Baltijas valstis Krievijai ir "mazāk turīgo Krievijas miljonāru Londona" (1)

Patlaban Baltijas valstis Krievijai ir "mazāk turīgo Krievijas miljonāru Londona", pētījumā "Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskā klātbūtne Baltijas valstīs: riski un iespējas" secina Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta asociētā profesore Viktorija Panova.

Pētījumu sagatavojis Latvijas Ārpolitikas institūts, Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, kā arī Lietuvas, Igaunijas un Krievijas pētnieki.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors politologs Andris Sprūds pētījumā atzīst, ka Baltijas valstu sadarbība ar austrumu kaimiņvalstīm pēdējos gados ir bijusi dinamiska un tā īpaši augusi tirdzniecības, transporta un investīciju jomās. Savukārt Krieviju viņš uzskata par nozīmīgu tirdzniecības partneri, kas ļauj Baltijas uzņēmumiem diversificēt tirdzniecības virzienus.

Arī pētnieki Gatis Pelnēns un Diāna Potjomkina pētījumā atzīst, ka, neskatoties uz Latvijas un Krievijas saspringtajām attiecībām, ekonomiskās attiecības starp abām valstīm ir vērtējamas kā stabilas.

Pētnieki arī norāda, ka Krievijai un Baltkrievijai ir interese sadarboties ar Latviju, jo mūsu valsts tiek uztverta kā Eiropas Savienības (ES) daļa. "Baltkrievijai sadarbība ar Latviju sniedz iespēju iesaistīties ekonomiskā un politiskā dialogā ar ES. Savukārt Krievijai sadarbība ar Latviju sniedz iespēju ietekmēt ES politiku. Tāpat abām valstīm sadarbība ar Latviju ļauj iekļauties Eiropas iekšējā tirgū," atzīst Pelnēns un Potjomkina.

Pētnieks Didzis Kļaviņš atklāj, ka Baltkrievija ir ieinteresēta attīstīt tranzītu caur Latvijas ostām. Viņš norāda, ka abu valstu tranzīta sadarbībai ir plašas iespējas attīstīties. Kļaviņš prognozē, ka Latvijas un Baltkrievijas biznesa attiecības saglabāsies tuvas, neskatoties uz ES sankcijām pret Baltkrieviju. "Profesionālās saites un abpusējā uzticēšanās būs svarīgākas par ES sankcijām," norāda Kļaviņš.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas pārstāvis Arvils Zeltiņš arī piekrīt, ka Latvijas un Krievijas politiskās un ekonomiskās attiecības uzlabojas. Viņš atzīst, ka patlaban lielākās Krievijas investīcijas Latvijā veic politiskajai elitei pietuvinātas personas. Pēc Zeltiņa domām, Latvijā joprojām ir problemātiski novērst finansiālus noziegumus, par ko liecina "Latvijas Krājbankas" gadījums. Tāpat Latvijā būtu svarīgi ne tikai noteikt, no kurienes nācis Krievijas kapitāls vai investīcijas, bet arī apzināt jomas, kuras šis kapitāls ietekmē.

Arī Sprūds atzīst, ka bieži ir grūti noteikt konkrētu investīciju veicēju, jo tas nereti slēpjas aiz ofšoru kompānijām, tādējādi kopējo Latvijas investīciju vidi padarot mazāk caurredzamu.

Savukārt Panova pētījumā atzīst, ka liela daļa Krievijas investoru ir vai nu cieši saistīti ar valdību, vai arī viņi ir daļa no varas struktūras, līdz ar to šo investoru personiskajās interesēs ir Baltijas valstu ekonomiskā attīstība. Viņa piebilst, ka patlaban Baltijas valstis Krievijai ir "mazāk turīgo Krievijas miljonāru Londona".

LETA