Trešdiena, 2019. gada 13. novembris

Jevgēņija, Jevgēņijs, Eižens

Piektdiena, 25. jūlijs (2014) 18:02

Jānis Kažociņš iesaka risināt nepilsoņu problēmu (6)

Baltijas valstis ir iespējams militāri okupēt, bet to pārvaldīšana prasītu vairāk bruņotos spēkus, nekā Krievijas Federācijai šobrīd ir pieejami, diskusijā Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atzina bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Par laimi, Ukrainas notikumi ir tagad, nevis 2020.gadā, kad Krievijas militārajam spēkam būtu liels pārsvars, salīdzinot ar to, kas būtu pāri palicis Eiropā. Rietumu pasaule sāks saprast, ka ar notikumiem Ukrainā ir daudz kas mainījies, norādīja pašreizējais aizsardzības ministra ārštata padomnieks informācijas tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos.

Kažociņš uzskata, ka Latvijai pašai vajadzētu pamanīt baļķi savā acī, proti, ja Latvija jūtas tik ļoti apdraudēta, tad aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta joprojām ir atlikta uz nākamo Saeimu pilnvaru laiku.

"Tā ir bezatbildīga politika. Ja esam apdraudēti, tad vajadzētu konsekventi rīkoties un izdarīt mājasdarbus, piemēram, atrast jēdzīgu veidu, kā komunicēt ar saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem un risināt nepilsoņu jautājumu. Tā ir mūsu vājā vieta kuru mēģinās izmantos, bet mēs izliekamies, ka nekas nav mainījies," uzsvēra Kažociņš.

Krievijas mācības "Zapad" 2013.gadā bija tieši domātas, lai pretotos karavīriem Polijā, tādēļ Latvijā ir ļoti būtiski stiprināt pašaizsardzības spējas, īpaši Zemessardzi. Tāpat nepieciešams piesaistīt sabiedrotos uz pastāvīgu laiku. Ja šobrīd Latvijā ir ASV desantnieki, tad būtu ļoti vēlams, lai būtu arī citu NATO valstu karavīru. Pastāvīgas bāzes izvietošana Latvijā NATO valstīm būtu politiski grūti, taču jādara viss iespējamais, lai karavīri Latvijā uzturētos regulāri.

Militārās lietās pilnīgas garantijas nav, taču tās ir muļķības, ka Baltijas valstis nav aizsargājamas. Vēsture apliecinājusi, ka latviešu strēlnieki spēja aizstāvēt daļu no Latvijas, savukārt Otrajā Pasaules karā Kurzemes cietoksnis ar latviešu leģionāriem turējās pretim padomju armijai pēc Berlīnes kapitulācijas.

Kā zināms, Saeima 3.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, paredzot pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā.

2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā.

Vēl par tēmu:

Visi raksti par šo tēmu

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

haralds

2014-07-29 10:55:15

Ziņot

var caurām dienām komunicēt ar saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem un risināt nepilsoņu jautājumu. bet kā dziesmā dzied - it takes two!

Piekrītu iepriekšējam komentam

2014-07-28 11:43:04

Ziņot

Latvijas krievi apzināti un arī neapzināti ir jau apguvuši Baltijas mentalitāti,viņi ir Latvijas krievi un latviskota skolu sistēma nevienam pāri nenodarītu.Izglītības ministrijai tas jānodrošina.

Latviskota skolu sistēma

2014-07-28 11:36:12

Ziņot

Mēs esam noguruši klausīties un lasīt dažādus tekstus par sveštautiešu integrāciju nacionālā valstī.Mūsu valsts integrācijai ir iztērējusi miljonu miljonus. Viss ir atkarīgs tikai no paša cilvēka, kas apzinās, ka dzīvo tās tautas vidū,kura šo valsti ir izveidojusi. Starptautiskajā praksē nav tāda jēdziena nepilsonis. Ir tikai pilsonis vai imigrants.Latvijā ir palikuši vienas okupētājvalsts pilsoņi un viņu bērni. Viņiem jāizvēlas. Un mūsu valstij ir nepieciešams stingri un nepiekāpīgi likt saprast visiem cittautiešiem, ka uzturēšanās Latvijā ir atkarīga no pašu uzvedības un attieksmes un lai valsts uzplauktu mums ir nepieciešama latviskota skolu sistēma.jo pati svarīgākā ir attieksme pret valodu.

Jānis Peters

2014-07-28 11:26:30

Ziņot

Domāju, ka Latvijas krievi apzināti vai neapzināti ir apguvuši Baltijas mentalitāti. Ievēroju, ka lielveikalos, bankās, kur pulcējas daudz ļaužu, viņi vairs nekliedz. Agrāk kliedza. Tas nenozīmē, ka tas būtu kas briesmīgi slikts, bet tas ir cits stils. Un mani tas kaitināja. Šeit krievi runā pieklusināti. Es vairs neesmu dzirdējis kaut ko tik briesmīgu, ka mamma saka – Koļa, ja ķebja ubju! Skaidrs – tas jau nebija tā domāts, bet... Tur, kur nebija krievu skolu, ir tādi lauki Vidzemē, vispār vairs nevar atšķirt – visi runā latviski.

Pa manam

2014-07-27 21:03:47

Ziņot

Vajag stipri ierobežot Krievijas pilsoņiem izsniegtās uzturēšanās atļaujas. Ja šeit uzturas tik milzīgs skaits Krievijas pilsoņu, tad tas var būs iemesls putinistiem šeit sarīkot šo pilsoņu "aizsardzību" pret "fašistiem". Neredzu iemeslu, kāpēc tik daudziem citas valsts pilsoņiem šeit jāuzturas - lai taču brauc uz savu ilgu zemi.

Ģirts

2014-07-26 21:08:42

Ziņot

Neizprotu, Jūsu domu par nepilsoņiem. Pēc LV pilsonības iegūšanu viņš nemainīs savu pārliecību. Es izprotu, to tā: jo vairāk krievi kļūst par LV pilsoņiem, jo lielāks atbalstīto skaits krieviskajām partijām. Es pat vienu laiku priecājos par to, ka bija LV pilsoņi (krievi) kas pieņēma RUS pilsonību, lai saņemtu lielākas pensijas no RUS. Kā tas latviskajām partijām var palīdzēt nelojāliem iedzīvotājiem piešķirot LV pilsonību?

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (3)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv