Raksts no Puaro.lv

Svētdiena, 3. jūnijs (2012) 14:02

Latvijas mūziķi vienbalsīgi kritizē AKKA/LAA darbību

Kaspars Dobrovoļskis, Ivo Blūms, Puaro.lv

Sabiedrībā arvien biežāk virmo neskaidrības un neatbildēti jautājumi par nevalstiskās organizācijas AKKA/LAA pretrunīgajām darbībām autortiesību aizsargāšanas nolūkos. Nereti organizācijas pieņemtie mēri likuši saraukt pieri ne tikai vienam vien tiesību speciālistam, bet arī mūziķu vidū tās darbība vērtēta kritiski. Lai noskaidrotu organizācijas mānīgajā paspārnē esošo mūziķu viedokli par organizācijas noderīgumu, portāls Puaro.lv izjautāja “Prāta Vētras” solistu Renāru Kauperu, “The Sound Poets” līderi Jāni Aišpuru, dziesminieku Raimondu Tigulu un “Melo M” čellistu Kārli Auzānu.

Renārs Kaupers AKKA/LAA idejisko virzienu vērtē atzinīgi, tomēr atzīst, ka tās darbības mehānisms ir pretrunīgs. “No vienas puses, es saprotu AKKA/LAA ideju, un ir labi, ka pastāv organizācija, kas vēlas būt taisnīgs starpnieks starp mūziķiem un, piemēram, medijiem – radio un televīziju –, iekasējot autoratlīdzību. Bet no otras puses, kaut kas šai mehānismā nav īsti pareizi,” atzīst Renārs.

“Ja man kā muzikantam un mums, “Prāta Vētrai”, kā grupai jāmaksā patiešām iespaidīgas summas, lai savos koncertos spēlētu paši savas dziesmas, tas ir mazliet absurdi. Arī darbojoties fondā “Viegli”, saskaros ar to, ka Latvijā ir daudz jaunu, talantīgu izpildītāju un grupu, kas rada mūziku un vēlas izdot albumus, bet viņu lielākās izmaksas šai procesā ir tieši nodeva AKKA/LAA, lai viņi varētu atskaņot paši savas dziesmas,” stāsta Renārs.

Kritisks savā domāšanā ir arī Jānis Aišpurs, uzskatot, ka organizācija mūziķiem liek sev pašiem sist ar labo roku pa kreiso vaigu: “AKKA/LAA darbība ir smieklīga. Organizācija tikai nosacīti darbojas mūziķu interesēs, jo, ja es pats esmu mūzikas, vārdu, un idejas autors un koncertu organizators, tad kāpēc man ir jāpērk licence? Sanāk, ka AKKA/LAA piedāvā man iegādāties šo licenci, lai mani aizstāvētu no manis paša? Ideja kā tāda, ka mākslinieku autortiesības ir jāaizstāv, ir laba, bet šī sistēma vēl krietni jāpilnveido, lai arī nestandarta gadījumos būtu izņēmumi, kas ir atrunāti likumā noteiktajā kārtībā!”


Mūziķis Raimonds Tiguls savukārt aicina organizāciju uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, lai nerastos arvien jauni pārpratumi un ažiotāža. Iespējams, šai procesā noderētu mācīšanās no citu Eiropas valstu pieredzes, kur autoratlīdzība par mūziķu radīto produktu ir sabiedrības ikdiena.

“Mūzikas komponēšana maksā naudu, un vesela albuma ierakstīšana kvalitatīvā studijā ir dārgs prieks. Tādēļ skaidrs, ka es atbalstu uzskatu, ka, ja manis radīta mūzika tiek atskaņota publiskā telpā, kādam par to ir jāmaksā. Tomēr latviešiem ir nelāgs niķis visu risināt saviem spēkiem, nejautājot viedokļus. Domāju, ka šajā gadījumā konsultēšanās ar ārvalstīm būtu tikai apsveicama. AKKA/LAA vajadzētu vairāk skaidrot situāciju cilvēkiem, rosinot arī izpratni par tās atšķirībām, salīdzinot ar Laipas darbību,” uzskata Raimonds.


Arī Kārlis Auzāns, kurš ir viens no Laipas valdes locekļiem, uzskata, ka, pirmām kārtām, sabiedrība būtu jāinformē par viņa pārstāvētās organizācijas darbības principiem, kas atšķiras no AKKA/LAA pieņemtajām normām: “Man ir grūti spriest par AKKA/LAA darbībām, bet par Laipu viennozīmīgi varu pateikt, ka tā ir absolūti godīga pret autortiesību īpašniekiem un administratīvais birojs strādā tieši autoru interesēs. Uzskatu, ka AKKA/LAA nepareizi komunicē ar sabiedrību. Protams, mūziķiem jāsaņem godīga atlīdzība par paveikto, bet veids, kā to realizē AKKA/LAA, nav pareizs.”