Sestdiena, 2021. gada 16. janvāris

Lida, Lidija

13. novembris (2012) 16:35

Bankām būs jāsniedz VID arī citai ES valstij nepieciešamā informācija

LETA

Kredītiestādēm tiks noteikts pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju, kas ir svarīga Latvijas vai citas Eiropas Savienības (ES), vai starptautisku līgumu otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks saskaņā ar Latvijas vai tieši piemērojamiem ES normatīvajiem aktiem vai Latvijas Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, ja tajos ir noteikta paredzami svarīgas informācijas sniegšana, sniegt VID Latvijas, citas ES dalībvalsts vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām paredzami svarīgu informāciju.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ka pēc VID pieprasījuma jāsniedz šāda paredzami svarīga informācija: bankas konta esamība, pašreizējais bankas konta turētājs, persona, kura pilnvarota rīkoties ar bankas kontu, persona, kura atvēra bankas kontu, bankas konta pārskata perioda sākuma atlikums un beigu atlikums, procentu summa, kas nomaksāta par šo bankas kontu par konkrētu laika periodu, bankas konta izrakstu par konkrētu laika periodu un cita informācija.

Vienlaicīgi ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem atbalstīti arī grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu nodrošināt arī tādas informācijas, kas nav tās rīcībā, iegūšanu un sniegšanu citas ES dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja šī informācija nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī. Grozījumi arī paredz pienākumu nodokļu maksātājam iesniegt nodokļu administrācijai citas ES dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasīto informāciju.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiks VID vērtējamo ziņu apjomu, kas ir jāiekļauj ES dalībvalsts kompetentai iestādei vai to valstu kompetentai iestādei, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisko līgumu, paredzami svarīgas informācijas pieprasījumā.

FM skaidro, ka grozījumi izriet no ES direktīvas. Tās pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) nodokļu paraugkonvencija, kas paredz: ja viena dalībvalsts pieprasa informāciju, otrai dalībvalstij ir jāizmanto tās rīcībā esošie informācijas iegūšanas līdzekļi - normatīvie akti, administratīvais vai tiesas process -, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja tā nav nepieciešama otrās dalībvalsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Tādējādi dalībvalsts, kurai pieprasa sniegt informāciju, nevar atteikties sniegt informāciju tikai tādēļ, ka tā nav nepieciešama pašai savas valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

FM skaidro, ka direktīva paredz jebkādas informācijas, kas ir nodokļu maksātāja vai VID rīcībā, vai kuru tie var iegūt saskaņā ar likumu, sniegšanu, ja tā ir paredzami svarīga informācijas pieprasītājas valsts nodokļu uzlikšanai. Savukārt informācijas vākšana pēc nejaušības principa tiek novērsta, jo informācija ir sniedzama pēc pieprasījuma, nodokļu piemērošanas vajadzībām konkrētam nodokļu maksātājam un ar nosacījumu, ka informācijas pieprasījums satur nepieciešamo informācijas apjomu, lai valsts, kurai pieprasa informāciju, varētu identificēt attiecīgās informācijas pieejamību.

Lai VID varētu izvērtēt, vai saņemtais informācijas pieprasījums ir pamatots, likumā tiks noteikts, kādām ziņām jābūt iekļautām informācijas pieprasījumā. Piemēram, jānorāda personas identitāte, attiecībā uz kuru tiek veikta pārbaude, periods, par kuru informācija tiek pieprasīta, pieprasītās informācijas būtība un forma, kurā kompetentā iestāde vēlas to saņemt, nodokļu uzlikšanas mērķis, iemesls, kāpēc pieprasītā informācija varētu būt paredzami svarīga pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij nodokļu administrēšanai, un citi jautājumi.

Ja saņemtajā informācijas pieprasījumā nebūs iekļauta nepieciešamā informācija, VID atteiks sniegt informāciju un informēs pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetento iestādi par atteikuma iemesliem.

FM skaidro, ka ES direktīvas prasības attiecībā uz informācijas apmaiņu pēc būtības atbilst OECD izstrādātajiem starptautiskajiem standartiem caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā, kurus Latvija ir apņēmusies ievērot, kļūstot par OECD Foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā dalībvalsti.

Starptautiskie standarti caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā paredz plašāku informācijas apmaiņu, nekā patlaban var veikt saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Pašreizējā regulējuma dēļ VID daudzos gadījumos nācies atteikt sniegt pieprasīto informāciju, norādot, ka tam normatīvais regulējums liedz iespēju šādu informāciju iegūt, jo kredītiestādēm nav pienākuma to sniegt. Šādi atteikumi sniegti, piemēram, Vācijai, Zviedrijai, Lietuvai, Igaunijai. Turklāt ES dalībvalstis, vienreiz, divreiz saņemot atteikumu, turpmāk citās lietās nesūta vairs pieprasījumus, saprotot, ka no Latvijas informāciju tāpat nevarēs iegūt. Tādējādi Latvijā sadarbības prasību ievērošana uz pārējo ES dalībvalstu fona, nespējot nodrošināt informācijas caurskatāmību, netiek nodrošināta pietiekamā līmenī, skaidro FM.

Tādēļ nepieciešams veikt grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, tostarp Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu starptautiskajiem standartiem atbilstošu informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm un valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai līgumi par informācijas apmaiņu nodokļu jomā.

Lai gan direktīva nenosaka iespējamo sniedzamo ziņu apjomu, bet gan paredz, ka pieprasījuma saņēmējam pēc iesniedzēja iestādes pieprasījuma jāpaziņo jebkura prognozējami svarīga ar nodokļiem saistīta informācija, kas ir tās rīcībā vai ko tā iegūst administratīvā procedūrā, grozījumi Kredītiestāžu likumā uzskaita konkrētu nodokļu administrēšanas vajadzībām paredzami svarīgu informāciju, tādējādi tajā pašā laikā pasargājot kredītiestādes un radot tām iespēju būt informētām par precīzu sniedzamās informācijas apmēru, skaidro FM.

Kredītiestāžu likumā tiek saglabāts spēkā esošais regulējums, kas paredz, ka VID ziņas no kredītiestādēm var pieprasīt, ja VID tās nav iespējams iegūt no paša nodokļu maksātāja vai nodokļu maksātāja iesniegtās ziņas nav patiesas. Tas nozīmē, ka sākotnēji ziņu iegūšanai tiek izmantots pats nodokļu maksātājs un tikai gadījumā, ja šīs sniegtās ziņas ir nepatiesas vai arī tās vispār nav iespējams iegūt, informācija tiek pieprasīta no kredītiestādēm.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz arī precizēt nodokļa definīciju. FM gan uzsver, ka, grozot nodokļa definīciju, nodokļa būtība nemainās, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo nodokļa definīciju.

Paredzēts, ka abu likumu grozījumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Likumi gan vēl ir jāskata un jāpieņem Saeimā.

LETA

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (17)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Pasaulē

Gardums no Spānijas - tapas (7)

Raksturot to, kas tieši ir tapas, nākas ļoti sarežģīti, jo tās ir pieejamas daudz dažādos veidos. Tomēr ikviens, kurš apmeklējis Spāniju vai kādu no Centrālamerikas valstīm, noteikti būs baudījis kādu no tapu variācijām.

„Es nogalināju Merilinu Monro,” pirms nāves atzinies bijušais CIP aģents? (1)

Hodorkovskis: Putins uzsāka karu, lai attaisnotu neveiksmīgo ekonomisko politiku (3)

Kas notiek, ja bērna kopšanas atvaļinājumā dodas tētis? FOTO (1)

Bija vai nebija ūdeņos pie Stokholmas Krievijas zemūdene? (1)

Par seksu ar 12 000 prostitūtām arestēts 64 gadus vecs skolas direktors

Ilvess: NATO spēkiem Igaunijā vajadzētu atrasties pastāvīgi (3)

Intervijas

Kā ietaupīt laiku un naudu, iegādājoties mājokli (3)

Kristīne Kilupa ir nekustamo īpašumu aģente vienā no lielākajiem šīs jomas uzņēmumiem Latvijā. To, kā nepakļaut riskam darījuma drošību un ietaupīt laiku, mēģinot atrast mājokli, uzzinājām sarunā.

Sieviešu biksīšu mīļotāja atklāsme (9)

Kononovs: DP nodarbojas ar izspiešanu, jumtošanu un atbalsta kontrabandu  (19)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv