NATO Parlamentārā asambleja izslēdz no savām rindām Krieviju

NATO Parlamentārā asambleja (PA) sestdien sanāksmē Rīgā vienojusies no savām rindām izslēgt Krieviju, žurnālistiem paziņoja NATO PA prezidents Hjū Beilijs un NATO PA Latvijas delegācijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Līdz šim NATO PA ir uzturējusi dialogu ar Krievijas parlamentāriešiem, taču ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, un to, ka Krievijas parlaments ir atbalstījis prezidenta Vladimira Putina rīcību, tika lemts par dialoga pārtraukšanu, sacīja Beilijs.

Kalniņš informēja, ka par šo jautājumu sestdien sākta diskusija, un ar balsojumu nolemts, ka Krievijas parlamenta locekļiem dalība turpmākajos NATO PA pasākumos ir liegta. Turpmāk lēmumus, kā un kur tikties ar Krievijas parlamenta deputātiem, pieņems NATO PA birojs. Krievijas pārstāvjiem dalība būšot liegta līdz brīdim, kad mainīsies situācija Ukrainā. "Visa formālā sadarbība ir apturēta," sacīja Kalniņš.

Sanāksmē PA dalībvalstis paudušas vienbalsīgu atbalstu Ukrainai un tās teritoriālajai integritātei un nosodījušas Krievijas rīcību.

Kalniņa vērtējumā, nozīmīgi ir tas, ka sanāksme notiek Rīgā. Sanāksmē liela daļa runātāju pauduši stingru atbalstu Baltijas valstīm, to neatkarībai, izteikuši izpratni par Baltijas valstu situāciju un bažām par potenciālajiem draudiem to drošībai. "Mēs viennozīmīgi dzirdējām atbalstu mūsu drošībai un nākotnei," atzina Kalniņš.

NATO PA pastāvīgās komitejas sēdes notiek trīs reizes gadā NATO dalībvalstīs. Šogad NATO PA pastāvīgās komitejas pavasara sesijas sēdi kā NATO dalībvalsts rīko Latvija.

NATO PA ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībvalstu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai.