Trešdiena, 2020. gada 23. septembris

Vanda, Veneranda, Venija

Visi autora raksti

Piektdiena, 20. aprīlis (2012) 11:36

Nils Sakss

Kā sadarboties ar Lietuvu priecīgāk (20)


Nedēļas nogalē gadījās pabūt visai interesantu kungu kompānijā. Viens no šiem kungiem veido priekšvēlēšanu kampaņu Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī. Kādreiz bijis orķestra diriģents, viņš atklājis, ka politisko kampaņu diriģēšana sagādā daudz vairāk prieka, un taisnība jau vien ir. “Francijā mēs ievēlam karali, tādēļ vēlēšanās uzvarēs tas, kurš visvairāk pēc tāda izskatās,” viņš stāstīja ar francūžiem ierasto dramatismu. Un skaļi smējās, kad es padalījos ar Latvijas pieredzi, kur prezidents sakāpināja reitingu, atsakoties no algas, rezidences un apsardzes eskorta. “Franči neko tādu nesaprastu. Viņi vienkārši izņirgātos par tādu prezidentu,” teica francūzis. “Mums iepriekšējās vēlēšanās bija viens kandidāts, kurš pie vēlētājiem aizbrauca nevis ar lidmašīnu, bet ar autobusu. Viņu noraka gan prese, gan sabiedrība, un beigās viņš nedabūja pat vienu procentu. Valsts vadītājam vajag būt ar varas areolu, mazliet nepieejamam, stāvēt virs tautas. Tāpēc Sarkozī uzvarēs. Viņu neviens nemīl, bet visi redz, ka viņš izskatās pēc prezidenta un labi dara to, kas prezidentam jādara.”

Francūzim galīgi nepiekrita kāds cits šīs kompānijas dalībnieks - viens no Polijas premjera Tuska kampaņas režisoriem. Viņš nupat bija palīdzējis Pilsoņu platformai uzvarēt oktobra vēlēšanās,  kas ļāva Tuskam kļūt par pirmo atkārtoti ievēlēto premjeru Polijas vēsturē. “Pilnīgas muļķības,” teica polis. “Mēs pat uztaisījām speciālu akciju. Tā arī nosaucām - Tuska Buss. Izbraukājām autobusā visu Poliju, Tusks tikās ar lauku cilvēkiem, uzklausīja bēdu stāstus, mēģināja klātienē viņus mierināt. Un poļi to saprata.”

Vienojāmies, ka Eiropas valstu pieredze ir diezgan dažāda - jo dažādas ir vēlētāju mentalitātes un vēsturiskā pieredze. Tomēr beigās francūzis piebilda: Jūs, austrumeiropieši, vienmēr ņemat politiku pārāk drūmi un nopietni. Demokrātija nenozīmē solīt, ka uz saviem pleciem iznesīsi visas pasaules ciešanas. Demokrātija ir diskusiju orģijas, un vēlēšanas - grieķu atlētu skriešanās olimpiskajā stadionā. Tur cauri jāstrāvo priekam. Citādāk nekas nesanāks.”

Šajā ziņā bija grūti viņam nepiekrist. Kaut vai atceroties pēdējo vēlēšanu sejas - drūmi skatieni tumšā nākotnē, vienādi pelēki uzvalki un vienādi neizteiksmīgas grimases visiem. Pat populistu partijas līderis Zatlers uz plakātiem bija ieģērbts vatētā kamzolī kā īsts Kurzemes bēglis. Laimīgiem un veiksmīgiem cilvēkiem vēlēšanās pie mums nav pieņemts kandidēt. Kādēļ tā, nezinu, varbūt kāds psiholoģijas students varētu to papētīt. Bet par prieku - nē, tā gan netrūkst. Diez vai tik daudz cilvēku Latvijā nodarbotos ar politiku - lai ko tas arī nozīmētu -, ja tas viņiem nesagādātu tīru, nemaitātu prieka izjūtu.

Paņemsim piemēru. Diezgan neizsīkstošs prieka avots mūsu politikā vienmēr bijušas ārlietas. Nezin vai starp mums atradīsies kāds, kurš nebūtu pasmaidījis ik reizi, redzot darbībā iepriekšējo ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Lai arī pašreizējam ministram Rinkēvičam nepiemīt Kristovska dabīgais komiskums, tomēr arī viņš turpina savu priekšteču tradīcijas - pārvērst Latvijas ārlietas par smaida avotu daudziem. Nesen viņa vadītā ministrija organizēja pasākumu Visaginā, ar visu Latvijas premjeru priekšgalā, lai prezentētu ziņojumu par Latvijas un Lietuvas sadarbības iespējām. Uz bankas bankrota un publisko kašķu fona starp abu valstu amatpersonām, šāds pasākums jau pats par sevi izskatās visai komiski. Bet ministrijas ziņojums ir vēl interesantāks lasāmais. Atcerieties, ka mūsu premjers Dombrovskis demonstratīvi atteicās braukt uz Viļņu, lai kārtotu Krājbankas lietas? Toties viņš aizbrauca uz Visaginu, lai prezentētu mūsu ārlietu ministrijas atklāsmi, ka “Tradicionāli Latvija un Lietuva tiek uzskatītas par viena otrai vistuvākajām valstīm.” (Acīmredzot, pastāv kādi netradicionāli orientēti ģeogrāfi, kas uzskata mūs par tālām valstīm.) Vēl tur ir teikts, ka “latvieši un lietuvieši ir tautas, kas devušas nosaukumus savām pamatnācijām” jeb, citiem vārdiem, latvieši ir devuši nosaukumu latviešiem (kas nemaz nav taisnība, jo par latviešiem mūs sāka saukt vācu krustneši). Un izteikta apņemšanās vairāk aktivizēt sakarus starp folkloras kolektīviem.

Tas viss, protams, ļoti jauki. Un tomēr dīvaini, ka premjers nebrauc aizstāvēt savu pilsoņu naudu un uzņēmumus, bet aizbrauc aktivizēt folkloras kopu sadarbību. Tikpat dīvaini, kā ārlietu ministrija, kas laikam jau dzīvo kādā citā informācijas telpā un nav pamanījusi mazo ķibelīti starp abām valstīm. Nu diez vai šis bija piemērots brīdis rīkot sirsnīgu šampanieša iedzeršanu Visaginā, uzsaucot tostu par mūsu valstu lielisko tuvību un sadarbību. Un lai nebojātu priecīgo noskaņu, ne ar vienu vārdu nepieminēt drusku svarīgākas lietas.

Tā darīt neizskatās pēc ārlietu politikas. Un arī pēc premjera ne. Pat ne autrumeiropā, kur kritēriji, pēc kā būtu jāizskatās politiķim, jau tā nav pārāk augsti. Bet, līdzīgi kā francūži pie saviem karaļiem un poļi - pie Tuska Busiem, mēs pie tā esam pieraduši. Tādēļ tas noteikti nespēs laupīt prieku šajā visādi citādi diezgan labajā dienā. Cerams, arī jums!

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Indulis K.

2012-04-22 00:58:48

Ziņot

Piedodiet, visas šīs pļāpas par un ap vēsturiskiem tekstiem ir tīrā sholastika. Vai ir kāds apmēram miljons ( vai mazliet vairāk) palicis, kuru dzimtā valoda, vecāku valoda, ģimenes valoda ir latviešu valoda? Ir. Nu tie tad arī ir "latvieši". Vai kā jūs viņus sauksiet? Un šodien nav vairs nekādas nozīmes kādā vārdā kurā gadsimtā rakstpratēji saukuši "undeutch" zemniekus. Tiešām nesaprotu kāda nozīme šodienas latvietim ir tam, no kura gadsimta nāk viņu apzīmējošais etnonīms

to NILS!!!

2012-04-21 20:41:29

Ziņot

Es dievinu Tavus rakstus un domu gājienu....man tas patīk, jo Tu ļoti veiksmīgi parādi mūsu "pastulbo un tupo" tautas pašnepietiekamības sindroma visaugstāko pakāpi!!! Murgs šodien, latvieši lepojas un mēģina uzstādīt rekordu ar vislielāko savākto "sūdu" maisu skaitu....piedodiet, bet TAS NAV NORMĀLI, ka mēs lepojamies ar savāktajiem sūdiem, bet neaicinām LABĀK TOMĒR NEMĒSLOT SAVĀ ZEMĒ!!!

phe

2012-04-21 14:42:47

Ziņot

Skatoties vakardienas 100. pantu, radās iespaids, ka Konstantinovu bērnībā nežēlīgi klapējuši, ka izaudzis tāds sīks un prasti ļauns, neviena nemīlēts. Jāatzīst, ka arī ar savas valsts kultūras ministri es nevaru lepoties, tomēr "; žurnālista" zemiskums pārsteidza.

Janka

2012-04-21 13:02:32

Ziņot

Deram uz 100 frankiem, ka Sarkozī zaudēs... P.S. jā tieši uz frankiem, man atvilknē metājas

Slota

Sakss Nils:-)

2012-04-21 09:47:57

Ziņot

Par vakardienas 100. pantu - nu smalki izgāzāties, "žurnālista" jaunskungs.

Skatītājs

Nils Sakss

2012-04-21 09:35:17

Ziņot

Vakardien strādājāt ļoti neprofesionāli preses klubiņā - tik tizli un bērnišķīgi teikt ministrei ka viņa ir publicējusi mājas lapā informāciju, ka viņa ir ierakstījusi sarunas - baigi ... nezinu - angliski ir vārds - lame.

johny

nils sakss

2012-04-20 19:25:07

Ziņot

Indriķa hronikās nezinu, bet leti pirmoreiz tika pieminēti tā saucamajās rīmju hronikās (netā ir gan orģinālvalodā, gan latviskais tulkojums). Leti ir latgaļi un tikai. Alunāns izgudroja vairākas versijas iespējamās valsts nosaukumam. Viss ir atrodams internetā un arhīvā. Latviešu, Latvijas un latviešu valodas izcelsme, vispār , ir ļoti interesanta tēma. Diemžēl, tā neatbilst pašreizējai politiskai konjunktūrai. Bet Jums, kā žurnālistam, būtu interesanti "paraustīt mazuli aiz ūsām". Latvieši nav tauta. Nācija , varbūt, bet ne tauta.

Nils Sakss

jonhy

2012-04-20 18:15:27

Ziņot

Paldies par norādi - šis ir interesanti. Es gan balstījos uz versiju, ka "latvieši" ir tā pati Indriķa hronikās minēto "letu" versija, no kuriem tālāk izauga "gentis Lettica". Bet lietuviešu vai Alunāna versija pavisam noteikti nevar būt patiesa, tā kā mūs par latviešiem saukāja jau Garlību Merķelis.

johny

nils sakss

2012-04-20 17:50:58

Ziņot

nāksies, Jūs sarūgtināt. krustneši mūs sauca par līviem, zemgaļiem, letiem, nevāciem. visādi, tikai ne par latviešiem . ir versija, ka šo vārdu mums ir devuši lietuvieši 19. gs. beigās. un vārdu Latvija izdomāja A. Alunāns

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (10)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (3)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (11)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv