Sestdiena, 2020. gada 4. jūlijs

Sandis, Uldis, Ulvis

Ceturtdiena, 14. jūnijs (2012) 22:08

Uz Latviju atved sarakstu ar izsūtījumā bojā gājušiem ievērojamiem latviešiem (5)

Šodien fonda "Sibīrijas bērni" konferencē "Pagātne nezūd" Soļikamskas sabiedriskā muzeja vadītāja Roza Serebreņikova atveda un nodeva sarakstu ar ievērojamiem latviešiem, kuri gājuši bojā izsūtījumā Soļikamskā.

Muzeja vadītāja stāstīja, ka šo sarakstu viņa saņēmusi no kāda vietējā Valsts drošības komitejas darbinieka pirms pieciem gadiem īsi pirms viņa nāves. Viņš šādu sarakstu bija izveidojis gan ar ievērojamiem latviešu un igauņu sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri gāja bojā Soļikamskas lēģerī, viņu vidū izglītības ministrs Ludvigs Adamovičs, kara ministrs Krišjānis Berķis, pirmais Saeimas priekšsēdētājs Frīdrihs Vesmanis un daudzi citi.

"Soļikamskas vārds daudziem latviešiem saistās ar nežēlīgiem un necilvēcīgiem dzīves apstākļiem, kuros bija spiesti nonākt izsūtītie Latvijas iedzīvotāji. Mēs esam pārsteigti par tiem daudzajiem dzīvajiem lieciniekiem, kuri vēsta patiesību. Paldies jums par to patiesību, ko jūs rakstāt savās grāmatās, rādāt filmās, mēs centīsimies nest šo patiesību tālāk, jo arī Krievijas nākamajām paaudzēm ir jāzina, kas notika pagātnē," sacīja Serebreņikova.

Viņa atzina, ka diemžēl ir iegājies tā, ka katrs pie varas esošais valdnieks vēstures notikumus interpretē sev vēlamajā gaismā, tādēļ Krievijā cilvēki vēsturi nezina. Pavisam nesen dota pieeja Soļikamskas apkārtnes lēģeru apvienības dokumentiem.

"Kopš 1938.gada Soļikamskas apkārtnē 270 kvadrātkilometru platībā bija izvietoti desmitiem lēģeru un vienā no tiem bija arī latvieši. Mēs esam apzinājuši cilvēkus, kuri atceras izsūtītos latviešus un to kādos necilvēcīgos apstākļos viņiem vajadzēja ar rokām izstrādāt mežu un taigā pa bezceļiem izvest kokmateriālus, izdzīvot nemitīgi cīnoties ar badu. Mums ir savākts daudz liecību, kuras vajag apkopot. Mums pilsētā ir inteliģence, kura ir pārvarējusi bailes un par privātpersonu ziedojumiem tiek veidots politisko represiju muzejs. Mēs esam iecerējuši ievērojamu vietu šajā muzejā atvēlēt represētajiem latviešiem," stāstīja Serebreņikova.

Fondu "Sibīrijas bērni" sadarboties vēstures pētīšanā aicināja apvienības "Krievija-Latvija" prezidents Mihails Koptjevs, kurš Kirovas apgabalā izdotajā politisko represiju upuru piemiņas grāmatas sešos sējumos atradis 76 latviešu un Latvijas iedzīvotāju vārdus, kuri cietuši no represijām. Viņš Kirova apgabala prokuratūrā interesējies arī par kompensāciju saņemšanas iespējām represētajiem. Tās gan līdz šim saņēmuši tikai Krievijas iedzīvotāji, jo no latviešiem šādi iesniegumi nav saņemti. Taču nākotnē tie varētu tikt skatīti.

Koptjeva cerības noraidīja Juris Vidiņš, kurš uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins kompensāciju iespējamību nepieļaus.
Koptjevs aicināja sadarboties pagātnes traģisko notikumu apzināšanā un teica, ka Vjatkā iedzīvotāji ir pretimnākoši, kaut arī par Latviju vietējos plašsaziņas līdzekļos ne vienmēr tiek sniegta objektīva informācija.

Savukārt Anita Kehre aicināja visus represētos rakstīt atmiņas, stāstīt saviem bērniem un mazbērniem pat tad, ja viņi īpaši neinteresējas par dzimtas traģiskajiem notikumiem. Viņa uzskata, ka pagātnes pieredzei ir jākļūst par nākotnes skolotāju. Kehre jau rīt dosies uz Blagoveščensku, lai censtos noskaidrot sava tēva Ērika Kehra dzīvesgaitas Amūras apgabalā.

"Tēvs par izsūtījuma laiku ģimenē nerunāja, vien kādu nedēļu pirms aiziešanas mūžībā viņš izstāstīja, ka politisku iemeslu dēļ viņam bija liegta dalība Helsinku un Melnburnas olimpiskajās spēlēs. Es domāju, ka daudziem latviešu ievērojamiem sportistiem politisku iemeslu dēļ nebija iespēju startēt olimpiskajās spēlēs un būtu laiks šo vēstures lappusi apzināt," aicināja Kehre.

Konferencē viena no represētajām stāstīja arī kādu nepatīkamu atgadījumu Rīgas autoostā, kad 14.jūnijā, pērkot biļeti, kasiere viņai nebija pārdevusi to par puscenu, kā to nodrošina valsts noteiktā atlaide. Tā vietā sirmajai kundzei nācies dzirdēt nicinošu izteikumu par to, ka par maz latvieši šauti. "Kopš tās reizes es 14.jūnijā kasē biļeti vairs nespēju nopirkt, jo jūtos pazemota savā valstī," atzina sieviete.

Konference noslēdzās ar mācītāja Gunta Kalmes lūgšanu, kurā viņš aizlūdza, lai Latvijas valstsvīriem ir stiprs mugurkauls, gribasspēks un sirdsapziņa kalpot savai tautai un valstij.

Šodien Sibīrijas bērni nolika ziedus iepretim Valsts prezidenta pilij esošajam piemineklim ''Bārenīte'', kas veltīts visiem no Latvijas uz Sibīriju izsūtītajiem bērniem 1941.gadā un 1949.gadā.

Kā ziņots, 1941.gada 14.jūnija deportācijās no Latvijas tika izvesti 15 425 Latvijas dažādu tautību iedzīvotāji, tostarp 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem, informēja organizatori.

Šovakar plkst.18 Sv.Jāņa baznīcā varēs klausīties ikgadējo koncertu "Aizvestajiem", kurā piedalīsies Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava. Koncerta programmā komponistu Maijas Einfeldes, Pētera Vaska, Pētera Butāna skaņdarbi un latviešu tautas dziesmas.
Latvijas Televīzijā plkst.21.15 demonstrēs filmu "Sibīrijas bilance", kas tapusi pagājušajā gadā.

No šodienas līdz 21.jūnijam Okupācijas muzejā būs apskatāma Sibīrijas braucienu un Sibīrijas bērnu bērnības fotogrāfiju izstāde.
2000.gadā tika dibināts komunistiskā terora upuru atbalsta un palīdzības fonds "Sibīrijas bērni", lai intervētu cilvēkus, kuri kā bērni tika izsūtīti. Katru gadu fonda pārstāvji brauc uz Sibīriju, lai sameklētu tur palikušos. Pēc Ebreju kultūras biedrības aicinājuma ir intervēti Sibīrijas bērni Izraēlā, tiek veidots interviju arhīvs, kura materiāli tiek izmantoti filmās.

Fonds izdevis grāmatu "Sibīrijas bērni" divos sējumos, kuros apkopoti 740 dzīvesstāsti. Pērn 13.jūnijā tika izdots grāmatas pirmais sējums angļu valodā, savukārt šogad 18.novembrī klajā nāks otrā sējuma tulkojums angļu valodā.

Kopš 2006.gada fonds "Sibīrijas bērni" organizē braucienus uz Sibīriju, lai novietotu piemiņas plāksnes 1941. un 1949.gada deportāciju upuriem - Latvijas bērniem, mātēm un tēviem. Plāksnes jau ir novietotas Krievijas pilsētu muzejos: Jeņiseiskā, Igarkā, Abanā, Dudinkā, Noriļskā, Biriļussos, Tomskā, Kargasokā, Soļikamskā, Vjatlagā (Kirsas pilsētā), Omskā. Tēlnieka Kārļa Alaiņa izgatavotās bronzas plāksnes ar bārenītes attēlu paliks kā mūžīga piemiņa Latvijas bērniem, mātēm un tēviem Sibīrijas zemē.

Šogad fonds nolēmis aizvest piemiņas plāksnes bērniem, kuri 1949.gada 25.martā tika aizvesti uz Tālajiem Austrumiem, Amūras apgabalu, Blagoveščensku, kā arī apmeklēt 1941.gada izsūtījuma vietas Krasnojarskas apgabalā, Kanskā, Tasejevā, Tarajā, Imbežā, Irbejā, Suhanojā, Taišetā, - bijušajā nometinājuma vietā Rešoti notiks piemiņas dievkalpojums tēviem. 2013.gadā Sibīrijas bērni plāno doties pa rakstnieces Melānijas Vanagas izsūtījuma vietām un Tomskas apgabalu.

Daiga Kļanska, LETA

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Kamal

2012-07-03 06:54:24

Ziņot

Es arī dzīvoju tādos laukos, ka agrāk vienīgā vieta, kur tikt pie neta, bija cimateiņa bibliotēka, kur vienmēr bija rindas..Tā kā pievilkt internetu tādos laukos bija tāds mežonīgs čakars, un zona ar visiem nemaz neķēra, es nopirku Triatel mobilā interneta modemu, kuru var iespraust datoriņā un lietot ntu visur, kur vien vēlas. un tā esmu baigi apmierināts, tagad lietoju netu mājās, darbā, pa ceļam, vienvārdsakot, visur, kur gribu! Un maksāt arī nemaz nesanāk tik dārgi, tā kā iesaku visiem, kas nedzīvo vienīgajā vietā Latvijā, kur tiek nodrošināts absolūti normāls neta pieslēgums, pieslēgt vnk Triatel mob. netu, kuram zona ir, ja nemaldos, kaut kadi 98% Latvijas!

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv