Piektdiena, 2021. gada 22. janvāris

Austris

18. oktobris (2012) 15:15

FM pārstāvei nākas skaidrot kultūras darbiniekiem VID darbinieku prēmijas (1)

LETA

Šodien Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas (LKDAF) sanāksmē, cerot sagaidīt, bet nesagaidot vēsti par finansējuma piešķiršanu atalgojuma palielinājumam, Finanšu ministrijas parlamentārajai sekretārei Karinai Kornai nācās ar kultūras darbiniekiem skaidroties par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku prēmijām.

LKDAF prasa 2013.gada Kultūras ministrijas budžetā papildus piešķirt iztrūkstošo summu - 1 880 000 latu - atlīdzības izdevumiem kultūras un kultūrizglītības iestāžu darbiniekiem pilnas darba slodzes atjaunošanai un atalgojuma tuvināšanai citām nozarēm.

Korna šodien sanākušajiem kultūras darbiniekiem skaidroja, ka, strādājot pie 2013.gada budžeta, kultūras ministre ļoti cīnījās par savu nozari un rezultātā nākamā gada budžetā kultūras nozarei salīdzinājumā ar citām nozarēm procentuāli ir lielāks finansējuma pieaugums. Tajā pašā laikā kultūras nozare ir viena no retajām nozarēm, kurā atbalstīts algas pielikums.

"Nav iespējams viena gada laikā atjaunot visu to budžetu, kāds tas bija 2008. un 2009.gadā. Jūs redzat, ka spiediens kultūras nozarē ir liels, bet tāds pats tas ir arī pārējās nozarēs. Finanšu ministrijai ir jāsabalansē visas prasības, lai algas var palielināt nevis tikai vienu gadu, bet arī nākamajos gados," sacīja Korna.

Muzeja speciālisti un bibliotekāri atzina, ka ir pacietīgi un saprotoši, taču ilgi nav iespējams izdzīvot, ja alga mēnesī ir nedaudz virs 200 latiem. Tādēļ sanāksmes dalībnieki pauda neizpratni, kādēļ VID darbiniekiem tajā pašā laikā tiek piešķirtas prēmijas.

Korna skaidroja, ka budžeta ieņēmumi nepildās paši no sevis - tas ir uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina. Savukārt uz kultūras darbinieku sašutušo jautājumu par to, vai tas neietilpts VID darbinieku pienākumos, Finanšu ministrijas pārstāve piebilda, ka tā esot liela slodze.

Jau ziņots, ka LKDAF kultūras nozarei nākamā gada budžetā prasīja papildus vēl trīs miljonus latu. Bez kultūras un kultūrizglītības iestāžu darbinieku pilnas darba slodzes atjaunošanas un atalgojuma tuvināšanas citām nozarēm 1 231 880 lati tika prasīti arī kapitālsabiedrību darbinieku darba samaksas dotācijas palielināšanai par 10%.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters sanāksmē skaidroja, kādas ir Kultūras ministrijas atbalstītās nākamā gada prioritātes, vēršot uzmanību uz to, ka pie neatbalstītajām ministrijas izvirzītajām prioritātēm ir arī prasīti līdzekļi atalgojuma tuvināšanai citām nozarēm.

Ņemot vērā to, ka nākamgad centrālais notikums būs XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki, šo svētku nodrošināšana noteikta kā prioritāte un 2013.gada budžetā paredzēts atvēlēt nepilnus 2,5 miljonus latu. Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavošanai un darbības sākšanai jaunajā ēkā plānoti 1 147 588 lati. Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) paredzēti 1 500 000 latu, krīzes seku likvidēšanai kultūras iestādēs plānots atvēlēt 1 854 493 latus. Šī nauda paredzēta, lai novērstu problēmas ar institūciju uzturēšanu.

Finansējums paredzēts, lai gatavotos 2014.gadam, kad Rīgas būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, un 2015.gadam, kad Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts.

LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs, uzklausot Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvju pausto, labi vērtēja to, ka kultūras un tās darbinieki tiek iesaistīti gaidāmajos notikumos, taču LKDAF šķiet, ka par kultūras cilvēkiem tiek aizmirsts. "Ir bailes par to, ka daļa kultūras darbinieki 2014.gadu nemaz nesagaidīs, līdz ar to māc šaubas, vai Latvija varēs sevi labi parādīt šajos pasākumos," sacīja Misēvičs.

Viņš minēja, ka kultūras darbiniekiem ir minimālās algas un patlaban daudzi savā jomā strādā tikai sava entuziasma dēļ.

Kā ziņots, nākamā gada budžetā kultūrizglītības pedagogu algām plānots atvēlēt 3 517 541 latu. Tas nozīmē, ka no nākamā gada septembra mūzikas un mākslas skolu skolotāju algas un vispārizglītojošo iestāžu skolotāju algas būs vairāk vai mazāk vienādas.

Kultūras ministrijai no 2013.gada budžetā prasītajiem papildu 30 miljoniem latu uzdevies izcīnīt 10 miljonus latu jeb vienu trešdaļu no prasītās summas.

Kultūras ministrijas valsts budžeta izdevumi kultūras procesam 2013.gadā plānoti lielāki nekā 2012.gadā, proti 65,5 miljoni latu salīdzinājumā ar 2012.gada budžetu - 59,5 miljoniem latu, kas ietver arī šā gada gada budžeta grozījumus. Palielinājumu pamatā veido nākamajā un aiznākamajā gadā gaidāmo valstiski un starptautiski nozīmīgo kultūras pasākumu norises sekmīga nodrošināšana, kas bija viens no ministrijas pamatuzdevumiem, rosinot prioritātes 2013.gada budžetam kultūrā.

LETA

Vēl par tēmu:

Visi raksti par šo tēmu

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (17)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv