Raksts no Puaro.lv

Svētdiena, 22. februāris (2015) 11:26

Strādā arī brīvdienā? Rezervē sev vietu trakomājā!

Flickr.com

Cilvēki, kuru darba diena iesniedzas krietni pāri noteiktajam darba laikam, riskē sajukt prātā.

Somijas Darba aizsardzības institūta zinātnieki ir veikuši pētījumu, kurā piedalījās divi tūkstoši britu ierēdņu, un noskaidrojuši, ka gara darba diena izraisa nervu sistēmas traucējumus, pasliktina atmiņu un samazina vārdu krājumu. Pētījuma rezultāti ir publicēti izdevumā American Journal of Epidemiology.

Vairākus gadus ilgušajā pētījumā piedalījās divas ierēdņu grupas: viena strādāja likumā noteiktās 8 stundas dienā, bet otra pastāvīgi “aizstrādājās” un pavadīja birojā kopumā 55 stundas nedēļā. Visiem eksperimenta dalībniekiem bija jāatbild uz testa jautājumiem, un tā rezultāti ļāva zinātniekiem novērtēt pētījuma dalībnieku īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu, spēju argumentēt savu viedokli, kā arī vārdu krājumu.

Noskaidrojās, ka cilvēka prāta spējas ir tieši atkarīgas no darba nedēļas ilguma: zinātnieki konstatēja, ka darbaholiķiem ir īslaicīgās atmiņas traucējumi un samazināts vārdu krājums. Pēc ekspertu domām, cilvēkiem, kuri nepārtraukti strādā, rodas smadzeņu darbības traucējumi un ar laiku zūd prāta spējas.

Tādas pašas sekas var izraisīt arī slikti darba apstākļi: nesabalansēta diēta, pilnvērtīgas komunikācijas un fizisku vingrinājumu trūkums. Pēc zinātnieku domām, uz pētījuma rezultātiem pirmkārt būtu jāreaģē darba devējiem, jo viņu darbinieku nepareizā darba un atpūtas stundu proporcija traucē tiem adekvāti veikt savus pienākumus.

Šādi pētījumi tiek veikti kopš 1985. gada, un, pateicoties tiem, jau pirms vairākiem gadiem ir izdevies pierādīt, ka darbaholiķi biežāk nekā pārējie darbinieki slimo ar sirds un asinsvadu slimībām.

2010. gadā tika publicēta atskaite par veiktajiem pētījumiem vairākos desmitos Londonas firmu, kurā piedalījās 35 – 55 gadus veci darbinieki.

Noskaidrojās, ka cilvēki, kas strādā virsstundas, par 60 % biežāk cieš no stenokardijas un sirdslēkmēm. Pētījumā piedalījās 10 308 cilvēki, no tiem 369 nomira no sirds nepietiekamības vai pārcieta infarktu.

Taču ar veselību riskē tikai tie darbaholiķi, kuri negūst baudu no sava darba, ir pārliecināti spāņu zinātnieki no Saragosas universitātes. Pēc viņu domām, cilvēki, kuri piekrīt strādāt ilgāk par oficiālo darba laiku, būdami patiesi aizrāvušies ar darba procesu, gluži otrādi, labāk tiek galā ar stresa situācijām. Pētnieki noskaidrojuši arī to, ka no dažādām garlaicīga darba negatīvām blaknēm, piemēram, pastāvīgām galvassāpēm, biežāk cieš vīrieši, bet vienmuļākā nodarbe, kas var kļūt par vājprāta iemeslu, ir darbs apkalpošanas sfērā.