Trešdiena, 2020. gada 19. februāris

Zane, Zuzanna

Svētdiena, 26. februāris (2012) 20:59

Referenduma iniciatoriem Lindermanam un Gapoņenko plāni atšķiras

Atšķirīgo uzskatu dēļ par to kā rīkoties tālāk, krievu valodas referenduma iniciatori turpmāk varētu strādāt atsevišķi, ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga". Biedrības "Dzimtā valoda" biedri Aleksandrs Gapoņenko un Vladimirs Lindermans, kas uzsāka parakstu vākšanu krievu valodas referendumam, nespēj vienoties par prioritārajiem darbiem nākotnē.

Lindermans uzskata, ka jācenšas panākt krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu pašvaldībās, kurās vairums iedzīvotāju nobalsoja "par" krievu valodu. Savukārt Gapoņenko iestājas par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.

"Es arī domāju, ka nepilsonības problēma ir ļoti svarīga, bet uz visu trūkst spēku. Un nav laika. Tas nenozīmē, ka mēs esam kādi pretinieki, bet viņam varbūt ir savs ceļš," raidījumam norādīja Lindermans.

Tikmēr pats Gapoņenko "Nekā Personīga" sarunu atteica. Plašāk savu viedokli izteikšot nākamnedēļ, kad rīkošot prese konferenci.

Raidījuma pētījums rāda, ka Aleksandrs Gapoņenko Krievijā tiek uzskatīts par cienījamu zinātnieku un pētnieku. Viņa teiktajā ieklausās un uztver kā patiesību. Bet Latvijā Gapoņenko ir sīks plaša profila uzņēmējs. Līdzās biznesam viņš centies jau gadiem veidot Latvijai nedraudzīgas organizācijas un nav slēpis mērķi sašķelt krievus un latviešus.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošā "Lursoft" datu bāze rāda, ka Gapoņenko mēģinājis pirkt un pārdot pats, un pulcējis kopā krieviski runājošus uzņēmējus, neslēpjot mērķi – sadalīt biznesa vidi Latvijā latviskajā un krieviskajā.

Tam viņš veidojis dažādas biedrības - Rīgas Reģionālo krievu kopienu, Latvijas un Krievijas uzņēmēju palātu, Krievu klubu. Centās apvienot reģionālās krievu kopienas, izveidojot Latvijas Krievu kopienu apvienoto kongresu jeb OKROL. Šīs biedrības mērķis - izveidot krieviem paredzētus sociālos dienestus, darba biržas, privātās skolas.

Gapoņenko centies strādāt gaļas biznesā, nodibinot firmu "Maratons S". Bet jaunākā Gapoņenko biznesa aktivitāte ir elektroenerģijas bizness. Viņš kļuvis par līdzīpašnieku firmā "Baltic Energy Fund". Tai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pirms pus gada izsniedza licenci, kas ļauj tirgoties ar elektrību. Kā firmas adrese norādīts viens no bijušās rūpnīcas VEF korpusiem.  Kā noskaidroja "Nekā Personīga", reāli šajā adresē neviens neuzturas.

Vienam no Gapoņenko partneriem Eduardam Rozentālam pieder mazo hidroelektrostaciju bizness Latgalē. Viņš stāsta, ka pārdošot elektroenerģiju biržā, par kuras izveidi pirms gada nolēma valdība. Par sadarbību ar Gapoņenko Rozentāls negrib runāt.

Gapoņenko biznesa partneris bijis arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas īpašnieks Staņislavs Buka. Pēc "Lursoft" datiem viņi abi dažus gadus bijuši akcionāri uzņēmumā "Korall Plus", kas reģistrēts kādā dzīvoklī Rīgā, bet darbojies Mazsalacā. Fimai piederējis zivju pārstrādes cehs. Pagājušā gada septembrī firma likvidēta.

Abus saista arī darbs Bukas vadītājā institūtā - Gapoņenko te kādreiz lasījis lekcijas. Bet šobrīd vairs to nedarot.

"Viņš pie mums nav vieslektors, viņš ir izvēlēts par vadošo pētnieku. Pēdējos gadus viņš nav lasījis lekcijas ne pie mums, ne citās mācību iestādēs. Viņš vairāk nodarbojies ar to, kas attiecas uz viņa "Eiropas pētījumu institūtu", stāstīja Buka.

Latvijā un Krievijā Gapoņenko sevi prezentē kā pētnieku no paša vadītā "Eiropas pētījumu institūta". Tas gan nav reģistrēts zinātnisko institūtu reģistrā.

Kā ekonomists un pētnieks Gapoņenko ir atzīts "Saskaņas centrā" – pirms diviem gadiem bijis saskaņiešu ekonomikas ministra kandidāts. Bieži viesojies un savus rakstus publicējis Krievijā. Pēdējās publikācijas lasāmas nesen Maskavā izdotajā grāmatā "Krievu diskriminācija Baltijas valstīs".

Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra Gapoņenko nesauc par zinātnieku, jo neviens no viņa darbiem akadēmiskajā vidē neesot zināms. Drīzāk viņš dēvējams par Krievijas ietekmes aģentu Latvijā.

"Pasākumos, kuros Gapoņenko piedalās Maskavā, ir pārstāvētas pilnīgi visas institūcijas, kurām varētu būt kāds sakaras ar Latvijas un Krievijas attiecībām. Ieskaitot Valsts domi, Krievijas ārlietu ministriju un prezidenta aparāta darbiniekus. Acīmredzot Krievijā viņš tiek uzskatīts par vērā ņemamu konsultantu un ekspertu Latvijas iekšpolitiskajos jautājumos," spriež Skudra.

Vislielāko uzmanību Gapoņenko izdevies iegūt nevis kā pētniekam vai uzņēmējam, bet kā krievu un nepilsoņu tiesību aizstāvim. Pirms gada kopā ar ekstrēmistiem Osipovu un Lindermanu viņš izveidoja biedrību "Dzimtā valoda". "Nekā Personīga" fiksējis Gapoņenko pie notāra biroja durvīm Pērses ielā. Tur sākās parakstu vākšana par krievu valodu kā otru valsts valodu. Kas to finansēja, referenduma rīkotāji joprojām slēpj un sola atklāt biedrības gada pārskatā.

Īsi pirms krievu valodas referenduma, Gapoņenko uzstājās Maskavā konferencē ar tēmu: "Krievu iedzīvotāju tiesību pārkāpumi Baltijā".

Tajā viņš lepojas, ka Latvijā pirmo reizi postpadomju telpā izdevies mobilizēt tik milzīgu krievu kopienu. Gapoņenko sarēķinājis, ka gada nogalē notikušajā parakstu vākšanā, lai sasauktu referendumu, parakstīties neaizgāja vismaz 70 tūkstoši krievu. Jo viņi Latvijā dzīvojot nemitīgās bailēs.

"Referenduma dienā parakstu vākšanai iecirkņos kā novērotājs līdzi sekoja vēl kāda cita Gapoņenko dibināta biedrība - "Par godīgumu un taisnīgumu". Tā reģistrēta tikai dažas nedēļas pirms referenduma un tās adrese norādīta dzīvoklī Pļavniekos, kur mitinās kāda "Saskaņas centra"biedre Jeļena Bačinska.

Jautāta, kā iniciatīva bija izveidot biedrību "Par godīgumu un taisnīgumu", Bačinska noradīja: "Tā bija sabiedriska iniciatīva... No sabiedrības puses."

TV3 "Nekā Pesonīga"/TVNET.lv 

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (6)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv