viens no grūtākajiem pasākumiem, bet noteikti ir jāpraktizē. Šī īpašība man noteikti ir TOP 5. Bet ko nozīmē sievietēm šī īpašība? Vai viņām ir atlaides šajā lauciņā?

R.: Ja tā ir, tad droši vien tas ir sievišķis “ar riekstiem”. Kāda attieksme tev ir pret tādām dāmām?

A.: Tev apkārt tādu droši vien ir diezgan daudz ...?

J.: Nu, nav! Es ne par vienu nevaru tā teikt... varbūt kāda ir drusku mazāk sievišķīga …

A.: Kāda ir tava vīzija par sevi pēc desmit gadiem? Vai tu domā, kad izaugšu liels, ar mani notiks tas un tas...?

J.: Es redzu, ka neesmu vēl pieaudzis. Es gan gribētu izaugt garāks.(Smejas). Esmu domājis par to, kas ar mani būs pēc desmit gadiem, droši vien man būs nepieklājīgi kārtīgs dzīvesveids, sen jau būšu ģimenes cilvēks, dzīvošu ekoloģiski, ko jau tagad mācos, saudzējot vidi,  man būs stabilitātes sajūta, ka esmu jau kaut ko labu un derīgu paveicis, ar paliekošām pozitīvām vērtībām. Mērķi jau lieli, redzēs, kas izdosies.

R.: Tu pieminēji dabas saudzēšanu - tev jau tagad piemīt zaļā domāšana? Jeb tā ir ieplānota pēc desmit gadiem?

J.: Domāju, ka jau tagad man piemīt tamlīdzīga domāšana: braucu ar mašīnu, kurai daļēji ir elektrodzinējs, stiklu ārā nemetu, bet nododu... Tā nav, ka veikalā pērku pārtiku tikai ar EKO zīmīti, ja izprot veselīgu ēšanas veidu, tad jau var savākt no visurienes pa bišķim, kas vajadzīgs. Esmu iecienījis lauku labumus. (Smejas)

A.: Kāda, tavuprāt, ir sievietes sūtība šajā pasaulē?

R.: Kam viņas domātas?

J.: Lai cilvēce pastāvētu, vairotos un attīstītos. Lai gan visu laiku,  kamēr pastāvējusi cilvēce,  tas ir bijis abu pušu darbs – gan sieviešu, gan vīriešu. Kāda sieviešu sūtība? Hmm... ne jau nu pliks mājsaimnieču statuss - dzemdēt bērnus un gatavot ēst...

A.: Tu esi attiecību cilvēks un meklē tās, jeb ļaujies dzīvei, ja sanāk attiecības, tad labi, ja ne - arī labi?

J.: Pagaidām ir visādi gadījies, bet attiecības ik pa laikam ir vajadzīgas. Es esmu kompānijas cilvēks, un man pagaidām ir bijušas tikai divas nopietnas attiecības. Es noteikti neapgalvošu, ka sievietes ir tādas un šitādas. Mana attiecību pieredze ir ļoti pozitīva. Bet vispār man ar sievietēm labi sanāk komunicēt.

A.: Baigais draiskulis tu neesi, kas visas rozītes pēc kārtas paostījis?

J.: Es sarunas līmenī vairāk par citiem komunicēju, bet tā, ka rozītes... nē. (Smejas)

R.: Kāda tipa sievietes tev šķiet vispievilcīgākās?

J.: Man patīk gan blondīnes, gan latviešu tradicionālā matu krāsa - pelēka, brūna, bet tam nav izšķiroša loma. Gadās iepazīties ar meiteni, kurai viena matu krāsa. taču pēc mēneša viņa pārkrāso matus citā krāsā, un man patīk vēl vairāk. (smaida) Ar gara auguma meitenēm man kaut kā ne pārāk sanāk. Manuprāt,  ir jābūt līdzīgai miesasbūvei, lai var blakus justies vīrišķīgs.

R.: Bet ja meitene piecus centimetrus garāka par tevi?

J.: Nu, tas jau vēl nekas! Galvenais jau - kāds cilvēks. Es ar vienu meiteni komunicēju sociālajos portālos, man pašam tāds savdabīgs humors, kuru es brīžam pārdozēju. Tad viņa pretī lika tik pat daudz. Bija interesanti sarakstīties, bet, kad mēs satikāmies, es sapratu, ka veidojas bruņas, jo viņa tikpat daudz runāja un jokoja, kā es. Varonīgi izvilku līdz galam to vakaru, bet pēc tam nekas vairāk nesanāca.

A.: Tātad, sev līdzīgu cilvēku tu nemeklē?

J.: Vai tad jābūt līdzīgam?

A.: Tev vajag mazu, klusu dūdiņu?

J.: Lai viņa ir maza, klusa dūdiņa, redzēsim, cik ilgi viņa mani pacietīs. Es ikdienā esmu ļoti komunikabls, reizēm, atnākot mājās, es vienkārši jūtos iztukšots, un vienīgais, kam pietiek spēka, ir pakrist horizontālā stāvoklī. Tad jā, mājās es gribētu mierīgu meiteni, jo pašam sevi patīk devēt par „mieramiku”, bet tas ir pēdiņās liekams.

R.: Varēsi būt drošs, ka neviens “nenokantēs”?

J.: Tas, ka “nokantēs”, nav jābaidās. Galvenais ir attieksme.

A.: Ja gribēs iet, aizies, nenosargāsi.

J.: Nu, aizies mazu līkumiņu, izskriesies un atnāks atpakaļ, bet tad jau varbūt nebūs aktuāls turpmākais kopīgais pasākums.

R.: Ja apzinās, ka kaut kas vērtīgs atstāts. Citkārt meitenes aiz garlaicības sāk lūkoties pa kreisi.

A.: Reizēm meitenes cer, ka aiz stūra gaida kāds vēl turīgāks vai interesantāks...

J.: Tās ir sajūtu mednieces. Ir visādi stāsti dzirdēti. Īpaši Rīgā, kā jau metropolē.(smaida)

A.: Kur tad var satikt meitenes? Runā, ka klubos ir īpaši liels pieprasījums pēc vīriešu kārtas pārstāvjiem...

J.: Veca patiesība – klubā draudzeni neatradīsi...

R.: Kur tad?

J.: Laukos! Es zinu, ka mana nākamā sieva būs no laukiem, nevienam nezināma meitene. Es jau arī esmu bišķi laucinieks, es to gan kā mārketinga triku lietoju, bet tomēr - piecpadsmit gadus nodzīvoju Cēsīs. (smaida) Laukos cilvēki ir maigāki un mīkstāki, patiesāki...Tur dzīvo mani dvēseles radinieki.(Smaida)

R.: Cik liela nozīme tev ir meitenes izglītības līmenim?

J.: Liela, bet ne izšķiroša. Ir jau tādas dzīves gudras meitenes no laukiem. Lauki jau arī nenozīmē viensētu meža vidū. Tur bieži vien cilvēki ir daudz sakarīgāki nekā galvaspilsētā. Te, Rīgā, dažiem ir tik šaura domāšana. Bieži vien laukos cilvēki astoņpadsmit gadu vecumā  ir daudz “aptēstāki” nekā te, Rīgā.

A.: Tad tu dziļi sirdī sevi nejūti kā rīdzinieku? Tu patiesībā esi īstens cēsinieks!

J.: Jā, es tā gribētu domāt. Katru otro vai trešo nedēļu braucu uz laukiem: ievelku pilnas plaušas svaiga gaisa, braucot ar močiem, un vēroju visu dzīvo dabā. Ikdiena paiet Rīgā un Jūrmalā.

A.: Kas tev dzīvē ir pietrūcis, un kā ir par daudz?

J.: Atskatoties atpakaļ un uzreiz mēģinot iegrimt jautājumā, jāsaka, ka jaunības dzīvesveids nav bijis līdz galam rāms un veselīgs, tad attiecīgi varbūt drusku par daudz bijis tā, kas ir jaunības trakumā sadarīts. Bet nav tā, ka es to saku, kaut ko nožēlojot!
Domāju, ka jāapzinās tas, kas ar mani noticis un jāsaprot, kad jāapstājas un jāmaina dzīve. Par maz? Man liekas, par maz ir redzēts un izzināts no visas plašās pasaules, kaut esmu pabijis gandrīz visos kontinentos un daudzās svešās zemēs... Vienmēr var atsākt vai uzsākt mācības un jāmācās ar domu, ka jādzīvo.

A.: Kas ir tavs džentlmeņa komplektiņš, kas tev liek justies labi?

J.: Man mašīna ir svarīga – sajūta būt uz saviem riteņiem, tā, ka neesi ne no viena atkarīgs, ir svarīga. Esmu pieradis braukt garus gabalus. Brilles. Brilles ir forša lieta un es ar tām labi jūtos. Vēl man svarīgs sakopts paša izskats. Lai es justos pārliecinoši, jābūt labiem apaviem. Mugurā var uzvilkt visādas jancīgas lietas, pie sevis ķiķinot – vienalga neviens nesapratīs – bet apaviem ir jābūt labiem. Tie pietur pie zemes. Un vēl - telefona lādētājam jābūt – man ļoti svarīgi ir tas, vai varu komunicēt ar cilvēkiem...sev tuviem cilvēkiem. (Smejas)

A.: Kas ir tava prātīgākā un neprātīgākā rīcība dzīvē?

J.: Prātīgākais ir lēmums dodies mācīties un vēlāk studēt uz ārzemēm un izveidot savu uzņēmumu. Ar to es lepojos.

A.: Neprātīgākā?

J.: Es bērnībā esmu diezgan daudz nejaucības sastrādājis un “podus gāzis”. Kad biju maziņš,  laukos aizdedzināju trīsstāvu māju. Tas dažam labam varēja beigties pavisam nelāgi. Neko sliktu nedomādams... benzīns aizdegās... pēc tam visam Priekuļu pagastam divas nedēļas nebija telefons. Ārzemēs mācoties, esmu podus gāzis, bet neko tādu, par ko būtu ļoti jākaunas.

A.: Tu sevi pieskaiti pie neprāšiem, vai esi prātīgs cilvēks?

J: Esmu neprātīgs! (Smejas) Man vēl izdodas vienmēr pavilkt līdzi cilvēkus un tad aiziet.

A.: Ko tu vēlētos pateikt līdzpilsoņiem, kā uzmundrināt?

J.: Citēšu Imantu Ziedoni: „Nākotne nāks un aizies. Tagadne - ir. Ir vienmēr. Tā ir tāpat kā maize - Tikai, kad ēd, tā der. „

A.: Paldies par sarunu, Jāni! Tiekamies Cēsīs... (Smaida)
 

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

.

2013-06-10 00:37:10

Ziņot

Ļoti tukša būtne. Cilvēkam vēl ir daudz jāaug.

aaa_aaa

2012-05-07 11:18:52

Ziņot

Turklāt dzīvē ari izskatās savādāks ( pievilcīgāks). Sākumā, ieraugot aci pret aci, nemaz neatpazinu, ka tas ir tas pats Sončiks, kurš pirms tam vairākas reizes bija redzēts presē. Iespaidu klātienē atståja łoti labu.

Vārds

2012-05-05 20:50:36

Ziņot

Dzīvē gan viņš ir pavisam vienkāršs un jauks.

rrrrrrrrrrrrr

Juris

2012-05-03 21:24:47

Ziņot

Dzīve būtu pagalam garlaicīga, ja visi būtu zvaigznes. Sončiks nav zvaigzne, bet viņa māsa gan dzeltenās preses zvaigzne.

Juris

2012-05-02 22:51:42

Ziņot

no kurienes tas glumiķis Sonchiks izrakts, kaut kāda Ikartes zvaigzne?

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (1)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Interesanti

Kaut kas neredzēts! Labradors - futbola fans VIDEO (4) 

Suns no sirds priecājas par Portugāles valstsvienības iesistiem vārtiem.

Viņi piepeši ieraudzīja, ka smiltīs kaut kas kustas. Viens pēc otra parādījās... (2)

Pavisam parasti, tomēr bīstami augļi un dārzeņi (2)

Lūk, kādi "tusiņi" jārīko saviem četrkājainajiem mīluļiem! VIDEO (2) 

Iespaidīgi! Cilvēka un krokodila maigā draudzība (1) 

Neticami! Kā viņš to visu tur dabūja iekšā?! VIDEO (1) 

Smieklīgi: šie suņi ir aizmirsuši, kas viņi ir VIDEO

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Četrdesmittrīsgadīgais Viesturs, kādas palielas Latvijas pilsētas iedzīvotājs, ir fanātisks sieviešu biksīšu mīļotājs. Un savu mīlestību ar manu starpniecību viņš vēlējies paust plašākai auditorijai.

Atklāti par to, ko vīrieši jau sen vēlas pavaicāt savai sievietei (2)

Kā panākt, lai vīrieti iekāro visas sievietes (10)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv