Trešdiena, 2020. gada 30. septembris

Menarda, Elma, Elna

31. augusts (2013) 18:17

Pērtiķi terorizē Dienvidāfrikas iedzīvotājus 

Paviāni rāpjas augšup pa daudzdzīvokļu māju sienām un atver logus. Cilvēku ieroču izvēle ir ierobežota līdz peintbola šautenēm un piparu aerosoliem. Paviāni no cilvēku bailēm secina, ka viņi sociālajā hierarhijā ieņem augstāku stāvokli.

Ielu cīņās par pārākumu starp cilvēku un paviānu abas puses izmanto partizānu taktiku.

Paviāniem tas nozīmē rāpties stateniski augšā pa daudzdzīvokļu mājām, ar spēku atvērt logus un izlaupīt visu, kas ir iekšā. Parasti viņi grib tikai ēdienu, bet dažreiz plandoši aizkari vai bērnu rotaļu lācītis var sniegt papildus izklaidi.

Cilvēkiem ieroču izvēle ir ierobežota līdz peintbola šautenēm un piparu aerosoliem, jo viņu ienaidnieks ir aizsargājamā suga. Šie ieroči iedarbojas uzreiz, aizdzenot paviānus projām, taču izsalkums un milzīgā nekaunība vienmēr atved viņus atpakaļ.


Dusmīgs daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs Keiptaunā cenšas aizbaidīt lāču paviānu grupu (Papio ursinus), bet bez panākumiem – viņu var redzēt šī attēla centrā pie viena no logiem, kratot pret pērtiķiem dūri.


                       Divi paviāni pa ēkā atvērtu bērna guļamistabas logu ir pamanījušies iegūt rotaļu lāci.

Attēlos redzamās ainas regulāri nākas piedzīvot Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā, kur cilvēkam un paviānam ne vienmēr ir viegli sadzīvot.

Tā kā paviāni kopš 1999.gada Zemesraga pussalā ir aizsargājamā suga, tagad tur ir apmēram 500 paviāni, kas dzīvo 16 grupās. Augošā pilsēta aizvien vairāk paviānus atšķir no viņu vecās, ierastās izplatības vides.

Lai izdzīvotu, viņi rakņājas atkritumu tvertnēs, slaistās izgāztuvēs, zog no veikaliem un tirgus, kā arī ložņā ap piknika vietām. Daži ir tik ļoti iepraktizējušies atkritumu ēdēji, ka precīzi zina, kad izgāztuvē ieradīsies atkritumu rati ar svaigiem krājumiem.

Paviānu mātīte ar mazuli mielojas ar zemesriekstu sviestu – paviāni rakņājas atkritumu tvertnēs, kā arī zog no veikaliem un tirgus.

Lai gan dažus cilvēkus nemaz nesatrauc klaiņojošie kaimiņi, un viņi pat atstāj paviāniem ārā ēdienu, daži kļūst vai traki tikai no domas vien par pērtiķiem.

Skārborovas priekšpilsētā kāda sieviete kliedz uz paviānu pāri, kas sēž uz viņas mājas jumta, košļājot nočieptos rupjmaizes riecienus.
„Neviens nesaprot, kas šeit notiek! Tas ir pilnīgs murgs”, viņa kliedz, paskaidrodama, ka paviāns tikko izrāvis iepirkumus no meitas rokām. „Viņa ir šokēta”, sieviete piebilst. „Pat māju atstāt nav droši. Un neviens šajā sakarā neko nedara.”

Kāds kaimiņš veltīgi sviež dzīvniekiem ar nūju, taču pērtiķi turpina gremot. „Es viņus ienīstu”, vīrietis saka.

Netālu galvenajā ielā safari uzņēmuma darbinieki tikko kā ir atklājuši, kas notiek, ja pa nedēļas nogali ir atstāts vaļā logs.

Paviānu grupa, kuru vada tēviņš vārdā Mobijs, ir atstājis iznīcības pēdas darbinieku virtuvē. Pirmais mērķis bija ledusskapis, kur ikviena paciņa tika atvērta, izpētīta un izēsta. Netika smādēta ne maize, ne makaroni, siers, pipari, olas, burkāni, tuncis vai kukurūza.

Citi pērtiķi - teroristi deva priekšroku atkritumu spaiņa saturam. Jāpriecājas, ka dzīvnieki nepūlējās izmantot personāla tualetes.

Grūtkonstantijas vīnogu audzētavā vadītājs Žans Naudē žēlojas par vīna un vīnogu zaudējumiem, ko cieš katru gadu, jo ir bezspēcīgs apturēt 40 paviānus – vienīgais veids ir samaksāt par visa īpašuma nožogošanu.
 

           Izsalcis paviāns cenšas pircējai atņemt dārzeņus netālu no daudzdzīvokļu mājas Keiptaunā, Dienvidāfrikā.

„Mēs sēžam uz bumbas ar laika degli. Kaut kas notiks”, viņš saka. „Pavasarī nelūgtie viesi apēd jaunās atvases, vasarā – vīnogas. Ja dabas aizsardzības pārvalde atļautu, mēs viņus visus nošautu. Ikvienu no šiem nevaldāmajiem dzīvniekiem.”

Taču daudzi cilvēki apbrīno paviānu atjautību un ir gatavi sadzīvot ar klientiem, kuri nekad ne par ko nemaksā.

Paviāns vārdā Kvandi iegriežas kādā mazā lielveikalā vienu vai divas reizes nedēļā. „Viņš iet tieši pie augļu stenda un paņem dažus kilogramus banānu”, saka vadītāja. „Tad viņš paskrien garām kasei līdz čipsu plauktam. Šķiet, ka viņš dod priekšroku čipsiem ar siera un sīpolu garšu.”

Saskaņā ar veikala darbinieces teikto paviāns ienāk bezrūpīgi, it kā būtu plānojis ierasties tieši šajā brīdī, paķer 5 mārciņu ābolu maisu un iziet ārā uz lauka pa blakus durvīm, kur tos apēd, citiem bara biedriem skaudīgi noskatoties.

Tiek uzskatīts, ka histēriska kliegšana uz paviāniem situāciju tikai pasliktina.

„Paviāni no cilvēku bailēm un panikas secina, ka viņi sociālajā hierarhijā atrodas augstāk,” saka dzīvnieku uzvedības eksperte Reičela Nosere, kura 16 mēnešus ir pētījusi Raga kolonijas. „Un tāpēc pērtiķi domā, ka ir tiesīgi uz visu, kas šiem cilvēkiem pieder.”



                 Viens no paviāniem kādā dzīvoklī ir atradis skaistu, zilu segu  – īpašnieks bija aizmirsis aizvērt logu.

Paviānu nolūks nav nodarīt pāri cilvēkiem. Viņi tikai vēlas pēc iespējas īsākā laikā iegūt augstvērtīgu pārtiku. Tāpēc, ja esat aizmirsis aizvērt durvis, viņi sajutīs ēdiena smaržu, ieies un paņems to. Tas ietaupa enerģiju, jo nav jāiet jūdzēm tālu un nav arī jāuztraucas, ka tevi apēdīs leopards vai lauva.”

Tiek tērēts simtiem tūkstošu mārciņu par paviānu uzraudzības plāniem, tai skaitā lai uzturētu jātnieku policijas nodaļu un palīdzības tālruni. Lai gan dzīvniekus nogalināt ir pretlikumīgi, katru gadu ievainoti vai nogalināti tiek dučiem – daži nelaimes gadījumos, bet citi no nežēlīgiem cilvēku uzbrukumiem, kad tiek pieķerti, aplaupot īpašumu.

Dažus paviānus varas iestādes ir „iemidzinājušas”, jo viņi sagādāja pastāvīgas problēmas.

Dženi Trethovana, kura ir ieguvusi sev iesauku Paviānu lēdija, jo atbalsta šos dzīvniekus ar savu Paviānu jautājumu labdarības organizāciju, saka, ka varas iestādes uz problēmu reaģē pārmērīgi.

„Tūkstošiem gadu paviāni un cilvēki ir sadzīvojuši šeit uz Zemesraga pussalas”, viņa saka. „Fotogrāfijas no 1950-iem  gadiem rāda smaidīgus ļaudis kopā ar paviāniem, kuri sēž uz viņu transporta līdzekļiem, un vēstulēs ir aprakstīti pikniki, kad paviānu resgaļi čiepa sviestmaizes. Kas ir mainījies? – šķiet, ka tikai mūsu attieksme.

Tagad mēs baidāmies no tiesas prāvām, baiļojamies par drošību un aizmirstam, ka agresija rada agresiju, mēs aizmirstam, ka mūsu attieksme ir vissvarīgākā, lai kaut ko mainītu. Tiem, kuri izturas pret paviāniem ar cieņu un sapratni, veicot visus piesardzības pasākumus, lai samazinātu savstarpējo mijiedarbību, škiet, ka problēmu nav daudz, bet tie, kuri dusmojas un šauj, tie patiesībā vispār neko daudz nepanāk, un pavisam noteikti neatrisina nevienu problēmu.”


                Vēl kādam iedzīvotājam ir jāaizmirst par saviem rozā aizkariem. Pērtiķi norāvuši audumu no stangām.



dailymail.co.uk/ Puaro.lv

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv