Trešdiena, 2020. gada 15. jūlijs

Henriks, Henrihs, Egija, Egmonts, Egons

Visi autora raksti

Pirmdiena, 23. aprīlis (2012) 00:30

Nils Sakss

Klusums: Žanetas Jaunzemes-Grendes drāma 100. pantā (175)


No laikiem, kad apguvu žurnālistiku, vislabāk atceros vienu BBC žurnālista ierādīto tehniku. Ļaujiet, lai jūsu intervējamais runā, viņš toreiz mūs mācīja. Jums nekas nav jādara, nekas īpaši nav jāprasa. Tikai piekrītoši mājiet ar galvu, un ļaujiet cilvēkam runāt un pacietīgi gaidiet. Jo vienā brīdī, pēc stundas vai divām, kad jūsu objekts būs sajuties drošāks, kad kļūs atvērtāks un sāks uztvert jūs par draugu, kad nogurs vai zaudēs koncentrāciju, viņš pateiks kaut ko īpaši stulbu vai šokējošu. Un tas būs jūsu ziņas virsraksts.

Protams, Latvijas flegmatiskā vide pamatīgi atšķiras no skarbās, sarkasma un melnas ironijas piesātinātās mediju telpas Lielbritānijā (palūkojiet kaut politiski korektās avīzes The Guardian karikatūru lapas). Tomēr britu mācības kodols ir patiess arī šeit - neviens žurnālista jautājums vai komentārs nespēs par kādu personu pateikt tik daudz un tik spilgti, kā šī persona pati par sevi. Ja vien viņai atļauj runāt. Un rada attiecīgo atmosfēru.

To krāsaini un skaisti varēja novērot 20. aprīļa 100. panta preses klubā, kurā man bija gods piedalīties kopā ar kolēģiem no Dienas un Latvijas Televīzijas. Mēs iztaujājām kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi. Jā, arī raidījuma pirmajā daļā bija daudzi, teiksim tā -  ievērības cienīgi mirkļi. Tomēr atzīšos: pārāk dziļām domām piestūķēta diskusija nešķita. Vai nu ministre runāja sev ierastajā frāžu leksikonā, kuru tulkot neviens klātesošais neņēmās. Vai arī aizspieda ausis kā reizēm mēdz darīt skolas meitenes, kas baidās atzīties nodarījumā, tādēļ rāda ar pirkstu, sakot: Melis, melis, karamelis. (Es, protams, mazliet dramatizēju, bet tikai mazliet. Un šeit var redzēt vienu no tiem dokumentiem, par kuriem ministre dievojās, ka nekas tāds neeksistējot un tie esot nešpetni meli).

Un tad pienāca tāds moments, kurā laiks šķita apstājamies un ikviens klātesošais saprata - mēs esam liecinieki kādam īpašam mirklim. Tas bija skaists, dramatisks moments, kādi televīzijā gadās pavisam reti, vēl jo retāk - dzīvajā ēterā, un tā bija tīrā prieka dvesma par iespēju būt klāt šādā brīdī. Tas bija moments, kurā raidījuma vadītājs vaicāja ministrei: Vai jūs varētu, lūdzu, pateikt - kas ir tā vienotā informatīvā telpa?

Un ministre klusēja.
Un klusēja.
Un klusēja.
Viņa iesmējās.
Vienota telpa, viņa teica, tā ir tāda telpa...
Un klusēja.
Vai, es nekad  neesmu par to domājusi...
Un klusēja.
Un klusēja.

Tajā brīdī ikviens klātesošais ekrāna abās pusēs saprata - mūsu priekšā nav vienkārši nekompetents cilvēks, kurš galīgi neorientējas savā nozarē. Mūsu priekšā ir kas vairāk.

Klusums reizēm pasaka vairāk nekā miljons vārdu. Ir taču tāds teiciens. Nav nevienas lietas, ko žurnālisti būtu varējuši pajautāt, nav nekā, ko Grende būtu varējusi pateikt, kas būtu spilgtāks citāts par šo klusumu. Tas pateica visu, ko būtu vērts zināt par mūsu pašreizējo kultūras ministri. Un to, kas notiek kultūras nozarē. (Pilns raidījuma ieraksts atrodams šeit. Labākie kadri no 44:14)

Ir viena lieta, kas Grendes sakarā mēdz piemirsties - viņa ir pirmā ministre, kas nāk no Visu Latvijai! rindām. Tas galīgi neizskatās labi vislatviešiem. Tieši šaubas par viņu iespēju sameklēt savās rindās puslīdz respektablus personāžus nopietniem amatiem, ir liela krauja nacionāļu braucienā uz varas everestiem. Grende pilnībā apstiprina šīs šaubas. Viņa ir kreiča dāma ikviena Nacionālās apvienības kritiķa rokās.

Šis būtu piemērots moments nacionāļiem atzīt - atvainojiet, mēs kļūdījāmies, šī persona nav piemērota kultūras ministres amatam. To cilvēki saprastu. Mēģinājumi Grendi nemitīgi attaisnot - piesaucot gan konspirācijas, gan oligarhus, gan nekrietnus melus un arī gej-masonus, tas īsti nebūs saprotams pat pašiem organizācijas biedriem. Vismaz tādas runas klīst no cilvēkiem partijas iekšienē. Grendes pēdējais izgājiens, ieceļot par biroja vadītāju cilvēku no ostu biznesa, šķitis pārāk riskants partijas vadībai, kas likuši atcelt šo lēmumu. Uz to Grende esot izteikusi ultimātu - ja liks aiziet Bolēvicam, aizies arī viņa.

Lai cik daudz vai maz patiesībai atbilstu šīs runas, ir skaidrs, ka Grende rada aizvien lielāku spriedzi saviem patroniem. Nemaz nerunājot par padotajiem. Tikmēr kultūras aprindās aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka patiesā kultūras lietu vadītāja ir Grendes padomniece, iepriekšējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Bet Grendes interese un aršana ir tikai šīs industrijas finanšu sektorā. Gan vairāk nekā divi miljoni no bibliotēkas celtniecības, kas būvniekiem būtu jāatskaita atpakaļ valsts kasē, gan Kultūras ministrijas vadībā iesaistītais ostu biznesmenis rāda, ka druvas ir baltas un gaida pļāvējus.

“Tas, ko pievienošu no savas puses un kas ir mana prioritāte, ir domāšanas veids,” teica Grende, kļūstot par kultūras ministri. Taisnība vien ir. Viņas ienestais domāšanas veids kultūras vidē ir diezgan liela inovācija. Bet ko nu tur daudz lai saka...

Reizēm atliek paklusēt.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Janeks

2012-05-19 23:19:48

Ziņot

Vislatvieši pa šo gadu savu reitingu būs pamatīgi pabojājuši. Tā viņiem arī vajag. Nav, ko tēlot baigos gudrīšus. Neko citu neprot, kā tikai runāt par valodām. Mums Latvijā ir vajadzīgi gudri un kompetenti cilvēki, kuri ekonomiku stutēs un radīs jaunas darbavietas.

Tālis

2012-05-19 22:36:27

Ziņot

Ministre Jaunzeme Grende ir ieliktene no vislatviešu puses. Kultūras nozarē viņa ir pilnīga nulle. Pietiek paklausīties viņas leksiku, lai saprastu, ka viņa nav domāta šai nozarei. Kauns par tādu ministri. Ko var gribēt, ja visi vislatvieši ir tādi paši, jeb kā saka, tāds tādu atrod.

Edža

2012-05-15 23:52:18

Ziņot

Interesants bija šis raidījums. Pirmo reizi redzēju, ka ministre ir apmulsusi no tik vienkārsa jautājuma par vienoto mediju telpu, kuru uzdeva Dzintris Kolāts. Uz tādu var atbildēt jebkurš daudz maz izglītots cilvēks. Gremde sevi nostādija muļķes lomā. Tā bija viņas vislielākā izgāšanās. Toties Nils Sakss bija savos augstumos, jo katru jautājumu bija laikus sagatavojis. Viņš ir ļoti spējīgs žurnālists. Tāpat arī citi žurnālisti nebija sliktāki.Patika arī, kā ministre locījās un mocījās, kad Sakss lika priekšā parakstītu vēstuli, kurā ir izteikta neuzticība kultūras ministrei. Grende izlikās par glupu, jo saprata, ka ir nespējīga risināt kultūras nozares problēmas, un tāpēc visus saukāja par meļiem. Nu, ko citu no viņas vēl varēja sagaidīt?

Armands

2012-05-15 15:40:40

Ziņot

Jainzeme Grende Latvijas kultūras attīstību tikai nobremzēs. Laikus viņa ir jāatstādina no darba pienākumiem.

haralds

mīļā LV tauta

2012-05-15 14:46:52

Ziņot

BBC tehnika, ka, ja ne cūku, tad vismaz puscūci palikt apakšā?

Aivars

2012-05-14 22:46:34

Ziņot

Nils Sakss 100. panta raidījumā bija savos augstumos. Parādīja savu profesionalitāti un kompetenci visos jautājumos. Priecē, ka ir gados jauni tik talantīgi žurnālisti, kuri spēj iedzīt "stūros" pat ministrus. Gremde raidījumā bija pilnīga nulle.

Egīls

2012-05-14 16:34:18

Ziņot

Vislatviešu atrašanās Saeimā un valdībā ir nonsenss. Tādus jefiņus turpmāk pie vadības grožiem nelaist. Labi, ka visi iedzīvotāji redz kādas muļķības viņi sastrādā. Arī Dzintars un Parādnieks ar gudrību neizceļas. Vienam ir tikai arodizglītība krāšņu mūrēšanā. Ko var gribēt no tādiem!

Aigars

2012-05-14 13:53:15

Ziņot

Nils Sakss ir viens no labākajiem žurnālistiem.Varu pateikt viņam lielu paldies par veiksmīgi sagatavotajām intervijām.

Druvis

2012-05-13 23:25:25

Ziņot

Pēc iespējas ātrāk būtu jānomaina šī nekompetentā kultūras ministre. Cik jābūt glupiem cilvēkiem, kuri tādu ir ievēlējuši ministres amatā!

ragana

2012-05-13 19:29:53

Ziņot

Nu noskatījos.Radās iespaids,kazurnālisti,īpasi Konstantinovs alias Sakss par kaut ko atriebjas ministrei.Haizivju bars.Cetri pret vienu sievieti.Skaidrs,ka visas slavas dziesmas sev raksta pats Sakss.Ljoti netīras lietinjas,kungi!ar ko tad ieprieksējie ministri tā izcēlās,ka tagad tik prasti jātaranē cilvēks,kurs sācis strādāt pavisam nesen?

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (9)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (3)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (11)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv