Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

Trešdiena, 26. marts (2014) 16:51

Egils Zariņš

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienās bīstamāks par tankiem ir kiberkarš (1)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par Latvijas drošības jautājumiem ar atvaļināto brigādes ģenerāli, Saeimas deputātu Kārli Krēsliņu.


Beidzamā mēneša notikumi Ukrainā ir krietni sapurinājuši pasaules sabiedrību, kura tagad aktīvāk aizdomājas par mūsdienu drošības lomu un kvalitāti. Ko jūs akcentētu drošības jautājumu jomā?
    
Notikumi Ukrainā parādīja, ka 21.gadsimtā militārie konflikti veidojas savādāk, nekā mēs tos iedomājamies, vadoties no pagājušā gadsimta izpratnes par tiem. Tagad nav tanku kolonnas pret tanku kolonnām vai tamlīdzīgas lielas armiju cīņas. Jau notikumi Sīrijā un Ēģiptē liecina, ka parādās jaunas militāru konfliktu metodes. Tagad viss parasti sākas no mierīgām demonstrācijām. Ja šie masu neapmierinātības iemesli netiek risināti, tad tas pāraug lokālā varas konfliktā jau ar militāru ievirzi, un šādu scenāriju mēs skaidri varējām vērot Maidanā. Tas savukārt liek asi reaģēt protestētājiem. Tā sarkanā līnija ir pirmie cilvēku upuri, pēc kā situācija jau kļūst grūti kontrolējama, parādās kādi trešie spēki. Maidana gadījumā un arī pie mums – Barikāžu laikā – iesaistās nezināmi snaiperi. Un tad konflikta liesmas jau deg pilnā sparā – uz skatuves uznāk “zaļie cilvēciņi” ar aizsegtām sejām. Tos būtībā var klasificēt kā reālus teroristus, kuriem grūti identificēt komandierus, nav iespējams saprast, kāda ir viņu komandvadības ķēde. Lūk, tā visa kopā ir 21.gadsimta lokālo militāro konfliktu specifika.


Nenoliedzami, ka Ukrainas krīzes ēnā arī Latvijā arvien vairāk aizdomājāmies par mūsu pašu drošību. Cik droši mēs varam justies? Šis jautājums kādu laiku, nudien, it kā nebija pats aktuālākais...

Vispirms ir skaidri jāsaprot, ka mēs esam NATO valsts. Ar visām no tā izrietošajām drošības garantijām. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, daudzi NATO ģenerāļi un arī alianses ģenerālsekretārs vēl pirms kāda laika sprieda, ka pēc starptautisko spēku aiziešanas no Afganistānas, aktuāls kļūst jautājums – ko NATO darīt tālāk, kādi ir tās reālie uzdevumi. Taču tagad, pēc Ukrainas notikumiem, kolektīvās aizsardzības jautājumu ieguvuši jaunu dinamiku. Var pat teikt, ka Krievija ir uzlējusi ūdeni uz NATO dzirnavām! Tagad ir skaidri redzams, ka šāda militāra alianse ir vairāk nekā vajadzīga. Domāju, ka NATO tagad ir milzīgs stimuls rast jaunas pieejas kolektīvās drošības stiprināšanai.

Manuprāt, ir daudz jautājumu, kas mums jārisina kopā ar NATO. Piemēram, jā, tā saucamais 5.paragrāfs ir skaidrs – uzbrukums vienai no alianses valstīm tiek traktēts kā uzbrukums visām organizācijas valstīm. Tas ir klasiskā militārā uzbrukuma gadījumā. Bet kā šo paragrāfu klasificēt kiberuzbrukuma gadījumā? Tagad par to tiek domāts NATO štābā Briselē.

Latvijā šajās dienās daudz runā par to, ka NATO draudu gadījumā var būt gatavi mums palīdzēt piecās dienās. Jā, tā ir rakstīts NATO noteikumos – jebkurā pasaules malā būt gataviem piecās dienās. Varbūt tagad šis punkts ir jāpārstrādā. Piemēram, ES vajadzības gadījumā būt gataviem dienā vai divās.

Vēl viens uzdevums – vairāki militārie eksperti runā par jaunu terminu “uzpeldošo” karu (pop-up war), kad militāros mērķus īsteno nevis regulārā armija ar savu hierarhisko uzbūvi, tehniku un bruņojumu, bet gan armija, kuru veido kareivju un teroristu krustojums. Būtībā to visu redzējām Krimā. Arī šī konfliktu variācija NATO ir jāanalizē un tas viss precīzi jānosaka dokumentos.

Arī mums ir jāpaveic savi mājasdarbi. Mēs daudz ko esam atstājuši bez vajadzīgās ievērības. Ir jāpārskata Nacionālās drošības un aizsardzības koncepcija. Viens virziens, par ko mums tajā jādomā, ir tāds, kā to dara Šveice vai Somija - kad daudz civilo cilvēku ir apmācīti militārajām iemaņām, viņiem mājās ir ieroči. Varbūt mums arī der šāds modelis. Bet skaidrs, ka visa pamatā ir resursi, nauda.


Daudz tiek runāts, arī pirms Ukrainas notikumiem, par nepieciešamību beidzot palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz nepieciešamajiem diviem procentiem. Bet ko dotu šī nauda, ja tāpat nopietnu pretestību Krievijas agresijas gadījumā mēs diezin vai spētu izrādīt?

Tā nevar rēķināt. Runa ir par to, ka visiem kolektīvās aizsardzības dalībniekiem ir jāpilda uzņemtās saistības. Jautājums ir cits – kā šo naudu izmantot, kādas prioritātes noteikt. NATO stratēģiskajā koncepcijā ir noteikti četri galvenie mūsdienu pamatdraudi – starptautiskais terorisms, kiberdrošība, energoresursu drošība un klimata izmaiņas. Varbūt kādā no šīm sfērām, kaut vai drošu eletropārvades līniju izbūvē, var mēģināt iekļaut arī Aizsardzības ministrijas līdzekļus, ja ministrijai tiek tie divi procenti noteikti budžetā.

Man personīgi, piemēram, ļoti svarīga šķiet kiberaizsardzība. Mūsdienās lielākie draudi nenāk no tankiem, bet no datoriem. Tieši virtuālajā laukā iespējami lielākie nākotnes konflikti un karošana. Beidzamajos gados kiberuzbrukumi ir radījuši ekonomikai vienu triljonu dolāru lielus zaudējumus. Vienu triljonu! Salīdzinājumam, Āfrikas pirātu problēma radīja zaudējumus 18 miljardu dolāru apmērā. Ir par ko padomāt, vai ne?

Ir kibernoziedzība, kiberspiegošana, kiberkarš. Dažādas specifiskas nozares, kas ir dažādu resoru pārziņā. Kāpēc gan, piemēram, viss, kas saistās ar kiberdrošību nevarētu būt Aizsardzības ministrijas pārziņā? Kaut vai tā pati speciālistu sagatavošana, kas šodien ir liela problēma. Turklāt sabiedrībai ir jāstāsta, kas notiek, kad aizsardzības budžets nav pietiekams.


Cik nopietna ir ideja par to, ka Baltijas reģionā rotācijas kārtībā varētu izvietot ASV un NATO bruņotos spēkus? Proti, ka te apmācībās vai valstu bruņoto spēku mācībās pastāvīgi uzturētos attiecīgs militārais kontingents?

Vispār NATO karavīri pie mums jau ir – tie ir mūsu aizsardzības spēki. Bet, ja nopietni, tad Igaunijā jau darbojas kiberaizsardzības centrs NATO ietvaros, Lietuvā līdzīgā kapacitātē ir energoresursu aizsardzības centrs. Mēs šogad esam atvēlējuši 3 miljonus eiro, lai Latvijā izveidotu NATO stratēģiskās komunikācijas centru. Tātad – mēs jau varam runāt par kaut kādām lielākām un nopietnākām NATO struktūrām Baltijā.

Nākamais līmenis ir NATO iznīcinātāju patruļas, kas jau ir skaitliski palielinātas. Tās pašlaik bāzējas Lietuvā, mēs savu lidlauku Lielvārdē nodosim šogad, arī igauņi par to domā. Tad varētu būt jautājums par rotācijas kārtību, kādā NATO lidmašīnas dežūrē Baltijas gaisa telpā. Sadalīt visu pa triju Baltijas valstu lidlaukiem diezin vai ir racionāli, jo tas palielina izmaksas. Labāk ir viens centrs, kur notiek visa apkope un serviss.

Drīzāk būtu jārunā par kopējas Baltijas valstu bruņoto spēku sauszemes brigādes izveidošanu. Tā varētu darboties pēc rotācijas principa, tas noteikti ir vieglāk un lētāk, nekā katrai valstij veidot pašai savas militārās brigādes. Protams, jautājums nav viegli risināms. Galu galā – mēs pat tos nelaimīgos divus procentus nespējam aizsardzībai atvēlēt. Mēs tikai solām, ka dosim, bet visu laiku solījumu nepildām. Tas nav labs signāls mūsu militārajiem partneriem.

Es jau neizslēdzu arī, ka aktuāls kļūst jautājums par Eiropas bruņoto spēku izveidi. NATO tad būtu tāds spēks, kas varētu palīdzēt risināt konfliktus pasaulē, bet ES bruņotie spēki rūpētos par drošību tieši Eiropā. Tas arī ļautu mūsu virsniekiem apgūt militārās profesijas šīs struktūras ietvaros – kaut vai būtu iespējams apmācīt mūsu pilotus. Esmu par šo jautājumu runājis ar dažiem Eiropas valstu ģenerāļiem, viņi arī domā līdzīgi. Nu kāpēc Baltijas jūrā katrai valstij vajadzētu savu militāro floti? To varētu izveidot kopīgu, piemēram, Polijas jūras bāzes. Tā sakot, tad būtu ES Baltijas jūras militārā flote. Kāpēc nē? Pamats tam visam jau būtībā ir. Pastāv taču ES kaujas grupa. ES ir apmēram 1,6 miljoni karavīru, kuru racionalitāte ir visai zema. ES vajadzētu 60 tūkstošus vīru lielus mobilos pārvietojamos kaujas spēkus. Tas būtu daudz efektīvāk!  Es domāju, ka visi beidzamā laika notikumi liks tagad militārajā sfērā pārvērtēt daudzas lietas.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

gotfrīds

2014-03-27 16:48:38

Ziņot

nain,bīstamāks par tankiem,samoļjotiem,haheriem tomēr ir NARKOTIKAS,cilvēks paliek par lopu un ir indivīdiem atkarīgs.Tas tiešām ir bīstami!

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv