Trešdiena, 2019. gada 20. novembris

Anda, Andīna

Sestdiena, 20. aprīlis (2013) 12:41

Zviedrijas ekonomikas noslēpums (9)

Tālo 1990. gadu sākumā doma, ka Zviedrija varētu būt piemērs vēl kam citam, izņemot sociālisma sabrukumu, šķistu smieklīga.

Salīdzinot ar citām rūpnieciski attīstītām valstīm, Zviedrijas parāda attiecība pret IKP izteikti svārstījās, 1992. gadā sasniedzot 70 procentus un kopš tā laika turpinot palielināties. Gandrīz 60 procentus visas saimnieciskās darbības nodrošināja vai nu valdība, vai valstij piederoši uzņēmumi. Tajā pašā laikā tās sociālisma modeļa „pilnīgas nodarbinātības” mantra juka pa vīlēm, jo valdība vienkārši nevarēja aizņemties vai izdrukāt pietiekami daudz naudas, lai kompensētu iztrūkumu. Bezdarba līmenis Zviedrijā palielinājās no mazāk nekā 2 procentiem 1988. gadā līdz vairāk nekā 10 procentiem 1993. gadā.

Pat atjaunotie globālie zīmoli — Saab, Volvo un Electrolux — piedzīvoja neveiksmes. Līdz 1993. gadam Zviedrijas bankas bija faktiski bankrotējušas.

Tomēr šobrīd Zviedrija tikpat kā neatgādina pati sevi pirms vairākiem gadiem. Kā rakstīja žurnāls „Economist” pagājušajā gadā: „Stokholmas ielas ir pārpludinātas ar svēto govju asinīm”.

Gadsimtu ilgo tiekšanos uz politisko neitralitāti un agresīvo egalitāro sociālismu nesen ir ietekmējušas ekonomikas reformas un tirgu liberalizācija, piešķiļot uguni ekonomikai. Pēc mērenā pagrimuma 2008. gadā Zviedrijas ekonomika šobrīd ir pārspējusi ASV un pat Vācijas ekonomiku.

Vēl jo svarīgāk ir tas, ka šī izaugsme nav novedusi pie nesamērīgi lielas ienākumu nevienlīdzības, kas pavadījusi izaugsmi daudzās citās rietumu valstīs kopš 1980. gadiem. Zviedrijas reformas izraisīja ienākumu nevienlīdzības palielināšanos pēdējos 20 gados. Mērot pēc Džini koeficienta, kas ir pasaulē pieņemtais standarts mājsaimniecību vienlīdzības novērtēšanai, Zviedrijas rādītājs paaugstinājās no .21 līdz .25, kas joprojām ir vislabākais attīstītajā pasaulē. Attiecībā uz ASV šie rādītāji svārstās. Tās vērtējums pēc Džini koeficienta 1975. gadā bija .31, bet pašreizējais rādītājs (kas koriģēts, ņemot vērā nodokļus un pabalstus) ir .38.

Kā Zviedrija to paveica? Atbilde ir: ļoti pārdomāti izdarīts konkurences spiediens uz pakalpojumiem, ko iepriekš pārvaldīja valdība, sākot no skolām līdz pat veselības aprūpei un pensijām, apvienojumā ar inteliģentu un mērķtiecīgu reaģēšanu uz banku krīzi 1990. gadu sākumā, kam bija daudz kā kopīga ar krīzi, kura sekoja pēc Lehman Brothers sabrukuma.

Nebija nekāda „radikāla šoka”, kas būtu bijis līdzīgs tirgus reformām, kuras veiktas bijušajās Varšavas pakta valstīs Eiropā pēc 1989. gada. Tā vietā Zviedrija izvēlējās pakāpeniski pārstrukturēt valsts tēriņus, pazemināt maksimālās nodokļu likmes – līdz „tikai” 57 procentiem, nenoņemot sociālās atbildības slogu, kas bija raksturīgs līdzšinējiem tirgus reformu pasākumiem Tečeres vadītajā Lielbritānijā vai Reigana vadītajā Amerikā. Rezultāts – valsts un Ziemeļvalstu reģions, kas, ņemot vērā, ka tā piemēram ir sekojušas kaimiņvalstis, vairs nebūt neatgādina pagājušā gadsimta 70. gadu sociālistisko „trešā ceļa” ekonomiku.

Zeļ ne tikai Zviedrija, bet arī Dānija, Somija un Norvēģija, un izrādās, ka šī savdabīgā sociālās demokrātijas, komunitārisma un attīstītā kapitālisma kombinācija ir radījusi sociāli vismobilākās, pastāvīgi visrobustākās un finansiāli visstabilākās valstis pasaulē. Kaut arī daži no Zviedrijas „vecās pasaules čempioniem” ir pārdoti (Saab Nīderlandes uzņēmumam, Volvo Ķīnai), jauni un ietekmīgi uzņēmumi, piemēram, IKEA un H&M, ir izveidojuši jauktu korporatīvo atbildību, lielu uzmanību pievēršot izmaksu kontrolei un peļņas paaugstināšanai.

Zviedrijas bankas, kas 1993. gadā bija gandrīz bankrotējušas, Eiropas Savienības galvenais banku regulators pašlaik ir novērtējis kā visspēcīgākās bankas visā kontinentā.

Lai gan no Zviedrijas pieredzes var daudz ko mācīties arī rietumos, pastāv arī tā saucamā „ābolu un apelsīnu” problēma – ir lietas, kas nav salīdzināmas.

Zviedrijas ekonomika ir salīdzinoši neliela – tās IKP gadā ir USD 500 miljardi salīdzinājumā ar ASV gada izlaidi, kas sasniedz USD 15,7 triljonus. Arī tās sabiedrība ir daudz viendabīgāka. Par spīti nesenajam imigrantu vilnim no Tuvajiem Austrumiem un Austrumeiropas Zviedrijā joprojām visvairāk ir zviedru.

Lielais imigrantu pieplūdums ASV, kas sākās pagājušā gadsimta 80. gados, katrā ziņā sniedza lielu ieguldījumu finansiālo problēmu novēršanā, piemēram, līdz ar imigrantu pieplūdumu palielinoties dzimstības līmenim ASV, aktuālās debates par sociālo nodrošinājumu vairs nav tikai jautājums sabrukumu – tagad ir aktuāli, kā to padarīt ilgtspējīgāku, turklāt miljardus ASV IKP iegulda Sergejs Brins no Google vai Taivānā dzimušais Džerijs Jangs no Yahoo.

Tomēr šāda mēroga imigrācija piesaista cilvēkus ar atšķirīgiem spēju līmeņiem, un tas nozīmē, ka daži gūs panākumus un nodibinās S&P 500 uzņēmumus vai iegūs Nobela prēmijas, kamēr daudzi citi atpaliks izglītības apguvē un naudas pelnīšanā. Kopumā šis fenomens dabiskā veidā paaugstina nevienlīdzības rādītājus.

Zviedrija ir arī īstenojusi ļoti atšķirīgu un – varētu pat teikt – daudz inteliģentāku pieeju attiecībā uz finanšu globalizācijas laikmetu.

Tālajā 1992. gadā Zviedrija piedzīvoja banku krīzi, ko izraisīja tās radītais nekustamo īpašumu tirgus „burbulis”. Izjūtot tādu pašu domino efekta sabrukumu, tikai mazākā mērogā, Zviedrijas regulatori pieprasīja, lai bankas noraksta zaudējumus, piešķir ievērojamus atvieglojumus „nogrimušajiem” mājokļu īpašniekiem un izdod rīkojumus – faktiski balsstiesības savām direktoru valdēm, tātad valdībai. Kad bezcerīgie parādi tika pārdoti atpakaļ tirgū, galvenie ieguvēji bija nevis banku akcionāri, bet gan Zviedrijas nodokļu maksātāji, kuri ieguva vēl vairāk, kad valdība vēlāk 1990. gadu beigās atteicās no savām akcijām bankās.

Runājot par krīzi Zviedrijā 2008. gadā, kad ASV un Apvienotā Karaliste centās organizēt savus ekonomikas glābšanas pasākumus, Zviedrijas tābrīža Finanšu ministrijas vecākā amatpersona Urbans Bekstroms (Urban Backstrom) brīdināja, ka jāvadās no principa, ka „sabiedrība neatbalstīs plānu, ja kaut kas tiks atstāts bijušajiem akcionāriem”. Kopumā Amerikas TARP programma atstāja akcionārus, starp kuriem bija banku izpildpersonas, pilnīgi neskartus, par ko līdz pat šim brīdim ir veltīts daudz kritikas ASV bijušajam Valsts Kases sekretāram Timam Geitneram un viņa komandai.

Zviedrijas valdība uzstāja, lai bankas pienācīgi samaksā par savu „uzdzīvi” , un vienlaicīgi atvēra citus tirgus, kuri bija pārmēru regulēti, pārdodot valsts akcijas lielajos uzņēmumos, ieviešot vaučerus skolās un privātas pensiju programmas valsts pensiju programmu vietā. Valsts arī pārtrauca valdības kontroli pār centrālo banku (par paraugu izmantojot ASF Federālo rezervju banku).

„Šie izšķirīgie ekonomikas liberalizācijas pasākumi, un nevis sociālisms, lika pamatus Zviedrijas panākumiem, kas gūti pēdējo 15 gadu laikā,” atzīst Zviedrijas centriski labējās Konservatīvo partijas Parlamenta loceklis Džonijs Munkhammars (Jonny Munkhammar), kurš uzrakstījis grāmatu par reformām Zviedrijā.

Vai Amerikas Savienotās Valstis varētu atkārtot kaut daļu no tā? Šis jautājums ir sarežģīts un caurvīts konkurējošām ideoloģiskām dogmām, ko liek priekšā katra no pusēm. Varētu teikt, ka mūsdienu Zviedrijas modelī ir kaut kas, kas abām pusēm izraisa lielu nepatiku. Amerikas „kreisējiem” ideja, ka tirgus liberalizācija ir būtiska Zviedrijas stāsta daļa, saistās ar vienkāršu nodošanos resursu pārdales politikai. Savukārt Amerikas labējiem Zviedrijas „despotiskā” izvēle par labu regulējumam un 57 procentu maksimālā nodokļu likme multimiljonāriem būtu pārāk liels „kumoss”.

Arī valsts maksātnespēja un arvien pieaugošā plaisa starp bagātajiem un nabagajiem Amerikā ir divas lielas problēmas jau pašas par sevi. Uz šī fona Zviedrijas izvēle sāk izskatīties ļoti labi.

GlobalPost

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

janet

[email protected]

2017-12-31 11:53:42

Ziņot

Esmu šeit, lai dalītos savā pieredzē. Kā es atgriezos pie sava vīra, mans vīrs beidzot atgriežas, mēs esam laulāti deviņus gadus un viņiem ir divi bērni. Tas ir labs mums, un mēs vienmēr esam laimīgi. Līdz vienai dienai mans vīrs strādāja tādā veidā, ka viņš nesaprata, man bija tik skeptical par to, kā viņš pret mani un bērniem izturējās pret mani. Tad viņš lūdza mani mēnesi doties mājās, un viņš neaicināja mani šķirties, ka viņš gribēja mani, un es viņam jautāju, ko viņš gribēja, lai es daru, un vēl negribēja mani atkal redzēt. Bija slimas 2 vai vairāk gadus, es biju traks, un es nezināju, ko darīt. Es mīlu viņu tik daudz, ka viņš ir manā dzīvē, un viņš negrib kaut ko darīt ar mani atkal. Es teicu mātei, ka man ir problēmas ar pašreizējo situāciju un ka mans vīrs viņai atbildēja, ka viņas vīrs, ka viņš apprecas ar citu sievieti, kāpēc viņa kaut ko teica, ka viņa mani ienīst un viens no maniem iesūtītajiem man teica man par Dr.chamberc.Pēc tam es sazinājos ar Dr.chamber sūtījumu e-pastu, un es darīju to, ko viņš man lūdza darīt, bet funny aspekts bija tas, ka mans vīrs, ka viņš jau daudz gadus atstāj mani un viņš jau aizmirst par mani un bērniem, mans vīrs mani piesauca un sāka lūdza man piedošanu, pirms es satiku Dr.Chamberc, es jau esmu mēģinājis dažādus burvju lāpstiņus, taču piebilda, ka šis doktors ir reāls, un es vienmēr esmu priecīgs ar saviem bērniem, un tad es un viņa bērni atgriezīsies un ka viņš mani mīlējis. ES nezinu, kas notika. Bet šodien mans vīrs un mana ģimene atkal ir laimīgi. Paldies Dr..chamberc, lai palīdzētu mani atgūt manu ģimeni atpakaļ again.you arī var būt nepieciešama Eny palīdzību no Dr.Chamberc E-pasta adrese [email protected] sazinieties ar viņu, ja kāds no šīm problēmām (1) Ja jūs vēlaties, lai jūsu mīļākais atpakaļ (2) Jūs vienmēr esat murgs. (3) Lai atbalstītu savu biroju (4) Jūs vēlaties savu bērnu. (5) Jūs vēlaties būt bagāts. (6) Jūsu vīrs / sieva vēlas, lai jūs vienatnē paliktu mūžīgi. (7) finansiāla palīdzība. 8) Jūs vēlati

VIkings

2015-03-11 06:56:48

Ziņot

Svensoni slīkst politkorektuma purvā. Imigrantu bandas izvaro zviedrietes, bet runāt par šo nedrīkst, jo tas var būt aizvainojoši - imigranti izvaro mūsu meitenes un sievietes! Stokholmas un Malmes grautiņi ir pirmie ļaunuma ziediņi. Jau šobrīd Zviedrijā ir ap 60 "no go" zonas, kur uz izsaukumiem nebrauks ātrie, ugunsdzēsēji vai policija. Kā arī, Zviedrija uzņem vislielāko imigrantu skaitu EIROPĀ, attiecībā pret pamatnāciju. Ar līdzšinējo dinamiku, zviedrs būs etniskā minoritāte jau pēc 50 gadiem. Kāds veiksmes stāsts!

Urbis

2013-06-14 09:26:00

Ziņot

Korupcija krietni mazākās devās... Pie mums resnie mūļi noēd visu, tautai pietiek ar drupačām...

Guga

2013-05-05 18:12:35

Ziņot

Zviedrija šobrīd vēl svin pēdējos svētkus. Zviedri vairākus simtus gadu bija Eiropas veiksmīgākā nācija, kas nebija redzējusi karu savā teritorijā, kas veiksmīgi kausēja tēraudu, kas radīja virkni Pasaulē slavenu zīmolu. Diemžēl mūsdienu zviedri, lai noturētu savu augsto dzīves līmeni, ir pārdevuši savu tēvu un vectēvu radīto: Elektrolux, Husqvarna, Volvo, SAAB, Scania, Erixon. Viņi ir pievilkuši pilnu valsti ar musulmaņiem, kas paaugstina noziedzību. Viņi ir aplaupījuši Baltijas valstis, izmantojot negodīgus vietējos politiķus: piemēram Dombrovski, Rimšēvicu. Vēl pēc 20 gadiem Zviedrija būs Eiropas nabadzīgākā, slinkākā un degradētākā valsts.

jānis.rožkalns (1958)

2013-04-26 00:35:07

Ziņot

"Valsts arī pārtrauca valdības kontroli pār centrālo banku (par paraugu izmantojot ASF Federālo rezervju banku)." - šis solis gan man neliekās gudrs !

ekharts

2013-04-25 22:39:07

Ziņot

Pievērsiet uzmanību tam,kā Zviedru valdība rīkojās ar bankām,krīzes periodā.Vai Dombrovskim nevajadzētu momentā demisionēt?

Emīls

2013-04-21 18:32:54

Ziņot

Nav liela māksla izzagt kaimiņu valsti Latviju (izmantojot vietējo cilvēku lētticību) tādā veidā uzlabot visu banku sektoru.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv