Raksts no Puaro.lv

3. oktobris (2013) 20:35

Valsts un pašvaldību iestādes tērē tūkstošus dažādiem TV un radio raidījumiem

Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR) 2011. un 2012.gadā dažādas valsts un pašvaldību iestādes sponsorējušas desmitiem raidījumu, vēsta žurnāls "Ir".

Atsaucoties uz Nacionālo plašsaziņas līdzekļu padomi, "Ir" ziņo, ka LR kopš 2011.gada sākuma līdz 2012.gada augustam šādā veidā saņēmis 191 000 latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Par šiem līdzekļiem finansēti kopumā 25 raidījumi. Savukārt no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta saņemti vēl 31 000 latu trīs raidījumu veidošanai.

Savukārt LTV no dažādām valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām 2012.gadā saņēmusi kopumā 153 000 latu 15 raidījumiem. Finansējumu LTV raidījumiem piešķīrusi gan premjera partijas biedra Andra Vilka (V) vadītā Finanšu ministrija, gan "Vienotības" pārraudzītās Zemkopības ministrijas pārziņā esošais Lauku atbalsta dienests.

Naudu šādiem raidījumiem tērējusi arī Reformu partijas pārraudzītā Ārlietu ministrija, kā arī dažādas Rīgas un Ventspils pašvaldību iestādes, kas apmaksājušas visdažādākās pārraides.

Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sola izvērtēt visu ministriju noslēgtos līgumus ar medijiem.

Premjera kritiku sākotnēji izpelnījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) slēgtie līgumi par izglītības nozares reklāmas sižetiem un rakstiem atsevišķos masu medijos, kuru pamatotība politiķim šķiet apšaubāma.

Taču, lai gūtu pilnu informāciju, tiks pieprasīta informācija no visām ministrijām, to izvērtēs un tad tiks izstrādāti priekšlikumi tālākai rīcībai.

Valsts iestāžu līgumu slēgšanu ar medijiem kritizēja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

"Vienīgais labai praksei atbilstošais veids, kā valsts var veicināt informāciju un diskusijas plašsaziņas līdzekļos par sabiedrībai būtiskām tēmām, ir sabiedriskais pasūtījums. Jau otro gadu pēc kārtas valsts budžeta veidošanas procesā esam oficiāli prasījuši Finanšu ministrijai citu resoru finanšu līdzekļus, kas tiek izmantoti televīzijas un radio raidījumu finansēšanai, novirzīt sabiedriskajam pasūtījumam. Bet, ja resoriem trūkst labās gribas, to var izlabot Saeimas deputāti," pauda Dimants.

Viņš skaidroja - ja nepieciešams, daļu sabiedriskā pasūtījuma iespējams piešķirt arī komerciālajiem medijiem, taču tas jādara atklāta konkursa kārtībā, ļaujot piedalīties plašam pretendentu lokam.

NEPLP uzskata, ka situācija, kurā valsts institūcija slēdz līgumu ar komerciālu mediju par noteikta satura raidījumu veidošanu, satur risku nonākt pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas nosaka uzdevumu plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt, lai "fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem".

Likums aizliedz sponsorēt ziņu raidījumus un raidījumus par politiskajām aktualitātēm. Šis aizliegums neattiecas uz laika prognozēm, finanšu tirgus informāciju, sporta apskatiem un tamlīdzīgiem šauri tematiskiem raidījumiem, kuri skaidri atdalīti no ziņu un politisko aktualitāšu raidījumiem.

LETA