Trešdiena, 2020. gada 12. augusts

Klāra, Vizma

29. septembris (2014) 13:42

Bļodlaižu varas jaunais oligarhs (7)

Esošā mazspējnieku vara, kura par savu politisko pamatuzstādījumu sabiedrībai bija pasludinājusi  tiesiskumu un atklātību, braši uzņēmās arī  „pašaizliedzīgu” cīņu ar oligarhiem, bet rezultātā, paklausigi izkalpojoties komercbanku lobijam, pati nu ir radījusi jaunu oligarhu ar tādu varu pār sabiedrību un valsti, kāds Latvijā vēl nav bijis.

Komercbankām pieder ne  tikai nozīmīga  ekonomiskā un finansiālā vara pār mūsu sabiedrību un valsts procesiem - tās ir arī dominējošās mūsu sabiedrības un valsts varas ekonomiskās domas veidotājas un noteicējas.  Ļoti reti plašsaziņas līdzekļos, valsts pārvaldes instutūcijās var iegūt vēl kādu  citu alternatīvu viedokli. Vai esat to ievērojuši  - parasti tas vienmēr ir kādas bankas ekonomists vai baņķieris, kurš gudri un nosvērti māca mūs kā pareizi dzīvot, kā valstij attīstīties un risināt problēmas.  Šis banku paustais viedoklis masu medijos gadrīz vienmēr  totāli dominē.  Un kā mēs to redzam,  tas izdara savu - valsts vara tam paklausīgi seko, ļaujot bankām ērti un netraucēti  izrīkoties kā tām labpatīk ar mūsu sabiedrību un valsti. Rezultātā mums nav valsts attīstības ietvara, bet mums ir fiskālais ietvars, kas gan attiecas tikai uz valsti, bet ne uz bankām.

Bankas, kad tās vēlas – pārpumpē mūsu ekonomiku ar kredītiem, ļauj ieslīgt mums parādos, un kad tās vēlas – „piegriež skrūves”, tādejādi radot situāciju, lai tās varētu pārņemt visu, kas pirkts par to vēlīgi izsniegtajiem kredītiem,  un tā padarot daudzus par parādu vergiem. Un vienmēr, lai ko tās arī darītu,  tās rīkojas pareizi.

Mūs bankas māca dzīvot atbildīgi, bet pašas šādu atbildību uzņemties negrasās.

Pēc ilgas apspriešanas beidzot ir pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, darbs pie kuriem tika aizsākts vēl pirms pārs gadiem, ar mērķi radīt instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrībai izrauties no banku radītā nesamērīgā parādu sloga, kas traucē attīstīties, liek cilvēkiem izvēlēties ēnu ekonomikas patvērumu, vai vispār doties projām no šīs valsts. Protams, ka komercbankas bija pret šo iniciatīvu, tāpēc tā arī „uzkārās” varas gaiteņos, un rezultātā ir tikusi pamatīgi izkastrēta (tieši tā!), pakalpīgi ņemot vērā komercbanku vēlmes, pat tās, kuras tika izteiktas neievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto procedūru. Rezultātā, nekāda iecerētā parādu verdzības brīvlaišana Saeimai nav izdevusies.Un ja nebūtu vēlēšanu tuvuma, tad visdrīzāk nebūtu sanācis arī tas mazumiņš, ko tomēr ir izdevies izcīnīt pretēji komercbanku lobētajam – tā saucamo „nolikto atslēgu” principu, kas gan darbosies tikai uz nākotni, un patiesībā nav nekāds „nolikto atslēgu” princips, jo neparedz šādu iespēju parādniekam -  vienkārši „nolikt atslēgas” un atbrīvoties no uzņemtajām kredītsaistībām. Tas ir izdarāms tikai maksātnespējas procesa ietvaros, kad parādnieku par maksātnespējīgu ir atzinusi tiesa. Tātad tam ir nepieciešami  objektīvi, nevis tikai subjektīvi (parādnieka griba) faktori, kā to labpatīk pasniegt bankām,  turklāt šādā gadījumā – ejot cauri maksātnespējas procesam, parādnieks šķiras no visas savas mantas, ir spiests atbildēt par visām uzņemtajām saistībām,  nevis vienkārši „nomet atslēgas” no viena sava īpašuma un aizejot no savām saistībām. Tāpēc tas nepavisam nav „nolikto atslēgu” princips, par kuru tagad tā vaimanā bankas.

Līdz ar to komercbanku paustais sašutums par šiem likuma grozījumiem ir nevietā un ir nekorekts.

Šo grozījumu būtība ir vienkārša:  likt uzņemties bankām to pašu, ko tās tik uzstājīgi māca un liek darīt visai pārējai sabiedrībai – pašiem atbildēt par saviem lēmumiem.  Šajā gadījumā bankām izsniedzot kredītus pret  ķīlu, likt arī pašām uzņemties atbildību par kredītņēmēja maksātspējas un ķīlas vērtības izvērtējumu. Tas ir pareizi un pamatoti arī no pašu banku paustā viedokļa.

Jo reāli jau ir tā: lai mēs saņemtu nepieciešamo finansējumu no bankas, teiksim, sava mājokļa iegādei,  bez tā, ka maksājam bankām procentus no aizdevuma summas, lai tās varētu no tiem pelnīt, kamēr esam tām parādā,  mēs parasti maksājam arī kredīta komisijas maksu, kas nepieciešama bankai pie kredīta izvērtēšanas, mēs apmaksājam arī banku izvēlētās ķīlas novērtējuma sagatavošanu, kuru veicam pie tiem bankas noteiktiem ekspertiem, kuru ekspertīzi  tā atzinusi par uzticamu, mēs to apdrošinām pie bankas akceptēta apdrošinātāja. Un pēc tā visa, vai tad tas  nebūtu tikai taisnīgi un pamatoti, ka arī bankas uzņemtos savu daļu atbildības par to, cik pamatoti un pareizi ir bijusi noteikta parādnieka kredītspēja un bankas noteiktās ķīlas vērtība?!  Nevis kā tas ir bijis līdz šim - uzkraut to pilnībā uz labticīgā kredītņēmēja pleciem, kura kompetence un iespējas adekvāti  izvērtēt darījuma pamatotību parasti ir daudzkārt mazākas nekā bankai, un kura lemtspēja turklāt tiek nozīmīgi ietekmēta un formēta ar pašu banku formēto  viedokli masu mediju telpā, tāpēc mēs paklausīgi ejam (vai neejam) uz banku un apmaksājam visus šos kreditora noteiktos kredīta saņemšanas pasākumus,  paļaujoties uz kreditora kompetenci un labticību  - ticot, ka tas sapot, ko no mums prasa, un rīkojas godprātīgi,  lai varētu mums piešķirt vajadzīgo finansējumu.

Savukārt kreditoram šie Saeimas pieņemtie likuma grozījumi strādās kā labs drošības ventilis, kas ierobežos tā iespējas ļauties alkatībai veidot kārtējo kreditēšanas burbuli, nepamatoti uzpumpējot īpašumu cenas, pret kuriem tiek izsniegti kredīti, jo šoreiz kreditoriem pašiem var nākties par to atbildēt – par saviem kredītiem saņemot atpakaļ šos savus pārvērtētos īpašumus.

Tas, ka tagad bankām nesanāks „ieskapēt” kredītus katram, kuram tās vēlējās, jo par to atgūšanu nu arī pašām būs jāuzņemas atbildība, ir vērtējams drīzāk pozitīvi, sevišķi jau no to kredītņēmēju puses, kuri tādejādi nenonāks tiem nepanesamā parādu slogā.

Savukārt bankām tas būs motivējošs instruments, lai beidzot pārskatītu savu, tām tik ļoti ērto kreditēšanas politiku, kas līdz šim ir bijusi balstīta uz iespēju veidot fizisku personu parādu verdzību, nevis uz attīstības veicināšanu. Bankām būs vairāk jācenšas kreditēt uzņēmējdarbību, vairāk jārūpējas par tautsaimniecības stabilitāti un attīstību, kas rezultātā uzlabos arī fizisko personu ienākumu līmeni, tādejādi – arī to kredītspēju. Un rezultātā, ilgtermiņā no šādām izmaiņām visi būs ieguvēji - gan tautsaimniecība, gan kredītņēmēji, gan arī bankas.

Ir saprotams, ka īslaicīgi, kamēr bankas pārkārtosies no ierastā parādu verdzības principa izmantošanas kredītu izsniegšanā, iemācīsies kvalitatīvāk izvērtēt iespējamos riskus (tas, par ko mēs tām esam maksājuši jau līdz šim), kredīti fiziskām personām var palikt grūtāk pieejami, bet, ņemot vērā banku vēlmi un nepieciešamību pelnīt, tas nebūs ilgi, jo naudai ir jāstrādā, tai ir jābūt apritē, lai bankai nestu labumu, un bankas būs spiestas rūpēties par to, lai šī nauda atgrieztos tautsaimniecībā, bet nu jau veselīgākā veidā, lai stimulētu tās attīstību un kredītspēju, nevis taisot „burbuļus”  un ērtas peļņas iespējas, izmantojot parādu verdzības instrumentu. 
       
Komercbanku mēģinājums uzspiest sev vēlamo viedokli par šo grozījumu atcelšanu - gan caur lobijiem varas struktūrās, gan masu medijos, gan paziņojot, ka tiks torpedēta „pirmā mājokļa programma”, ir vērtējams kā šantāža.

Un nu jau šantažēta tiek ne tikai sabiedrība, bet arī Valsts prezidents, kam tiks pierasīts neizsludināt šos likuma grozījumus, un arī valsts augstākā vara – Saeima.  Kur vēl tālāk var iet banku oligarhija? 

Pilsoniskā sabiedrībā, kurā demokrātijas vērtības nav tikai skaists piesegs visatļautībai un bezatbildībai,  gan sabiedrība, gan vara atbilstoši uz to reaģētu, lai šādus pašlabuma uzurpatorus noliktu pie vietas, un atsistu tiem jebkādu vēlmi turpmāk lietot šādus instrumentus savu interešu īstenošanai.

Piemēram, valdība varētu aicināt valsts iestādes un uzņēmumus izvērtēt, cik pamatoti un pareizi ir turēt savus līdzekļus un turpināt sadarbību ar bankām, kuras atļaujas šantažēt sabiedrību. Tāpat arī sabiedrības locekļi – atvērt kontus citās bankās un pārvest uz tiem savus naudas līdzekļus un ienākumus, ja „ šantāžistu bankas”  nemaina savu nostāju.

Latvijas gadījumā tas ir kļuvis papildus aprūtināti, jo mums ir ļoti ierobežotas rīcības iespējas  -  ar sulaiņu iztapību (un, iespējams, ne tikai tāpēc) izkalpojoties oligarham, līdzšinējās varas turētāji  ir jau krietni pacentušies, lai pāris skandināvu bankas mūsu valstī  varētu netraucēti dominēt un īstenot savas intereses, īpaši nerēķinoties ar valsts un sabiedrības interesēm: lai atceramies, kā savulaik tika pārdota Latvijas Hipotēku un Zemes banka – līdzīgi kā pie Citadeles bankas pārdošanas izveidojot tādu pārdošanas procedūru un nosacījumus, kas bija pieņemami tikai pāris pircējiem, kuri tādejādi varēja uzspiest savus nosacījumus valdībai, kā rezultātā par šādi veidotu darījumu valstij vajadzēja vēl piemaksāt 25 miljonus latu, lai skandināvu komercbankas varētu norīt tām sagatavotos kumosus „pa lēto”; kā steigšus tika likvidēta Krājbanka, lai gan izdevīgāk un lētāk to būtu bijis pārņemt un izglābt, un likt tai strādāt tālāk ar veselīgiem principiem;  kā tika nolemts iznīcināt bankas licenci jaunradāmajai Attīstības finanšu institūcijai – rezultātā nostiprinot skandināvu banku pozīcijas un īpašo stāvokli Latvijas finanšu tirgū. 

Un tagad tie paši, kas savulaik virzīja un pieņēma šos lēmumus, nu  iestājās pret šiem Maksātnespējas likuma grozījumiem un tagad steidz pārdot arī Citadeles banku.

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! Laikam ar tiem oligarhiem kādam iznāk tāpat?...

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Jānis

2014-12-03 13:51:17

Ziņot

Visnotaļ trāpīgi pateikts. Vienotības pazemošanās bankām ir vienkārši nožēlojama, ja ne noziegums pret valsti.

Occupy Wall street

2014-10-06 11:55:37

Ziņot

Beidzot patiess raksts. Valstī nav žurnālistu-ekonomistu.Un žurnālisti pārtiek nevis no labas algas bet no bļodlaizīšsanas,diemžēl. Bankas ka žurkas sagrauzušas visu Latvijas valsti. Aizkraukles banka pat nav vīžojusi pielikt 'A " burtu pie vārda banka, ka tas latviešu valodā pienāktos.

bomzis

2014-09-30 17:16:08

Ziņot

Kur tad ir tas jaunais OLIGARHS? Raksts tikai par to, ka valdība pieņēmusi likumu, kas ir patērētāju interesēs. Pilnīgs [cenzēts]te tiek gāsts pēdējā laikā.

Raudulis

Liepnieks

2014-09-30 13:46:11

Ziņot

Nu kāpēc vajadzēja sačakarēt potenciāli labu produktu - Puaro portālu, interneta žurnālu vīriešiem? Brīdī, kad tas neslēpti pārvērties par vienas partijas politisko ruporu, zūd interese. Nu varbūt Saskaņas vēlētājs arī šo lasīs, bet vai reklāmdevējiem tas liksies pievilcīgi - šāda angažētība, kas samazina auditoriju? Nopietnu ilgtermiņa produktu tā neveido, vai ne? Ja šis ir Liepnieka kabatas blogs, tad tā arī jāsaka. Kaut - tas jau arī kādu laiku labi redzams. Eh, Jurģi, - karot ar visiem nav laba stratēģija.

Karote

2014-09-30 08:36:27

Ziņot

Bankas arī nosaka te visu.. Ne jau iešmaukušie deptātiņi, vai dekoratīvais prezidents. Tikai šī doma ir pārāk sarežģīta un nepatīkama, lai postpadomju sabiedrībai pielektu verdzības patiesie apmēri.

Ilze

2014-09-30 08:23:09

Ziņot

Kā sauc to bildē redzamo bļodlaižu oligarhu?

.

2014-09-29 21:53:52

Ziņot

world wi de home based business lr outsideru GODIGI NOPELNITO banku mafija ar valsts hakeru palidzibu nolaupa, ņem pasi dod valdošajai mafijai vvf freibergiem, un prokuratūra ciena laupītajus un slepkavas, lr iedzīvotājiem banku sistēmas nav, tiesibsargu nav, tas pastāv prieks valdošās mafijas, masu slepkavām vienotibas

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (9)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (3)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (16)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (5)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (2)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (3)

Latvijā svin Lieldienas (2)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (3)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus (1)

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (11)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv