Trešdiena, 2019. gada 20. novembris

Anda, Andīna

Visi autora raksti

Svētdiena, 20. aprīlis (2014) 11:53

Egils Zariņš

Sergejs Kruks: Masu mediju kvalitāte pie mums ir zemā līmenī (3)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par sabiedrības komunikācijas aktualitātēm ar mediju ekspertu, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Sergeju Kruku.


Kā jau tas dzīvē bieži notiek, neviens konflikts nenoris tikai primitīvā fiziskā spēka plaknē. Arī Ukrainas krīzes gadījumā ir jārunā par šo notikumu atspoguļošanu masu saziņas līdzekļos. Katrai konfliktā iesaistītajai pusei notikumu interpretācija ir pilnīgi atšķirīga. Vai mēs te varam runāt par informatīvo karu?
  
Es negribētu šos sociālos procesus, kas pavada notikumus Ukrainā saukt par informatīvo karu. Mums ļoti patīk rotaļāties ar terminu “objektīvā žurnālistika”, ko gan katrs traktē savādāk. Mūsu sabiedrība lielā mērā ir liekulīga, apgalvojot oponentiem austrumos, ka jums, lūk, nav vārda brīvības, daudz kas ir aizliegts. Labi. Bet vai tad ASV prezidenti, sākot ar Bušu Irākas kara laikā, arī nemanipulēja ar sabiedrisko domu? Paši rietumu žurnālisti par to runāja. Tāpēc termins “vārda brīvība” ir tulkojams atkarībā no vajadzības.

Skaidrs, ka manipulācijas notiek ne tikai ar šo pieminēto terminu. Izskatās, ka Krievijā prezidenta palīgs Vladislavs Surkovs ir pielicis savu roku un izdomu, kā rezultātā tagad Kremlis izspēlē Maidana spoguļattēlu. Respektīvi, vaicājot, kāpēc tad Kijevā protestēt drīkstēja un tas bija labi, bet kad protestē Donbass, tad tas ir slikti. Ar to es gribu teikt, ka nevienu notikumu nevar un nedrīkst skaidrot tikai no vienas puses pozīcijām.

Starp citu, Latvija ir labs piemērs “daudzpusīgai” un “objektīvai” žurnālistikai. Es apzināti šos vārdus lieku pēdiņās. Visi taču labi atceras informatīvos karus nesenā pagātnē starp “Dienu” un “Neatkarīgo”, starp “Nekā personīga” un “De facto” šodien. Vai tā ir daudzpusīga un objektīva informācija? Mūsu masu saziņas līdzekļi darbojas pēc principa – tas, kas mums nepatīk, tas ir neobjektīvi. Un savu attieksmi arī var paust dažādi. “Diena”, piemēram, Sarmītes Ēlertes laikos darbojās ar izdomu. Ziņas, par laimi, vairāk vai mazāk bija neitrālas un patiesas, bet savu attieksmi redakcija izaicinoši izteica ar blakus pieliktu netīkamu politiķi izsmejošu foto, kas cilvēku uzreiz savā veidā padarīja muļķīgu. Kā tad to nosaukt – par objektīvu informāciju vai par informācijas karu? Tāpēc man liekas, ka Latvijas žurnālistiem nevajadzētu jau tagad diagnosticēt, kas ir pareizi un kas nav. Labāk pašiem paskatīties uz sevi un savu varēšanas līmeni, padomāt par žurnālistu ētikas jautājumiem, par divām, viena otru neieredzošām, žurnālistu organizācijām.


Bet, ja runājam par Krievijas mediju, jo īpaši televīzijas, sniegto notikumu atspoguļojumu, tad tur jau vairs nav objektivitātes. Tā ir masīva un primitīva propaganda.

Nenoliedzami. Mamontova dokumentālās filmas, Kiseļova nedēļas notikumu komentāri – tā nav žurnālistika! Tikai vajadzētu aizdomāties par ko citu. Ja tiek palielinātas pensijas, ja iekšzemes kopprodukts aug, ja sociālais nodrošinājums ir, tad propaganda nestrādā. Tās sēklas nekrīt auglīgā augsnē. Krievijā salīdzinoši nesen vara gribēja atcelt atvieglojumus pensionāriem sabiedriskajā transportā, tā vietā piedāvājot nelielu pielikumu pie pensijas. Ideja neguva atbalstu, pat ar visu lielo propagandu Kremļa kontrolētajos medijos. Visām informatīvajām kampaņām ir nulles vērtība, ja blakus nav reāla un taustāma materiāla rīcība.

Var jau teikt, ka Krievijā nav reālas opozīcijas tāpēc, ka Putins tur rokās televīziju un presi. Tikai tas vidusslānis, inteliģence taču apgalvo, ka televīziju neskatās, visu iegūst internetā un sociālajos tīklos. Kremlis tikai nesen sācis sev piejaucēt interneta medijus. Bet vienalga – strukturētas opozīcijas nav. Tātad tas vidusslānis, kas ikvienā valstī ir sabiedrības mugurkauls, ir apmierināts ar esošo situāciju. Un tur nav vainīga propagandas mašīna. Vienkārši visiem patīk, ka var neko daudz nemaksāt nodokļos, to likme arī nemaz nav tik liela. Kāpēc tad daudzi ārzemnieki tagad skrien uz Krimu? Vienkārši tagad tur ātri varēs nopelnīt naudu.

Tāpēc tad, kad runājam par smadzeņu informatīvo apstrādi, nevajag aizmirst par dzīves realitātēm. Latvijā dominē antisovjetisks noskaņojums, kas ir saprotams. Nav saprotams kas cits – kāpēc tas darbojas sovjetiskajos domāšanas rāmjos? Mēs pārspīlējam diskursīvo pieredzi, mēs ignorējam cilvēku ikdienas uztveri.  Mēs uztraucamies par kultūru un valodu, bet tas, ka cilvēki te nevar nopelnīt naudu iztikai un brauc uz Īriju un Angliju, tas nevienu neuztrauc.

Bet atgriežoties pie Krievijas. Jā, tur propagandas ir ļoti daudz. Bet esmu pārliecināts, tiklīdz , piemēram, tur kļūs mazākas pensijas, nekāds Kiseļovs ar saviem komentāriem nepalīdzēs.


Tajā pat laikā valda uzskats, ka īstā cīņa par cilvēku prātiem nenotiek sapulcēs, parlamentos vai uz ielas, bet gan tieši televīzijā. Tas mūsdienās ir ietekmīgs sabiedrības manipulācijas rīks.

Kur ir tam pierādījumi? Jā, pie mums ir bijuši gadījumi, kad atsevišķi politiķi pirms vēlēšanām ar reklāmām televīzijā uzskrūvē savus reitingus. Bet tam ir ļoti īslaicīgs efekts - dažus mēnešus vēlāk tie paši vēlētāji vairs viņiem neuzticas. Neviens jau pie mums šo lietu nav nopietni pētījis, kur tagad cīņa par prātiem notiek visvairāk – televīzijā vai internetā. Ja mēs runājam par to pašu Krievijas RTR, tad to jau neskatās nemaz tik daudz cilvēku, lai gan mums liekas, ka skatītāju ir pārpārēm. Daudz vairāk skatās PBK un arī ziņu sadaļā to pielikumu, kas vēsta par notikumiem Latvijā un ir mūsu žurnālistu radīts produkts. Bet vajadzīgi profesionāli pētījumi par to visu. Arī par to, kur tad šāda veida propaganda izpaužas un, galvenais, kā tā izpaužas. Izejot no tiem skopajiem datiem, kas ir pieejami, tā auditorijas daļa, kuru uzrunā Kiseļovs un viņam līdzīgie, pie mums nav liela.


