Pērn audzis ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars (1)

Pagājušajā gada nogalē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 56 934 ilgstošie bezdarbnieki, kuru īpatsvars starp reģistrētājiem bezdarbniekiem bija 43,7%, aģentūru LETA informēja NVA.

Salīdzinājumā ar 2010.gada nogali, kad ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bija 37,8%, pērn gada beigās ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis par 5,9 procentpunktiem. Savukārt 2009.gada decembra beigās ilgāk par gadu nestrādāja 13,5% no visiem reģistrētājiem bezdarbniekiem, tātad par 30,2 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Tomēr, samazinoties kopējam bezdarbnieku skaitam, arī ilgstošo bezdarbnieku skaits pērn nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet salīdzinājumā ar 2009.gada beigām to skaits pieaudzis vairāk nekā divās reizes. Pērn gada nogalē ilgāk par gadu nestrādāja 56 934 bezdarbnieki, 2010.gada decembra beigās - 61 331 bezdarbnieks, bet 2009.gada decembrī - 24 172 bezdarbnieki.
Pērn decembrī no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 11,8% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, 12,3% - pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, 7,6% bezdarbnieki ar invaliditāti, 2,3% - personas pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma un 0,3% - cilvēki pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietām.

Kā ziņots, pērn bezdarba līmenis no 14,5% gada sākumā sarucis līdz 11,5%, un reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā samazinājies par 34 256. Savukārt šogad janvārī bezdarba līmenis palielinājies līdz 11,6%, liecina NVA operatīvie dati.

Kā jau ziņots, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš paudis viedokli, ka viens no lielākajiem Latvijas valdības izaicinājumiem patlaban ir bezdarba līmeņa mazināšana un bezdarbnieku izglītošana, lai tie spētu iekļauties darba tirgū.

Rimšēvičs atzina, ka patlaban valdība cenšas nodrošināt mācību programmas cilvēkiem, kas ir ārpus darba tirgus. Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo bezdarbniekam ir sarežģīti atgriezties darba tirgū, kad viņš bijis vairāk nekā gadu bez darba un pieradis dzīvot no pabalstiem.

Valdība patlaban mēģina īstenot dažādas izglītošanas programmas, taču, Rimšēviča ieskatā, patlaban tomēr ir plaisa starp to, kā tiek izglītoti bezdarbnieki, un darba devēju vajadzībām. Valdība cenšas izglītot cilvēkus, īsti neizvērtējot darba devēju vajadzības, uzskata centrālās bankas vadītājs. Viņš atzīmēja: jo vairāk darbs bezdarbnieku apmācīšanas jomā būs vērsts uz uzņēmēju vajadzībām, jo lielākas izredzes, ka būs sekmes šajā jautājumā.

LETA