Sestdiena, 2020. gada 26. septembris

Kurts, Knuts, Gundars

Piektdiena, 22. jūnijs (2012) 21:27

Igaunijas policija aizstāv fotoradaru ieviešanu

Igaunijas policija un Autoceļu administrācija aizstāv fotoradaru ieviešanu, norādot, ka uzstādīto radaru tuvumā letālu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies līdz nullei, vēsta raidkorporācija ERR.

Atbildē uz šonedēļ publiskoto Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas veikto pētījumu, kurā secināts, ka fotoradari nav uzlabojuši satiksmes drošību, Autoceļu administrācija norāda, ka pētījumā situācija nav izvērtēta objektīvi.

Kaut arī 2011.gadā ir novērots autovadītāju braukšanas ātruma pieaugums, skaitļi tik un tā ir zemāki nekā pirms kameru uzstādīšanas.
"Šī maģistra darba autore diemžēl minēja tikai ātruma pieaugumu, salīdzinot 2011.gadu ar 2010.gadu, kad bija redzams pirmais iespaids no kameru uzstādīšanas. Taču autore nav veikusi salīdzinājumu ar laika periodu pirms kameras tika uzstādītas," sacīja Autoceļu administrācijas padomnieks Villu Vane.

Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas studentes Marijas Drabas maģistra darba pētījumā secināts, ka autovadītāji fotoradarus uzskata par traucēkli un, pabraucot tiem garām, palielina ātrumu, lai atgūtu zaudēto laiku.

Policija un robežsardze atzina, ka dažādais braukšanas ātrums rada bažas.

"Neviena sistēma nav 100% ideāla un viena negatīvā parādība ir tāda, ka kameras nešaubīgi ir izraisījušas "ķengura efektu" - ātruma samazināšanu pirms kameras un pēc tam zaudētā laika iedzīšanu," sacīja policija un robežsardzes dienesta satiksmes nodaļas vadītājs Alo Kirsimē.

"Taču nevaldāmā ātruma pārsniegšana uz Tallinas-Tartu autošosejas vairs nav ikdienišķa parādība. Tā bija viena no riskantākajām uzvedībām satiksmē," sacīja Kirsimē.

"Turklāt statistika liecina, ka fotoradaru darbības zonā nav noticis neviens letāls negadījums, kurā būtu vainojama ātruma pārsniegšana. Kameras tika uzstādītas precīzi tādās vietās, kur iepriekš ir bijuši šādi negadījumi. Tas, iespējams, ir lielākais ieguvums," norādīja Kirsimē.

Drabas pētījumā secināts, ka 2008.-2010.gadā vidējais automašīnu pārvietošanās ātrums uz autošosejām samazinājās, taču 2011.gadā pēc fotoradaru uzstādīšanas tas palielinājās.

Drošības zinātņu akadēmijas rektors Lauri Taburs norāda, ka citās valstīs veiktie pētījumi parāda, ka fotoradari gan samazina vidējo ātrumu uz šosejas, gan ātrumu pārsniedzošo autovadītāju skaitu.

"Diemžēl Igaunijā situācija ir tieši pretēja," sacīja Taburs.

Kā liecina pētījumi, uz katru vienu kilometru stundā, par ko palielinās vidējais autovadītāju braukšanas ātrums uz šosejām, bojā gājušo skaits pieaug par 4%.

"Ņemot vērā šo saistību, ir ārkārtīgi nožēlojami, ka vidējais ātrums uz Tallinas-Tartu šosejas pagājušajā gadā palielinājās," norāda Draba.
Pētījumā aptaujātie eksperti rosināja fotoradaru tīklu paplašināt, lai autovadītāji nespētu atcerēties, kurās vietās fotoradari uzstādīti.
Pētījumā galvenokārt izmantoti dati no Jervas apriņķa, kur laika posmā no 2010. līdz 2011.gadam uzstādīti 15 fotoradari.

Arī Igaunijas policija, analizējot fotoradaru efektivitāti, secinājusi, ka pirms diviem gadiem uz Tallinas-Tartu šosejas uzstādītie fotoradari nav palīdzējuši ievērojami samazināt nopietno ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Tomēr zināms progress ir vērojams. Agrāk plaši izplatītā atļautā ātruma pārsniegšana kopš radaru uzstādīšanas ir samazinājusies.
Šosejas posmā, kur uzstādīti radari, nav notikuši letāli negadījumi, kuru cēlonis būtu atļautā ātruma pārsniegšana.

Tomēr vispārējie statistikas dati liecina, ka satiksme uz Tallinas-Tartu šosejas, kas ir viena no Igaunijas lielākajām šosejām, ir kļuvusi par pakāpi bīstamāka nekā pirms radaru uzstādīšanas.

Balstoties uz citu valstu pieredzi, Igaunijas Ceļu pārvalde prognozē, ka fotoradariem šajā darbības zonā vajadzētu par piekto daļu samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kas beidzas ar personas nāvi vai traumām, un par desmito daļu samazināt materiālo bojājumu apmērus.

Analizējot Tallinas-Tartu šosejas Jervas apriņķa posmu, kurš pilnībā aprīkots ar fotoradariem, secināts, ka 2009.gadā šajā posmā notikuši 13 ceļu satiksmes negadījumi, 2010.gadā 12 negadījumi, bet 2011.gadā - 11.

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits nav daudz mainījies, bet ievainoto skaits ir samazinājies. Ja 2009.gadā Jervas apriņķa posmā ceļu satiksmes negadījos ievainojumus guva 28 cilvēki, tad pagājušajā gadā tikai 16.

2011.gadā šajā posmā ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja divi cilvēki, 2010.gadā pieci, 2008.gadā divi, bet 2005.gadā - viens.
Tomēr šīs izmaiņas, visticamāk, saistāmas ar desmit kilometru garo četru joslu šosejas posmu, kas tika izbūvēts pirms pusotra gada, nevis fotoradariem, atzina policija.

LETA

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv