VID: Biedriņa un Zaķa gadījumi nav salīdzināmi (7)

Lai gan basketbolista Andra Biedriņa motorlaivas pirkuma un Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (V) automašīnas iegādes darījumi izskatās identiski - transporta līdzeklis tiek nopirkts uz firmas vārda, bet to savām vajadzībām lieto privātpersona, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata, ka tos nav korekti salīdzināt.

Uzsverot, ka tas nav tiesīgs izpaust ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem un tāpēc var sniegt tikai vispārīgu atbildi, VID Sabiedrisko attiecību daļā sacīja, starp abiem gadījumiem ir vairākas būtiskas atšķirības, kas arī lielā mērā nosakot to, kāds katrā no gadījumiem ir likumiskais regulējums un piemērojamās iespējamās sankcijas.

VID atzīmē, ka Zaķa gadījumā ir runa par preču kustību Eiropas Savienības (ES) ietvaros, bet Biedriņa gadījumā - par preču importu no trešajām valstīm, konkrētajā gadījumā - no ASV.

Kā otru abu darījumu būtisko atšķirību VID min valstij nodarītā kaitējuma apmēru - kriminālatbildība iestājas gadījumos, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu jeb 10 000 latiem. Biedriņa gadījumā tiek pārmesta izvairīšanas no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par lielāku summu, bet Zaķa gadījumā 10 000 latu nav sasniegti.

VID jūnija beigās lūdza prokuratūru saukt pie kriminālatbildības Latvijas bagātāko basketbolistu, Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Goldensteitas "Warriors" spēlētāju Biedriņu un vēl divas personas par izvairīšanos maksāt 11 543 latu pievienotās vērtības nodokli (PVN). Nodoklis nav samaksāts par ASV nopirktas ekskluzīvas motorlaivas "Malibu Wakesetter" ievešanu Latvijā. VID uzskata, ka laiva nav izmantota to ievedušā uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tieši saimnieciskās darbības nodrošināšana ir pamats tam, lai transportlīdzekli ievedot Latvijā, uzņēmums par to nemaksātu PVN. Privāti pērkot laivu, PVN nāktos samaksāt.

Dienestā ir nonācis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jūnija sākumā pārsūtītais iesniegumu par iespējamo "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zaķa īstenoto nodokļu apiešanas shēmu caur pašam piederošo SIA "Datoru centrs" no kāda uzņēmuma Lietuvā iegādājoties auto "Volvo XC60" un tā nesamaksājot valstij aptuveni 8800 eiro (6160 latu) PVN. Portāls "Pietiek.com" uzskata, ka SIA "Mūsa Motors Rīga" kopā ar Zaķi vienojies PVN nomaksas apiešanas nolūkos Zaķa vēlamo automašīnu fiktīvi pārdot kādai personai Lietuvā, kura pēc tam to pārdotu Zaķa "Datoru centram", kas arī ticis izdarīts. Turklāt Zaķa iekārotā automašīna nemaz nav pametusi Latvijas teritoriju, lai tiktu reģistrēta Lietuvā un pēc tam atkal Latvijā. Prece nav fiziski šķērsojusi Latvijas robežu un tas būtu pamats kriminālprocesam.

Šobrīd nav zināms, vai VID šajos KNAB sūtītajos materiālos ir saskatījis ko aizdomīgu un sācis nodokļu kontroles pasākumus vai ierosinājis kriminālprocesu.

No VID skaidrojuma Zaķa auto iegādes darījumam līdzīgā situācijā izriet, ka tad, ja Latvijas uzņēmums - PVN maksātājs - vieglo pasažieru automašīnu iegādātos Latvijā no kāda uzņēmuma autosalona, tad autosalons šai auto piegādei piemērotu PVN un Latvijas uzņēmums samaksātu automašīnas vērtību, kā arī tai pieskaitīto PVN. Ja Latvijas uzņēmums nopirkto automašīnu izmantotu savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai jeb saimnieciskās darbības veikšanai, tad tai būtu tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt kā priekšnodokli 80% no uzņēmuma autosalonam samaksātās PVN summas par iegādāto automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas.

Savukārt, ja Latvijas uzņēmums - PVN maksātājs - Latvijā vieglo pasažieru automašīnu iegādātos no kāda Lietuvas uzņēmuma, tad Latvijas uzņēmumam par šīs automašīnas iegādi būtu jāaprēķina PVN no automašīnas vērtības pēc pēc tajā brīdī spēkā esošās PVN likmes. Ja Latvijas uzņēmums iegādāto automašīnu izmantotu saimnieciskās darbības veikšanai jeb ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad tas no budžetā maksājamās nodokļa summas varētu atskaitīt kā priekšnodokli 80% no PVN deklarācijā uzrādītās nodokļa summas par iegādāto automašīnu.

VID vērtējumā - gala rezultātā abos gadījumos PVN budžetā tiek maksāts vienādā apmērā, bet automašīnas pirkšana no citas ES dalībvalsts uzņēmuma atsevišķos gadījumos Latvijas uzņēmumam var būt izdevīgāks no naudas plūsmas viedokļa, jo pirmajā gadījumā, pērkot auto Latvijā, pircējam mašīnas iegādes brīdī ir jāsamaksā gan visa automašīnas vērtība, gan visa PVN summa, bet otrajā piemērā mašīnas iegādes brīdī pircējs maksā tikai automašīnas vērtību.

Savukārt, ja automašīnu pirktu fiziska persona, tad tai jau automašīnas iegādes brīdī bez jebkādiem atvieglojumiem būtu jāsamaksā gan automašīnas vērtība gan PVN, līdz ar to, lai gan PVN tiek samaksāts, tas uzņēmumam ir izdevīgāk.

Attiecībā uz PVN piemērošanu motorlaivas importam, VID skaidro, ka likums par PVN nosaka: ja preces tiek ievestas iekšzemē, nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Gadījumā, kad motorlaivu brīvam apgrozījumam iekšzemē izlaiž uzņēmums un tā paredzēta saimnieciskās darbības nodrošināšanai jeb ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, tad šai personai ir tiesības šo samaksāto nodokļa summu par motorlaivu atskaitīt kā priekšnodokli. Ja laiva nav paredzēta saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad kā priekšnodokli šo summu atskaitīt nedrīkst.

VID papildina, ka preču importam ir iespējams piemērot arī likumā par PVN noteikto īpašo nodokļa režīmu, kas paredz, ka aprēķināto PVN par motorlaivas importu persona maksā valsts budžetā, norādot to tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā preces izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja motorlaiva brīvam apgrozījumam iekšzemē tiek izlaista, piemērojot šo īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos, tad šādi aprēķināto PVN summu atbilstoši muitas deklarācijai atskaita kā priekšnodokli.

VID uzsver, ka tad, ja uzņēmums importē motorlaivu saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos un turpmāk izmanto motorlaivu ar PVN apliekamo darījumu jeb saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad viņš fiziski PVN par preču importu nemaksā.
Savukārt, ja uzņēmums, kurš importējis motorlaivu saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu, to neizmanto ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, tad viņam aprēķināto PVN nav tiesību atskaitīt kā priekšnodokli. Līdz ar to uzņēmumam jāsamaksā PVN tādā apmērā, kāds tas norādīts PVN deklarācijā par to taksācijas periodu, kurā šī prece tika importēta.

Attiecībā uz transportlīdzekļa iegādes mērķi - saimnieciskās darbības nodrošināšanu, VID solīja konkretizēt, kādos termiņos uzņēmums var koriģēt savas nodokļu deklarācijas un samaksāt budžetā PVN, ja tas pēc automašīnas vai motorlaivas nopirkšanas secina, ka saimnieciskās darbības veikšanai iegādāto transporta līdzekli tomēr paredzētajam mērķim nevarēs izmantot un kādas sekas tad iestājas.

LETA