Beidzamajā laikā pie mums daudz sākuši runāt, ka informatīvā telpa - tas ir nopietni. Tas ir pat  drošības jautājums, Ko par to sakāt jūs?

Nu ir mums daži bezdarbnieki, kas uz valsts rēķina vēlas nopelnīt. Ir taču Kultūras ministrijā izveidota informatīvās telpas integrācijas nodaļa. Kas tas ir? Par kādu telpu viņi domā? Kuru telpu  var norobežot elektronisko digitālo mediju laikmetā? Izskatās, ka visi izmanto šo jēdzienu, bet neviens nesaprot, kas ar to ir domāts.

Var, protams, darīt tā, kā to izdarījis NEPLP un aizliegt retranslēt kādu kanālu. Informatīvās telpas aizsardzības nolūkā! Bet, pirmkārt, tā ir lieliska reklāma kanālam, otrkārt, tas ir mazefektīvi. Divdesmit gadus kaut kā neviens nevarēja uztaisīt tepat Latvijā TV kanālu krievu valodā. Es te varu pretstatīt Latvijas Radio labo piemēru. Latvijas Radio 4, kas raida krievu valodā, ir gana populārs šīs valodas nesēju vidū. Nez kāpēc to nevar izdarīt ar televīziju. Kad pirms pusotra gada tika veidota jauna sabiedriskā medija koncepcija, krievvalodīgie kā produkta patērētāji neeksistēja tās autoru domās. Nebija pat neviena krieviski runājoša eksperta nevienā darba grupā. Pagājuši nepilni divi gadi, tagad visi atcerējušies, ka tas laikam taču tomēr arī ir svarīgi.

Tagad gaisā virmo ideja, ka vajadzētu izveidot krieviski raidošu televīzijas kanālu. Bet atkal – nav skaidrs, kāds tas būs. Viens variants ir kanāls Baltijas valstu mērogā, par to runāja Latvijas televīzijas vadītājs Belte. Igauņi tajā pat laikā kaut ko domā par propagandas kanālu, kas raidītu uz Krieviju. Un ir vēl trešais variants – tāds kanāls visas Eiropas mērogā. Īsāk sakot, ideju ir daudz, bet nekas līdz galam nav pārdomāts, visi vairāk runā lozungu līmenī. Tāpēc es vēl neredzu, ko apspriest šajā jautājumā.


Bet mums informatīvā telpa ir sadalīta, grozies kā gribi. Latvieši nelasa krievisko presi, maz skatās krievu televīziju. Un otrādi. Sanāk, ka mēs vārāmies paši savā sulā un neredzam, ko domā cita mūsu sabiedrības daļa.

Iespējams, bet tomēr es domāju, ka tas ir stereotips. Pētījumi rāda, ka tā gluži nav – auditorijas pārklājas. Bez tam, ir tāds jēdziens – viedokļu līderi. Tad, lūk, ne jau visi cilvēki saņem informāciju „pa tiešo” no medijiem, bet gan runājot ar citiem cilvēkiem, ieklausoties arī viedokļu līderos, kas, savukārt, informāciju iegūst no dažādiem medijiem, arī tiem, kas iznāk vai raida latviešu valodā. Tā kā teikt, ka krieviski runājošos latviešu mediju vide nesasniedz, nav pareizi.

Otrkārt, pētījumi rāda, ka vienu un to pašu informāciju cilvēki uztver un interpretē savādāk. Tāpēc, ja arī kāds masīvi veicina viena viedokļa propagandu, nav teikts, ka tieši tā to uztvers auditorija. Un ir vēl viena lieta, kāpēc Krievijas televīzija ir tik populāra pie mums. To raidījumi, es te nerunāju par ziņām, ir profesionālāki un interesantāki par Latvijas televīzijas piedāvātajiem.

Bez tam nevajag aizmirst, ka cilvēki dzīvo arī paši savu stereotipu varā. Kāpēc, piemēram, maz cilvēku skatās “Panorāmu”? Tāpēc, ka daudzi uzskata to par pārāk politizētu, kas patiesībā nemaz tā nav. Bet cilvēki tā domā un viņus ir grūti pārliecināt par pretējo. TV3 ziņām ir lielākā auditorija, kamēr kontentanalīze uzrāda, ka tieši šīs ziņas ir visvājākās. Tāpēc te nav viennozīmīgu risinājumu.

Jāsaka jau, ka masu mediju kvalitāte pie mums ir gauži zemā līmenī. Dominē pavirša pieeja, zūd profesionālisms. Vieglāk taču ir paņemt LETAs ziņu un copy-paste līmenī to pārpublicēt. Un tā, lai arī ir latviski pareiza valoda, bet patērētājiem bieži vien nesaprotama, jo ir pārāk piebārstīta ar sarežģītiem terminiem un kancelejismiem. It sevišķi tas ir materiālos, kas ir par ekonomiskām aktualitātēm – vai tas būtu kāds Saeimas likuma skaidrojums vai valdības lēmums. Tas netiek paskaidrots cilvēkiem saprotami, ar piemēriem utt. Latvieši paši bieži vien ar grūtībām saprot, ko tas viss nozīmē. Ko tad vēl var gribēt no krieviem.
   

Tad sanāk, ka nav nekādas izejas. Ka viss tā arī turpināsies?

Nu, kāpēc gan. Ir labi piemēri. Es jau minēju - Latvijas Radio 4, savulaik bija labs piemērs “Dienas” krievu versija, ir bijuši labi piemēri LTV otrajā kanālā, arī TV5 pašā sākumā bija kvalitatīva žurnālistika. Bet, izņemot LR4, tas viss, diemžēl, ir pagātnē. Vienā gadījumā nebija naudas, citā – pazuda interese visu turpināt. Integrācijas jautājumu ekspertiem vajadzētu papētīt šos labos piemērus un saprast, kāpēc tie visi kaut kā ir izčākstējuši. Vieglāk jau gan ir pateikt, ka tas viss ir bijis nieks, Latvijas krievu žurnālisti ir vāji un krieviski runājošā auditorija atplestām mutēm vēlas skatīties tikai Maskavu.

Starp citu, mainās arī mūsu sabiedrības informācijas patēriņa paradumi. Mēs ārkārtīgi fragmentējamies šajā ziņā. Kaut ko paķeram no viena medija vai interneta vietnes pāris virsrakstu līmenī. Turklāt, lai dabūtu pēc iespējas vairāk “klikšķu”, interneta portāli šajos virsrakstos apzināti izceļ skandalozo, bet ne vienmēr būtisko. Un tā mēs arī dzīvojam un veidojam savus priekšstatus, pārsvarā neredzot kopainu.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

haralds

2014-07-20 06:06:53

Ziņot

un sabiedrisko mēdiju pie jums 1-kārši nav.

Par labu latvisku mediju vidi

2014-04-24 18:07:23

Ziņot

Kruks starp rindām pasaka, ka Latvijā ir vajadzīga spēcīga latviska televīzija, nevis kaut kāds tur Baltijas krievu k[cenzēts].

Patīk gudrais Kruks

2014-04-20 16:52:46

Ziņot

""Tā kā teikt, ka krieviski runājošos latviešu mediju vide nesasniedz, nav pareizi."" Zelta vārdi Kruka kungs. Tāpēc Latvijā vajag ļoti kvalitatīvus medijus tikai latviešu valodā.Man patīk gudri cilvēki! Un Jūs Kruka kungs tāds esat, tikai nevajag no latviešiem speciāli prasīt kaut kādu speciālu milestību. Pats teicāt, ka laba dzive atrisinās visu. Es domāju gandrīz visu.Priecigas lieldienas!

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv