EK aicina Krieviju nekavējoties atcelt dzīvo mājlopu importa aizliegumu no ES (1)

Tirdzniecības komisārs Karels de Guhts un veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli izplatījuši kopīgu paziņojumu, aicinot Krieviju nekavējoties atcelt dzīvo mājlopu importa aizliegumu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Komisāri pauž dziļu vilšanos par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvu mājlopu importu no ES. Viņi aizliegumu raksturo kā nesamērīgu un nepamatotu un aicina to nekavējoties atcelt, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Komisāru paziņojumā teikts, ka dzīvo mājlopu tirdzniecība nekādā veidā neapdraud Krievijas pilsoņu veselību, un šie ierobežojumi nav pamatojami ar zinātniskiem faktiem. EK uzskata, ka importa aizliegums nav saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Komisāri norāda, ka Krievija "sūta ļoti negatīvu signālu" tās starptautiskajiem tirdzniecības partneriem par Maskavas nopietnību attiecībā pret PTO.

EK sola sekot līdzi situācijas attīstībai un sola izmantot visas iespējas, lai Krievija atceltu nepamatoto aizliegumu. Komisāri min, ka Krievija aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā, taču tas, pēc komisijas domām, nav atbilstoši, jo cūkas neietekmē šī slimība.

Kopīgais ES dzīvo mājlopu eksports uz Krieviju 2011.gadā bija 188 miljonu eiro (132,13 miljonu latu) vērts. Pēc aplēsēm, šodienas importa aizliegums varētu izmaksāt ES dalībvalstīm 75 miljonus eiro (52,7 miljonus latu).

Jau ziņots, ka no šodienas Krievija ievieš dzīvu mājlopu importu no ES dalībvalstīm, lēmumu pamatojot ar infekciozā Šmalenbergas vīrusa izplatību Eiropā.

Kā  informēja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, Latvijā aizliegums attiecas uz 22 cūku fermām, Lietuvā - 35, Igaunijā - 43, Vācijā - 509, tāpat arī Polijas un citu ES valstu fermām. Liellopus, aitas un kazas Latvijas lauksaimnieki uz Krieviju neeksportē.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe atzina, ka Krievijas lēmums izraisīs tālejošas negatīvas sekas Latvijas un ES cūkkopības nozarei un cūkgaļas tirgus līdzsvaram. Cūku audzētājiem vajadzēs meklēt jaunus savas produkcijas noieta tirgus, kas visdrīzāk būs ES iekšējais tirgus.

Viņa arī norādīja, ka valstij "īpaši svarīgi ir ES līmenī sekot norisēm tirgū, cenu attīstībai un nepieciešamības gadījumā īstenot ES līmeņa tirgus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas līdz brīdim, kamēr jautājums par Krievijas importa aizliegumu tiktu atrisināts".

Saskaņā ar ZM datiem 2011.gadā 77% no kopējā Latvijas dzīvo cūku eksporta bija eksports uz Krieviju. 2011.gadā dzīvās cūkas bija ceturtā nozīmīgākā uz Krieviju eksportējamo produktu grupa jeb 5% no kopējās eksporta vērtības. Kopš 2008.gada dzīvo cūku eksports pieauga piecas reizes - no 3300 tonnām 2008.gadā līdz 16 300 tonnām 2011.gadā.

Kā iepriekš "Nozare.lv" atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors, Krievijas lēmums "ir vismaz dīvains, jo Latvijai cūku eksporta jomā nav bijuši pārkāpumi".

"Pamatojums attiecas it kā uz ES novērotiem pārkāpumiem pagājušā gada beigās, tomēr par Latvijas cūku transportu nav neviena aizrādījuma. Cūkas neslimo ar Šmalenbergas vīrusu, tādēļ nav izprotams, kādēļ lēmums attiecināts arī uz cūkām," sacīja Balodis.

LETA