Raksts no Puaro.lv

18. oktobris (2011) 04:20

Streips: Mans ieteikums būtu marihuānu tomēr dekriminalizēt

Klausoties Latvijas Radio 1, ir skaidrs, ka jums, Kārli, ir viedoklis par marihuānu. Vismaz nešķiet, ka būtu kādi aizspriedumi runāt par šo tēmu atklāti. Vai varat saviem vārdiem pateikt, kas ir marihuāna?
 
Jā, man par to ir viedoklis. Marihuāna ir gluži dabisks produkts, lai gan tās pārdevēji reizēm to apstrādā ar kaitīgām vielām. Protams, arī kokaīns ir dabiska viela, taču atšķirība tomēr ir tā, pirmkārt, ka kokaīnu no attiecīgās lapas bez pamatīgas apstrādes neiegūt un, otrkārt, ka
marihuāna nav atkarību raisoša, vienalga, ko par to domā mūsu valsts narkologi. Turklāt uzskatāmi ir pierādīts, ka marihuāna palīdz pacientiem vairāku slimību ārstēšanā, tajā skaitā pie glaukomas un  HIV/AIDS diagnozes. Tāpēc jau Amerikā tik ļoti tiek lauzti šķēpi par marihuānas klīnikām un to izmantošanu.


Kāda ir bijusi jūsu personīgā pieredze vai arī draugu un paziņu pieredzētais, saistībā ar marihuānas negatīvajiem aspektiem?

Pats par savu marihuānas lietošanu vai nelietošanu es neko neteikšu, jo tas tomēr ir ārkārtīgi privātas dabas jautājums, taču teikšu tik daudz, ka par negatīvu pieredzi ar to neesmu dzirdējis neko. Protams, vilkt dūmus plaušās nav veselīgi, neraugoties no kā tie dūmi ir veidoti, taču pilnīgi noteikti te ir jāsaka, ka negatīvu pieredzi daudz biežāk piedzīvo ļaudis, kas lieto alkoholu, un tā ir pavisam atļauta viela. Cilvēks, kas ir piedzēries, būs bīstams, ja vadīs automobili un pietiekami bieži var būt bīstams arī savstarpējos sakaros. Marihuānas pīpētāji salīdzinoši mēdz būt miera mikas, kuri nevienam neuzbruks un pāri nedarīs.


Kādi būtu jūsu ieteikumi, kā izskaidrot pusaudžiem, kāpēc labāk būtu nelietot marihuānu, ja nu nepavisam ne, tad vismaz līdz 18 vai 21 gadu vecumam?

Pusaudžiem ir jāsaprot, ka nav labi darīt jebko, kas kaitē organismam, kamēr tas vēl ir augošs. It īpaši tas attiecas uz tiem, kuri ir fiziski aktīvi.


Kā jūs komentētu globālo karu pret narkotikām?

Globālais karš pret narkotikām ir dalāms vairākās daļās. Karš pret heroīnu, piemēram, šķiet pamatots, jo heroīns ir smaga, atkarību veidojoša, viela un ir saistāms ar pietiekami daudziem citiem noziegumiem tad, kad cilvēks meklē kārtējo devu. Savukārt, ja policijai ir jātvarsta katrs, kuram kabatā kāsītis, tad tas novērš policijas uzmanību no daudz nopietnākiem noziegumiem, un daudzviet pasaulē marihuāna tomēr ir dekriminalizēta (skat. zemāk) bez redzamas sabiedriskas kaites.


Pievēršoties marihuānas legalizācijai - vai tas būtu vajadzīgs Latvijai? Kas notiktu, ja legalizētu marihuānu, piemēram, 2012. gada jūnijā?

Latvijā, tāpat kā jebkur citur pasaulē, marihuānas legalizācija valstij ļautu, pirmkārt, kontrolēt tās kvalitāti un, otrkārt, iekasēt nodokļus par tās tirgošanu. Turklāt, tas marihuānas apriti izņemtu no organizētās noziedzības rokām, un tas jau pats par sevi būtu sasniegums.


Kā jūs izskaidrotu, kāpēc runājot par marihuānu cilvēkiem tik krasi atšķiras viedokļi? Iespējams, ASV tie ir vieni iemesli, bet Latvijā pavisam citi?

Viedokļi krasi atšķiras par katru jautājumu, marihuāna nav nekāds izņēmums. Protams, Nīderlandē par to ir viens kopējs viedoklis, Lielbritānijā – cits, Latvijā – atkal cits. Tas nav nekas neordinārs.


"Latvieši ir dzērāju tauta, marihuāna mums nav vajadzīga" -  tā saka narkologi, protams, neoficiāli. Skaidrs ir viens - pīpēt zāli izklaides pēc un darīt to ļoti bieži nav prāta darbs, bet vai tiešām nebūtu labāk, ja, samazinot alkohola patēriņu alkoholiķu sabiedrībā, kā alternatīvu piedāvāt marihuānu - tas būtu tāds kā atveseļošanās process! Ko jūs teiktu par šo ideju?

No teiktā izriet, ka narkologi slavē dzeršanu, un tas nu reiz ir pilnīgi garām. Kā jau teicu, alkohols dara daudz vairāk posta nekā marihuāna. Vai oficiāli to vajadzētu piedāvāt kā alternatīvu, neņemšos teikt (un diez vai kāds par to īpaši priecātos), bet galvenais ir sabiedrībai, it īpaši jauniem cilvēkiem, atgādināt atkal, atkal un atkal, ka pīpēšana ir viena ļoti kaitīga nodarbe vienalga, kas tiek pīpēts. Un te nu reiz būtu vieta jautāt, kāpēc, ja raizes ir par sabiedrības veselību, nav aizliegtas (vai vismaz daudz dārgākas) arī cigaretes.


Vai varētu kaut ko novēlēt narkologiem, policistiem, likumdevējiem, ārstiem, pīpētājiem un nepīpētājiem, dzērājiem, atturībniekiem un pašiem marihuānas legalizācijas atbalstītājiem?

Novēlu cilvēkiem šajā jautājumā un arī visos citos izmantot vēsu un veselu prātu. Satrp Latvijas narkologiem ir izplatīta pārliecība, ka reiz kāds būs uzpīpējis vienu kāsi, nākamajā dienā cilvēks būs heroīna lietotājs (mazliet pārspīlēju, bet ne daudz), tā nu pilnīgi nav taisnība, Latvijā un pasaulē tomēr ir pietiekami daudz cilvēku, kuri var apliecināt, ka marihuānu ir pīpējuši, bet smagākās narkotikas nav lietojuši. Nesaku, ka Latvijā marihuāna obligāti būtu jālegalizē, lai gan tad iestātos iepriekš minētie labumi, taču narkologi dara ļoti lielu lāča pakalpojumu, zālīti liekot tajā pašā maisā, kur kokaīnu, heroīnu, amfetamīnu, „ekstasī” un visu pārējo, jo tas neizbēgami daudziem cilvēkiem liek domāt, ka visas narkotikas tādā gadījumā ir vienlīdz bīstamas un, ja zālīte izrādās īpašu kaiti neradoša esam, tad, acīmredzot, arī visas pārējās narkotikas ir OK. Mans ieteikums būtu marihuānu tomēr dekriminalizēt – ne legalizēt pilnībā, bet mazus daudzumus tomēr par cietumsoda piemērotu noziegumu neuzskatīt. Cita lieta, ka marihuānu, tāpat kā jebkuru citu kaitīgu preci, mazgadīgiem nedrīkst pārdot, un tie, kuri tā dara, ir sodāmi pamatīgi.

Paldies par interviju, Kārli!