Ceturtdiena, 2019. gada 18. jūlijs

Rozālija, Roze

Visi autora raksti

10. septembris (2012) 12:56

Nils Sakss

Dullais Dauka integrējas (21)

Puaro.lv


Mazs puika pie rokas onkulim ceļā uz augstām pasaules skolām. Acis platas, gaidas lielas un rokā puķes.Te pēkšņi onkulis pagriežas un saka: “Čali, pa galvu nevajag? Sen sists neesi, ja?”

Situācija precīzi kā no Sudrabu Edžus stāstiņa par Dullo Dauku ņemta. Sakritība arī nav maziņā – vienlaikus ar mūsu prezidenta performanci Aspazijas bulvārī, turpat, dažus kvartālus zemāk, vēl viena pirmizrāde par intelekta attiecībām ar ārējo pasauli. Par sadursmi starp bērna tiesībām un pieaugušo pasaules realitāti. Par cilvēkiem, kuri nekad neko neiemācās. Piektdien Latvijas Nacionālajā operā bija pa īstam nacionāla mēroga notikums – pirmizrāde vietējā sacerējuma operai „Dauka”, kuru komponējis Andris Dzenītis.

Nav viegli saprast, kādēļ mēs tik ļoti aizraujamies un mīlam Dullo Dauku (pagājušajā sezonā vien teātros iestudētas divas Daukas versijas). Savā būtībā tas ir viens mokoši garš, šķībi sarakstīts un briesmīgi depresīvs stāsts par zēnu, kurš nekādi nevar saprast elementārus astrofizikas un optikas pamatprincipus. Sudrabu Edžus šo stāstu radīja 1900. gadā – aptuveni četrus gadsimtus pēc Galileja slavenā kliedziena „Un tomēr tā griežas” (kuru viņš gan nekad neizkliedza). Vēl tajā pašā gadā, kamēr Dauka risināja zemes griešanās problēmu, citur pasaulē Zigmunds Freids publicēja grāmatu „Sapņu interpretācija”, Brodvejas Kazino teātrī uzveda leģendāro mūziklu „Florodora” un fiziķis Makss Planks postulēja kvantu eksistenci.

Kaut kādu iemeslu dēļ šī Daukas problemātika ir svarīga arī ļaudīm mūsdienu Latvijā. Vai esat ievērojuši, ka mums vispār svarīgas šķiet jocīgas lietas? Svarīgi ir paspēt iestāties tādā monetārajā zonā, no kuras pārējie nevar vien izdomāt, kā izstāties. Svarīgi ir Likteņdārzā sasaukt pasaulē izklīdušās latvju dvēseles, nevis, teiksim, atvilināt mājās kādas vēl pie dzīvības esošās. Svarīgi ir nepieļaut, ka geji apprecas, nevis padomāt, kā lai pats neizšķiras. Un, protams, pēdējo dienu svarīgums Nr.1 – svarīgi ir neļaut krieviem saņemt pilsonību. Tikpat svarīgi šo pilsonību neņemt, kamēr nedos lūgdamies.

Nav jau arī tā, ka Dauka būtu kāds sapņotājs. Sapņotāji ir, piemēram, mūsu Nacionālā attīstības plāna autori, kuri sapņo pataisīt Latviju par zaļāko valsti pasaulē, zaļāku vēl par Okeāniju un katru Amazones baobabu birzi. Daukam ir reāla problēma. Viņš vēlas uzzināt, kas ap ko šeit griežas. Gudri cilvēki viņam paskaidro vienreiz. Tomēr Dauka nesaprot. Paskaidro viņam otreiz. Atkal nesaprot. Ko ar tādu padarīsi? Mūsu Valsts prezidents teiktu: “Čalim pa galvu vajag, laikam sen nav sists.” Pie līdzīgiem secinājumiem nonāk arī Sudrabu Edžus aprakstītie varoņi. Ar bēdīgākajām konsekvencēm.

Izrādes programmiņā komponists Andris Dzenītis stāsta, ka Dauku iztēlojis par pieaugušu vīrieti, kurš „pēc smagas dienas pamostas ar sāpošu galvu. Viņš ir nolēmis dzīvot savādāk. Viņš ir nolēmis uzzināt kaut ko vairāk. Dauka grib būt viņš pats – pats domāt un lemt, pieņemt nepopulārus lēmumus.” Pēc šāda pieteikuma būtu tikai likumsakarīgi, ja pirmais nepopulārais Daukas lēmums būtu dibināt partiju ar nosaukumu „Skaistā nākotne”. Tomēr nē – opera cieši turas pie Sudrabu Edžus motīviem. Libretists Kārlis Vērdiņš pat bijis tik uzticīgs oriģināltekstam, ka lielais vairums libreta ir precīzi Sudrabu Edžus citāti. Tik precīzi, ka jūsu atvase var mierīgu sirdi aizstāt obligātās literatūras lasīšanu ar operas apmeklējumu, bet Kārļa Vērdiņa pienesumu, sekojot jaunākajām modes tendencēm autorības praksē, gan drīzāk būtu jādēvē par „padziļinātu redakciju”. Ja nu gadījumā uzrastos kāds Sudrabu Edžus mantinieks, lai neievelk operu neglītā tiesas procesā.

Runājot par neglītiem procesiem, nupat beidzies viens no neglītākajiem un operā atkal atgriezies Operas puisēns – šoreiz kā nedaudz ēterisks Dauka uz lielajiem ekrāniem abos skatuves galos. Tur Katrīna Neiburga ar videoprojekcijām padarījusi to, ko Šmēdiņš un Pļaviņš paveica Londonā, tikpat precīzi un iespaidīgi, tikpat ļoti pareizi un dramatiski. Un ar globālu vērienu.

Starp citu, Operas puisēna process ilga vairāk nekā četrus gadus. Dauka gribēja zināt, kas atrodas aiz tās svītras, kur jūra ar debesīm saiet kopā. Mūsdienu Daukas veltīja četrus gadus un pamatīgus resursus, lai skaidrotu – kur tā robeža, kurā dibens pārtop kriminālā aktā. Abi labi un abi savus meklējumus beidza strupceļā. Laikam pat mūsu skepticisma un zinātniskās izpētes laikmetā ir jautājumi, kurus nav vērts uzdot.
Bet ko mēs varam pārmest tādam Daukam ar viņa muļķīgajiem jautājumiem, ja mums ir prezidents, kurš publiski vaicā – cik sen te kurš nav galvā dabūjis. Ko mums atbildēt nepilsoņiem, kuri grib zināt, priekš kam viņiem te integrēties? Lai arī viņi varētu lepni identificēties ar mūsu pirmo ņindzu rajonā? Un kā motivēt citus mācīties latviešu valodu, ja mums pašiem sava kultūras ministre runā mēlē, kurā vairāk par trim vārdiem teikumā nevarēs salikt, un tos pašus ar pamatīgu koučingu.

Varbūt tieši par to arī ir viss Dullā Daukas stāsts. Kā sabiedrībai atbildēt tiem, kuri uzdod nepatīkamus jautājumus, un kuri paši par sevi ir viena liela, neglīta prasība. Viens ceļš - vienalga, vai tie būtu krievi, geji vai visādi liberasti – ir likt viņiem saprast, ka čaļi laikam sen nav sisti. Varbūt ir arī kādi citi veidi. Nezinu. Skolā katrā gadījumā neko tādu nemācīja un obligātās literatūras saraksti tam arī daudz nelīdzēja.

Beigās gribētos domāt, ka nevis kādos arhaiski vēsturiskos meklējumos ir mūsu nacionālā vērtība, bet tajā, ko mēs varam no sevis dabūt ārā šodien. Pašiem savas, pašmāju operas iestudējums tad būtu ar tādu pat svaru, kā kurš katrs 18.novembris vai valodas referendums. Tur vienkārši ir jāpiedalās. Turklāt, Dauka gan būs drusku izstiepts, bet nenoliedzami patīkams pārdzīvojums – Dzenīša mūzika, lai arī avangardiska, tomēr ne tik ļoti, un savos labākajos brīžos pat īsteni māleriska. Bet kas Sudrabu Edžus stāstā pietrūcis saturiski, to ar kārtīgām uzvijām atlīdzinās Katrīnas Neiburgas izcilās formas.

Un dažreiz uz svarīgākajiem jautājumiem ir vienkāršākās atbildes.

Zeme riņķo ap sauli.

Aiz horizonta nekā nav.

Un pa galvu, prezidenta kungs, nevajag.

Vēl par tēmu:

Visi raksti par šo tēmu

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

Muldoņa

2012-11-02 11:26:02

Ziņot

Nu neies Sakss vēsturē, kā gudriniek, lai kā censtos. Tukša muca tālu skan. Brauc tikai pa visru, kā rudens lapas grābjot un pie tam grābj pavirši, ka tik kautkā.

Žurnālistam

2012-09-22 20:21:57

Ziņot

neprecizitātes citātos nav piedodamas!

Kļūdains

2012-09-22 20:14:30

Ziņot

citāts! ( “Čali, pa galvu nevajag? Sen sists neesi, ja?”). Viņš teica: ": “Čali, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesi sists, ja?” - visa tā sāls ir "latviešu valodā!"

Egle

2012-09-18 10:28:15

Ziņot

Cienītais autor, ja jau rakstāt par autortiesībām, tad būtu vērts atcerēties, ka tās ir spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Sudrabu Edžus atstāja šo pasauli 1941. gada 30. janvārī. Tātad, lūdzu, bez kādiem pārmetumiem libretistam un operai šajā sakarā.

sēne

2012-09-11 16:24:40

Ziņot

Bija gan depresīvs!

ari viltnieks

2012-09-11 13:45:18

Ziņot

Šie jūt, ka sū būs jenotiem, tādēļ steidz veidot jaunolaikuvienotibasattīstības partiju

Vaira

2012-09-11 09:30:23

Ziņot

Lieliski-10.

2x2

2012-09-10 19:34:55

Ziņot

Atkal žetons Nilam.Sevišķi tas,ka mums vienmēr un pa visām varītēm jāielien tur no kurienes visi grib ar godu tikt ārā.

Magda

2012-09-10 19:13:08

Ziņot

Kā vienmēr- spīdoši!

anne

2012-09-10 18:28:21

Ziņot

tādi nu esam

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (1)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv