Svētdiena, 2017. gada 19. novembris

Liza, Līze, Elizabete, Betija

Pirmdiena, 2. februāris (2015) 11:18

NRA: eiro pavājināšanās iztukšos valsts kasi (5)

Wikipedia

Janvāra nogalē bija vērojamas dramatiskas pārmaiņas globālajos valūtas tirgos. 23. janvārī eiro un dolāra oficiālais kurss Eiropas Centrālajā bankā (ECB) sasniedza rekordzemu atzīmi – 1,12 ASV dolāri par vienu eiro, bet pagājušajā nedēļā ECB kurss svārstījās ap 1,13 dolāriem par eiro, nra.lv raksta Juris Paiders.

Iemesls globālam eiro kritumam ir jaunā ECB politika – iepludināt eirozonas ekonomikā vairākus simtus miljardu dolāru. Principā tā ir nomaskēta naudas emisija, un līdz ar to, pieaugot eiro piedāvājumam, tirgi reaģē un eiro vērtība samazinās.

Tā kā kopš šī gada 9. janvāra naftas (Brent markas) cenas svārstījās ap 49 dolāriem par barelu, bet naftas cenas tiek noteiktas dolāros, tad, naftas cenai paliekot nemainīgai, eiro vērtības kritumu mēs sajutīsim kā degvielas cenu kāpumu. No 9. janvāra eiro vērtība pret dolāru nokritās par 5%, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja naftas cenu līmenis un eiro apmaiņas kurss paliks nemainīgs, degvielas cenai būs jāpieaug par 5%.

Taču šīs pārmaiņas, kuras sajutīs vienkāršais cilvēks un Latvijas bizness, ir sīkums, salīdzinot ar tiem katastrofālajiem zaudējumiem, kurus eiro vājums radīs Latvijas valsts finansēm, brīdina nra.lv.

Ja šāda eiro un dolāra attiecība (vai vēl zemāka) saglabāsies ilgtermiņa perspektīvā, tad Latvijas finanses gaida katastrofāli zaudējumi. Latvijas ārējais parāds pieaugs par 400 līdz 500 miljoniem eiro. Par šo katastrofālo perspektīvu mums ir jāpateicas Vienotības finanšu politikai un tam, ka ilgstoši tika izveidots Vienotības monopols Ministru prezidenta un finanšu ministra posteņiem.

2012. gadā, kad Latvijas valsts intensīvi gatavojās iestājai eirozonā, Valdis Dombrovskis un Andris Vilks īstenoja ļoti dīvainu darījumu – tika nolemts emitēt valsts parādzīmes nevis eiro valūtā, bet ASV dolāros.

2012. gada februārī Latvija emitēja piecu gadu obligācijas viena miljarda ASV dolāru apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 5,25% gadā. 2012. gada decembra sākumā Latvija emitēja septiņu gadu obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,750% gadā.

Par to, ka šāda politika vairāk līdzinās avantūrai ar prognozējamiem milzu zaudējumiem, vēl pirms dolāru obligācijas emisijas sākuma trauksmi cēla Latvijas komercbanku analītiķi. ABLV bankas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis (Dienas Bizness, 2011. gada 13. jūnijs) finanšu ministra Andra Vilka ieceri aizņemties vairākus miljardus ASV dolāru novērtēja ar šādiem vārdiem: "Ja tuvāko piecu gadu laikā dolārs nostiprināsies pret eiro, iespējams, valstij nāksies atmaksāt par 20–30% lielāku summu latos nekā tā, ko esam aizņēmušies," raksta Juris Paiders.

Arī 2013. gadā Finanšu ministrija veica nevajadzīgu vienu miljardu lielu obligāciju emisiju, bet jau eiro valūtā, sagādājot nākotnē Latvijai ievērojamus zaudējumus. Laikā, kad Latvijas Valsts kasei nebija vajadzīgi tik lieli finanšu resursi, Finanšu ministrija emitēja obligācijas par vienu miljardu eiro ar fiksēto procentu (kupona) likmi 2,875% gadā. Kad 2013. gada novembrī Eiropas Centrālā banka refinansēšanas likmi pazemināja līdz 0,25% gadā, bet 2014. gada septembrī ECB refinansēšanas likmi noteica jau 0,05% lielumā, kļuva skaidrs, ka lieka miljarda aizņemšanās par pārāk augstām likmēm nozīmē 100 miljonus eiro lielākus izdevumus nākamo 10 gadu laikā.

Savukārt Finanšu ministrijas lēmums emitēt ASV dolāru obligācijas 2012. gadā var sagādāt jau daudz ievērojamākus zaudējumus – 400 līdz 500 miljonu eiro apjomā. Tikai vairāk nav no kā prasīt politisku atbildību. Valdis Dombrovskis ir pārcēlies uz Eiropu, bet Andris Vilks politiku pametis. Taču pēc mums visiem sagādāto zaudējumu mērogiem Vienotība šobrīd jau sāk pārspēt valsts izzagšanas apjomus gan Latvijas ceļa, gan Tautas partijas varas laikmetos.

nra.lv

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

rita

2015-02-08 16:14:29

Ziņot

Nu Vienotība vēl ir pie varas un vēl ir no kā prasīt atbildību. Ne jau ministrs viens pieņem lēmumu, ka dara Latvijas banka un valsts kase un mūsu tautsaimnieks Bērziņš? Bet vainīgos ir jāatrod un tādiem tipiņiem nevajadzētu apsaimniekot valsts naudu. Jebšu Vienotība jau visu paslēpusi ar Laimdotu priešgalā.

paideram

2015-02-07 10:12:50

Ziņot

ko tu streso? tak valūtas riski ir nohedžēti.

Yo

2015-02-03 14:00:46

Ziņot

Man vienigajam, lasot, radas jautajums - a kur tie visi miljardi, vienmer, paiek?

uragans

2015-02-03 13:01:36

Ziņot

paldies valdim,vilkam un pārējai sorosiešu-nažuku bandžai.

Grads

2015-02-02 12:14:47

Ziņot

Un kurš, interesanti zināt, šīs obligācijas nopirka ? Vai tikai Vienotības draugs un sponsors Soross nav piedalījies ?

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (11)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (1)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (1)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (5)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene?

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv