Pēteris Apinis: Kā Latvijas mediķi var palīdzēt Ukrainai (1) 

Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra secinājumi pēc vizītes Dņepropetrovskā.



Rīga, 2014. gada 28. augusts

Šonakt separātistu kaujnieki pirmo reizi iegājuši Dņepropetrovskas apgabalā un ieņēmuši Novoazovskas pilsētu. Karadarbībā iesaistās vairāk un vairāk tanku, bruņutransportieru, lidmašīnu, helikopteru un GRAD iekārtu. Eiropas likteni šodien izšķir Ukraina - vai tai izdosies saglabāt savu teritoriālo integritāti.

Karš Ukrainā nenozīmē tikai militāras un politiskas aktualitātes. Tikpat nozīmīga ir veselības aprūpe un sociālā palīdzība. Mums bija iespējams izvērtēt Dņepropetrovskas apgabala situāciju, kad blakusesošajā Doņeckas apgabalā notiek karš. Godīgi jāatzīst - ceru, ka Latvijai šādu situāciju nekad nenāksies pieredzēt. Šis karš radījis daudz atziņu, kas būtu svarīgas arī Latvijai.


1. Liela, praktiski nekontrolēta bēgļu plūsma, kurā galvenokārt sievietes un bērni. Tā kā kara teritorijās sākas humānā katastrofa (nav enerģētikas, uztura, medikamentu), tā vispirms ietekmē hroniskos slimniekus. No Doņeckas uz Dņipropetrovsku mēģina glābties visi cukura diabēta, sirds mazspējas, dializējami nieru mazspējas pacienti. Dņepropetrovskas apgabalā šo grupu slimnieki divkāršojas, kas prasa milzīgus dialīzes, slimnīcu gultu, insulīna, citu medikamentu papildus resursus. Slimnieki mediķu aprūpē nonāk novēloti - kad insulīnu vai dialīzi nav saņēmuši vairākas dienas, ir kritiskā stāvoklī. No kauju zonām specializēto slimnīcu pārstāvji izved pacientus, piemēram, visu bērnu psihoneiroloģisko klīniku. Bērni tiek vesti autobusos, dokumentācija minimāla, iespējas sazināties ar vecākiem - nekādas. Viņiem visiem nepieciešama ārstēšana, kas ir daudz nopietnāka nekā iepriekš, jo papildus nācis laiks bez terapijas un pārbrauciena stress.

Atziņa Latvijai - ja karš Ukrainā ies plašumā, bēgļu straumes plūdīs ārpus Ukrainas. Ukrainas iedzīvotāji vēlas bēgt uz Baltiju, kur viņus saprot krievu valodā. Iespējams ļoti nopietns medicīnas sistēmas pārbaudījums.


2. Kritušo un ievainoto attiecība Ukrainas aizstāvju vidū ir 1:3.8. Vidēji katru dienu 20 kritušo un 80 ievainoto. Šī attiecība liek domāt, ka separātistu mērķis ir ievainot maksimāli daudz Ukrainas karavīru, radot sociālu spriedzi, medicīnas un rehabilitācijas resursu izsīkšanu, radot maksimāli daudz cilvēku ar speciālām vajadzībām.

Atziņa Latvijai - nāksies atbalstīt Ukrainu, uzņemot vēl 10 smagi ievainotu karavīru rehabilitācijas periodā.


3. Karavīri un brīvprātīgie karā tiek sūtīti neapmācīti, nav pirmās palīdzības materiālu, nav pirmās palīdzības apguves sistēmas. Lielākā daļa cīņu vietās atrodas ar automašīnu "aptieciņām", kas nekādi nerisina kara ievainojumu problēmas.

Atziņa Latvijai - nekavējoties neatliekamai palīdzībai kara apstākļos jāapmāca visi Latvijas bruņoto spēku karavīri, visi zemessargi. Jāizstrādā un pietiekamā apjomā jānokomplektē pirmās palīdzības komplekti bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem.


4. Ievainotos, cietušos un slimniekus no karadarbības zonas nogādā galvenokārt reģionālās slimnīcās. Medikamentu, aparatūras, instrumentu, pārsienamo materiālu rezerves slimnīcās izsīkst pirmajās karadarbības dienās. Visvairāk trūkst modernu fiksācijas aparātu, infūzijas šķīdumu, analgētikas, antibakteriālo līdzekļu, kā arī medikamentu hronisku pacientu ārstēšanai. Lielu slogu slimnīcām rada bēgļi ar hroniskām slimībām, kā arī bēgļi ar psihosomātiskām, psihiatriskām problēmām.

Atziņa Latvijai - nekavējoties jārada viena mēneša rezerve analgētikām, infūziem, antibiotikām, pārsienamajam materiālam, citiem medikamentiem klīniskajās universitātes slimnīcās, traumatoloģijas slimnīcās, kā arī reģionālajās slimnīcās.


5. Ievainojumos prevalē politrauma un apdegums. Katru dienu reģionālajā slimnīcā nonāk 20- 30 ļoti smagu pacientu. Dņepropetrovskas kolēģi uzkrāj fantastisku pieredzi politraumu ārstēšanā.

Atziņa Latvijai - jāsūta jauni kolēģi uz Dņepropetrovsku palīdzēt ārstiem un vienlaikus mācīties, apgūt pieredzi.


6. Vissarežģītākais posms ar vislielākajiem zaudējumiem ir ievainoto un cietušo evakuācija no karadarbības zonas.

Atziņa Latvijai - uz karadarbības zonu Ukrainā būtu mērķtiecīgi doties novērotājiem - ekspertiem, kas pieredzi var atvest uz
Latviju.

Eiropa ir līdzatbildīga par Ukrainas situāciju. Latvijai būtu aktīvāk jārosina Eiropas aktivitātes politiski, militāri un medicīniski atbalstīt Ukrainu.