Raksts no Puaro.lv

Pirmdiena, 11. jūnijs (2012) 23:30

Krievijas raķešu izvietošana Kaļiņingradā ir tikai simbolisks solis

Ja Krievija, atbildot uz NATO lēmumu par pretraķešu aizsardzības sistēmas pirmās fāzes aktivizēšanu, izvietotu savas raķetes Kaļiņingradas apgabalā netālu no Polijas robežas, tas būtu jāuztver kā simbolisks solis un dusmu izrādīšana, šodien diskusijā ASV vēstniecībā Rīgā sacīja ASV ārpolitikas eksperts Maikls O’Hanlons.

"Ja viņi to dara, ļausim to darīt," teica O’Hanlons, bilstot, ka ar laiku Maskava pati saprastu, ka šādam solim un izdevumiem, ko tas prasītu, nebūtu jēgas. Vienlaikus tāda rīcība, pēc eksperta teiktā, būtu pieļaujama vien tikmēr, kamēr tas neapdraudētu alianses dalībvalstis.

Kopumā O’Hanlons ASV un Krievijas attiecības patlaban vērtēja kā labas. Viņš norādīja, ka ASV ar Krieviju sadarbojas Irānā un Afganistānā, bet domas dalās jautājumā par Sīriju. Eksperts uzskata, ka apņemšanās pārstartēt Vašingtonas un Maskavas attiecības ir nesusi pozitīvus rezultātus.

Maija nogalē NATO līderi Čikāgā, neraugoties uz asajiem Krievijas iebildumiem, vienojās par pretraķešu aizsardzības sistēmas pirmās fāzes aktivizēšanu. Pirmās fāzes aktivizēšana nozīmē to, ka ar pārtvērējiem un radaru sistēmu aprīkots Turcijā bāzēts ASV karakuģis un Turcijā bāzēta radaru sistēma nonāks NATO pakļautībā Vācijas militārajā bāzē. Plānots, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma pilnvērtīgi sāks darboties 2018.gadā. Polijā un Rumānijā tuvāko gadu laikā tiks izvietotas uz zemes bāzētās ASV pārtvērējraķetes "SM-3", bet Rotas ostā Spānijā tiks dislocēti četri ASV kuģi "Aegis".

Vašingtona un NATO uzstāj, ka pretraķešu aizsardzības sistēma, kuras objektus paredzēts izvietot Turcijā un Austrumeiropā, iecerēta, lai novērstu uzbrukumus no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna, kuras rīcībā nākotnē varētu nonākt kodolieroči. Savukārt Maskava bažījas, ka tā varētu ierobežot Krievijas stratēģisko spēku iespējas.

Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs maijā nāca klajā ar paziņojumu, ka viens no variantiem, kas ir Maskavas rīcībā, ir izvietot raķetes "Iskander" Kaļiņingradas apgabalā netālu no Polijas robežas.

O’Hanlons ir pieredzes bagāts pētnieks, kura pētnieciskais fokuss ir vērsts uz ASV aizsardzības stratēģiju, militāro spēku izmantošanu un ASV ārpolitiku. Viņš ir vieslektors Prinstonas Universitātē, profesora palīgs Džona Hopkinsa Universitātē un Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūta biedrs. O’Hanlons ir arī Centrālās izlūkošanas aģentūras ģenerāļa Deivida Petreausa Ārštata padomnieku valdes biedrs. 

LETA