Svētdiena, 2019. gada 15. decembris

Jana, Johanna, Hanna

Visi autora raksti

29. augusts (2014) 08:00

Pēteris Apinis

Pēteris Apinis: Kā Latvijas mediķi var palīdzēt Ukrainai (1) 

Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra secinājumi pēc vizītes Dņepropetrovskā.



Rīga, 2014. gada 28. augusts


Šonakt separātistu kaujnieki pirmo reizi iegājuši Dņepropetrovskas apgabalā un ieņēmuši Novoazovskas pilsētu. Karadarbībā iesaistās vairāk un vairāk tanku, bruņutransportieru, lidmašīnu, helikopteru un GRAD iekārtu. Eiropas likteni šodien izšķir Ukraina - vai tai izdosies saglabāt savu teritoriālo integritāti.

Karš Ukrainā nenozīmē tikai militāras un politiskas aktualitātes. Tikpat nozīmīga ir veselības aprūpe un sociālā palīdzība. Mums bija iespējams izvērtēt Dņepropetrovskas apgabala situāciju, kad blakusesošajā Doņeckas apgabalā notiek karš. Godīgi jāatzīst - ceru, ka Latvijai šādu situāciju nekad nenāksies pieredzēt. Šis karš radījis daudz atziņu, kas būtu svarīgas arī Latvijai.


1. Liela, praktiski nekontrolēta bēgļu plūsma, kurā galvenokārt sievietes un bērni. Tā kā kara teritorijās sākas humānā katastrofa (nav enerģētikas, uztura, medikamentu), tā vispirms ietekmē hroniskos slimniekus. No Doņeckas uz Dņipropetrovsku mēģina glābties visi cukura diabēta, sirds mazspējas, dializējami nieru mazspējas pacienti. Dņepropetrovskas apgabalā šo grupu slimnieki divkāršojas, kas prasa milzīgus dialīzes, slimnīcu gultu, insulīna, citu medikamentu papildus resursus. Slimnieki mediķu aprūpē nonāk novēloti - kad insulīnu vai dialīzi nav saņēmuši vairākas dienas, ir kritiskā stāvoklī. No kauju zonām specializēto slimnīcu pārstāvji izved pacientus, piemēram, visu bērnu psihoneiroloģisko klīniku. Bērni tiek vesti autobusos, dokumentācija minimāla, iespējas sazināties ar vecākiem - nekādas. Viņiem visiem nepieciešama ārstēšana, kas ir daudz nopietnāka nekā iepriekš, jo papildus nācis laiks bez terapijas un pārbrauciena stress.

Atziņa Latvijai - ja karš Ukrainā ies plašumā, bēgļu straumes plūdīs ārpus Ukrainas. Ukrainas iedzīvotāji vēlas bēgt uz Baltiju, kur viņus saprot krievu valodā. Iespējams ļoti nopietns medicīnas sistēmas pārbaudījums.


2. Kritušo un ievainoto attiecība Ukrainas aizstāvju vidū ir 1:3.8. Vidēji katru dienu 20 kritušo un 80 ievainoto. Šī attiecība liek domāt, ka separātistu mērķis ir ievainot maksimāli daudz Ukrainas karavīru, radot sociālu spriedzi, medicīnas un rehabilitācijas resursu izsīkšanu, radot maksimāli daudz cilvēku ar speciālām vajadzībām.

Atziņa Latvijai - nāksies atbalstīt Ukrainu, uzņemot vēl 10 smagi ievainotu karavīru rehabilitācijas periodā.


3. Karavīri un brīvprātīgie karā tiek sūtīti neapmācīti, nav pirmās palīdzības materiālu, nav pirmās palīdzības apguves sistēmas. Lielākā daļa cīņu vietās atrodas ar automašīnu "aptieciņām", kas nekādi nerisina kara ievainojumu problēmas.

Atziņa Latvijai - nekavējoties neatliekamai palīdzībai kara apstākļos jāapmāca visi Latvijas bruņoto spēku karavīri, visi zemessargi. Jāizstrādā un pietiekamā apjomā jānokomplektē pirmās palīdzības komplekti bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem.


4. Ievainotos, cietušos un slimniekus no karadarbības zonas nogādā galvenokārt reģionālās slimnīcās. Medikamentu, aparatūras, instrumentu, pārsienamo materiālu rezerves slimnīcās izsīkst pirmajās karadarbības dienās. Visvairāk trūkst modernu fiksācijas aparātu, infūzijas šķīdumu, analgētikas, antibakteriālo līdzekļu, kā arī medikamentu hronisku pacientu ārstēšanai. Lielu slogu slimnīcām rada bēgļi ar hroniskām slimībām, kā arī bēgļi ar psihosomātiskām, psihiatriskām problēmām.

Atziņa Latvijai - nekavējoties jārada viena mēneša rezerve analgētikām, infūziem, antibiotikām, pārsienamajam materiālam, citiem medikamentiem klīniskajās universitātes slimnīcās, traumatoloģijas slimnīcās, kā arī reģionālajās slimnīcās.


5. Ievainojumos prevalē politrauma un apdegums. Katru dienu reģionālajā slimnīcā nonāk 20- 30 ļoti smagu pacientu. Dņepropetrovskas kolēģi uzkrāj fantastisku pieredzi politraumu ārstēšanā.

Atziņa Latvijai - jāsūta jauni kolēģi uz Dņepropetrovsku palīdzēt ārstiem un vienlaikus mācīties, apgūt pieredzi.


6. Vissarežģītākais posms ar vislielākajiem zaudējumiem ir ievainoto un cietušo evakuācija no karadarbības zonas.

Atziņa Latvijai - uz karadarbības zonu Ukrainā būtu mērķtiecīgi doties novērotājiem - ekspertiem, kas pieredzi var atvest uz
Latviju.

Eiropa ir līdzatbildīga par Ukrainas situāciju. Latvijai būtu aktīvāk jārosina Eiropas aktivitātes politiski, militāri un medicīniski atbalstīt Ukrainu.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Q

uzmanīgi, ģeogrāfija!

2014-09-01 15:58:02

Ziņot

Raksta pirmais teikums vēsta par autora topogrāfiskās un politiskās izpratnes ... īpatnībām:) 28. augustā Doņeckas (nevis Dņepropetrovskas!!) apgabala Novoazovskas ciemā, kas ir cieši pie Krievijas un Ukrainas rovežas (13 km), pie Azovas jūras, iebruka Krievijas karaspēks, kā to atzinis NATO un EU. Norādītais datums ir brīdis, kas beidzas seperātistu militārā darbība un fiksētas karadarbībā iesaistītas vienoti funkcionējošas Krievijas karaspēka vienības, nevis atsevišķi algotņi vai brīvprātīgie kādā seperātistu bruņotā formējumā, kurus Ukrainas valsts savā teritorijā uzskata par teroristiskiem militāriem grupējumiem. Vienkāršāk - brīdīs, kad Krievija atbalstu promaskaviskajiem kaujiniekiem veica nevis netieši (nauda, ieroči, t.s. smagie - tanki, lielkalibra artilērija un speciālie, piem. tuva un vidēja radiusa kaujas raķetes - GRAD, BUK, URAGAN u.c.) bet tieši, ar savu karaspēka vienību klātbūtni un vadību. Pavisam vienkārši - sākās Krievijas nepieteikts, bet faktiski fiksēts un Ukrainas karš. Raksts autors tālāk arī nepŗprotami norāda: karš.

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (6)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv