Raksts no Puaro.lv

24. oktobris (2012) 16:35

Krievijas parlaments paplašina jēdziena "spiegošana" skaidrojumu

Krievijas Valsts dome otrdien balsojumos otrajā un trešajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, paplašinot jēdzienu "valsts nodevība", "spiegošana" un "nelikumīga valsts noslēpumu saņemšana" skaidrojumus.

Grozījumu apspriešana ilga ne vairāk kā piecas minūtes.

Cilvēktiesību aizstāvji un juristi uzskata, ka šī panta jaunā redakcija, pat izslēdzot no tās dažus neskaidrus nosacījumus, kalpos valsts varai cīņā ar politiskajiem oponentiem.

Par grozījumiem likumā par valsts noslēpumu un valsts nodevību dome nobalsojusi klusu un ātri, vēsta laikraksts "Ņezavisimaja Gazeta".

Jaunnedēļ likumu apstiprinās parlamenta augšpalāta, arī prezidents ar likuma parakstīšanu diez vai kavēsies. Un jau novembra sākumā specdienesti jauno spiegošanas traktējumu varēs izmatot praksē.

Likuma grozījumi pirmajā lasījumā tika apstiprināti jau pirms mēneša, un prese toreiz rakstīja, ka "nodot dzimteni" kļuvis daudz vienkāršāk, turklāt specdienestiem vieglāk kļuvis pierādīt "spiega un nodevēja" noziedzīgos nodomus.

Par noziegumu tagad varēs atzīt "jebkuru darbību, kas ir saistīta ar varas politisko pretinieku komunikāciju ar ārzemniekiem vai ārvalstu organizācijām, arī cilvēktiesību situācijas ziņojumu prezentāciju starptautiskajos forumos", norādīja organizācijas "Par cilvēktiesībām" priekšsēdētājs Ļevs Ponomarjovs.

Šī likuma pieņemšana ir pašreizējās "drudžaini aizliedzošās likumdošanas tradīcijas turpinājums", savukārt sacīja bijusī Prezidenta cilvēktiesību padomes priekšsēdētāja, cilvēktiesību aktīviste un sabiedriskā darbiniece Ella Pamfilova.

Advokāts Konstantīns Rivkins norādīja, ka jaunie labojumi ir "Dāmokla zobens, kas karājas virs katra pilsoņa, kas sazinās ar ārzemnieku vai nu dienesta vajadzību dēļ, vai pat nevainīgā sadzīviska rakstura tikšanās reizē".

Federālā Drošības dienesta (FDD) sagatavoto likumprojektu jau 2008.gadā parlamentam bija iesniegusi tolaik vēl Vladimira Putina vadītā valdība, taču tā pieņemšanu bloķēja toreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš priekšroku deva liberālākai retorikai.

Pēc Putina atgriešanās prezidenta krēslā uz trešo pilnvaru termiņu likumprojekts atkal nonāca likumdevēju rokās.

Turpmāk termins "spiegošana" attieksies arī uz Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas sniedz atbalstu ārvalstīm vai ārvalstu organizācijām darbībās, kas vērstas pret valsts "konstitucionālo iekārtu, suverenitāti vai teritoriālo un valstisko nedalāmību".

Pašreizējā likuma redakcija par spiegošanu atzīst vienīgi "kaitējumu Krievijas Federācijas ārējai drošībai".

Pilsoņtiesību aizstāvju organizācijas norāda, ka jaunā redakcija var tikt izmantota, lai vērstos, piemēram, pret tādu pazīstamu cilvēktiesību organizāciju kā "Memoriāls", kas vēlas veicināt lielāku plurālismu Krievijas sabiedrībā.

FDD likumprojektam pievienotajā anotācijā skaidro, ka šāda norma nepieciešama, jo ārvalstu izlūkdienesti nolūkā radīt kaitējumu Krievijai plaši izmatojot starptautiskās organizācijas.

LETA--NEWSRU