Svētdiena, 2020. gada 27. septembris

Ilgonis, Ādolfs

Ceturtdiena, 14. jūnijs (2012) 10:15

Pašreizējo situāciju Latvijas attiecībās ar Krieviju salīdzina ar 1940.gadu (5)

Vēstures zinātņu doktors, Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Ritvars Jansons situāciju 1940.gadā Latvijā salīdzina ar mūsdienām, kad Krievija mēģina gūt ietekmi caur dažādām tā saucamajām kultūras sakaru biedrībām. Informācijas gūzma, kas katru dienu spiež uz Latviju no Krievijas, sekmē krievu skolu nevēlēšanos interesēties par patieso Latvijas vēsturi.

Intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" Jansons norāda, ka vēstures apguves metodikām ir jābūt atšķirīgām, jo latviešu vēstures izpratne, kas sakņojas dzimtu vēsturē, ir citāda nekā tiem, kam Latvija nav dzimtene. "Tie, kas atbrauca uz šejieni pēckara posmā, neieradās šeit kā Latvijas valstī, viņi atbrauca uz Padomju Savienības teritoriju, līdz ar to arī vēsture viņiem rādās gluži cita. Tāpēc ļoti svarīgi ir radīt valstiskuma izpratni," uzskata Jansons.

Jansons norāda, ka mums pašlaik tiek uzspiests Lielā tēvijas kara koncepts, taču tas ir pilnīgi nepieņemami. Krievu skolām tas tiek uzspiests arī ar Krievijas vēstniecības palīdzību. Piemēram, Daugavpilī skolēni veidoja projektus "Lielais tēvijas karš, un manas pārdomas par to".

Vēstures zinātņu doktors uzskata, ka šāda situācija saskaņā ar Latvijas izglītības standartiem ir pilnīgi nepieņemama. "Mums nav nekāda Lielā tēvijas kara, mums ir Otrais pasaules karš, kurā tika ierauta Latvija," viņš skaidro.

Jansons uzskata, ka ir jāizskauž stereotipi, kas izveidojušies par latviešiem kā "stukačiem" okupācijas uzspiestās represīvās sistēmas laikā. "Nebija tā, kā šodien ierasts domāt: cilvēki aizgāja uz čeku, izstāstīja visu par kaimiņiem, un kaimiņus arestēja. Mums jāatbrīvojas no stereotipa, ka viens kaimiņš par otru klaudzināja," stāsta vēsturnieks un piebilst, ka tā var runāt un domāt tikai nezināšanas dēļ.

Viņš stāsta, ka izvešanas sistēma bija atstrādāta: upurus atlasīja pati čeka, un ceļa rādītājiem bija tikai pakārtota nozīme, jo līdz pat pēdējam mirklim nebija zināma operācijas norise. "1941.gada 14.jūnija krimināllietās ir dokumenti par to, ka reizēm ir rakstītas sūdzības, kuras var dēvēt "latvietis par latvieti". Bet tās nevar likt pamatā cēloņiem, kāpēc notika represijas. Viss sen jau bija izlemts Maskavā, mehānisms bija iedarbināts, un varbūt kāda sūdzība kalpoja tikai kā papildu apstāklis. Izsūtāmo sarakstus neveidoja pagastos," skaidro vēstures doktors.

Viņš norāda, ka jau pirms Latvijas okupācijas čeka sāka vākt arhīvu materiālus par konkrētām personām, arī Latvijas okupācija pa dažādiem kanāliem tika gatavota visus trīsdesmitos gadus. Tas bija kominternes (komunistiskās internacionāles), specdienestu kanāls, militārā un politiskā izlūkošana, kas koncentrējās PSRS vēstniecībā Latvijā. Vienlaikus gatavoja represēto sarakstus. Līdz ar to 1940.gadā, kad padomju vara pārņēma politiskās policijas, aizsargu štāba un Kara ministrijas dokumentus, tas bija lielisks avots nākamajām apsūdzībām pret latviešiem. Valsts vadība tolaik nebija gatava šādam notikumu pavērsienam.

Jansons situāciju 1940.gadā salīdzina ar mūsdienām, kad Krievija mēģina gūt ietekmi caur dažādām tā saucamajām kultūras sakaru biedrībām. "Trīsdesmitajos gados bija PSRS - Latvijas kultūras sadraudzības biedrība, bija ekonomiskās organizācijas, kuru darbību Latvijas politpārvalde bija lieliski izsekojusi. Arī šodien mēs redzam SAB un Drošības policijas ziņojumus, no kuriem secinām, ka Krievija mēģina pastiprināt savu ietekmi Latvijā ar dažādu organizāciju tīkla palīdzību. Un tad jājautā: cik lielā mērā valsts augstākā politiskā vadība uzticas šai informācijai?" retoriski vaicā Jansons.

Vairāku vēstures faktu dokumentālu apstiprināšanas iespēju ir liegusi Krievija, nolemjot, ka izveidotā Latvijas - Krievijas vēsturnieku komisija pēta laikposmu tikai līdz 1939.gada septembrim. "Tas ir apzināti darīts. Šis periods neskar asos momentus 1939.gada oktobrī, sekojošo 1940.gada okupāciju un represijas," uzskata Jansons.

Vēsturnieks secina, ka situācija 1940.gadā un šodien kļūst arvien līdzīgāka. "Viss atkarīgs no Latvijas valsts vadības politiskās nostājas un izvēles. Sevišķi svarīgi tas ir pēc Putina nākšanas pie varas. Man, piemēram, nav izprotams, kāpēc Latvijā nupat tika ielaists Modests Koļerovs: ja viņš ir melnajā sarakstā Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā, tad kāpēc viņu ļāva ielaist Latvijā?" neizpratni pauž Jansons.

Jansons norāda, ka Koļerovs ilgu laiku ir bijis Krievijas Federācijas ārējo kultūras sakaru pārzinātājs, - kultūras sakari gan PSRS, gan Krievijā ir kalpojuši drošības iestādēm. Latvijas PSR Kultūras sakaru biedrība ar tautiešiem ārzemēs bija čekas filiāle. "Šī sistēma šodienas autoritārajā Krievijā nav mainījusies: šīs valsts ietekmes saglabāšana un vairošana notiek ar it kā kultūras organizāciju palīdzību," ir pārliecināts vēsturnieks.

Jansons secina, ka Koļerova viesošanās Daugavpilī, nevis kādā Kurzemes pašvaldībā, kur referendumā pret krievu valodu nobalsoja visvairāk cilvēku, arī apliecina kādu vēstures faktu: "..Latgale, pati to negribot, jau nacistu laikā ir kalpojusi Latvijas šķelšanai. Kad Vācija okupēja Latviju, tā mākslīgi mēģināja atdalīt latgaliešus no latviešiem, lai pēc tam latgaliešus izsūtītu no Latvijas."

Pēc vēsturnieka domām, pašlaik Daugavpilī ir vislielākā Krievijas ideoloģiskā ietekme, ko panāk ar latgaliešu valodas kultivēšanu un autonomija. "Šodien Krievija un mūsu vietējie Krievijas atbalstītāji dara to pašu: uzstāj, piemēram, ka vismaz latgaliešu valodai ir jābūt otrai valodai, jābūt autonomijai, jābūt vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Manuprāt, tieši tāpēc Koļerovs brauca uz Daugavpili, - lai kultivētu šo autonomiju," uzskata Jansons.

Viņš norāda, ka arī 1941.gada represiju mērķis bija "nocirst galvu Latvijas inteliģencei. Pārvaldīt teritoriju. Bija skaidrs, ka represēs militāro un intelektuālo eliti, kultūras darbiniekus, kuriem ir vārds un kuri nepiekritīs kompromisiem."

Lai nepieļautu vēstures atkārtošanos, pēc Jansona domām, nevajag uzskatīt, ka ar Krieviju jābūt kaut kādām izņēmuma attiecībām. "Mēs dzīvojam ES un NATO valstī. Bet mūsu parlaments un valdība nezin kādēļ tomēr mēģinājuši veidot šādas attiecības - piemēram, robežlīguma parakstīšanas sakarā," norāda vēsturnieks un piebilst, ka šis robežlīgums Latvijai neko nav devis.

Salīdzinot 1940.gadu un šodienu, pēc Jansona domām, ir iespējama Krievijas asa iejaukšanās Latvijas iekšpolitiskajā dzīvē. "Valstij, un šobrīd īpaši domāju par Latviju, ir jābūt pilnīgā skaidrībā par tiem spēkiem, kas gatavi izprovocēt masu nekārtības. Ja 1940.gadā tas kādam varbūt nebija skaidrs, šodien, 2012.gadā, par to jādomā atbildīgi un nopietni," uzskata Jansons.

LETA

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv