Ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris

Fricis, Vikentijs

Visi autora raksti

Ceturtdiena, 20. februāris (2014) 10:00

Egils Zariņš

Juris Rozenvalds: Vienotība no Dombrovska demisijas izspieda visu un vēl mazliet

Žurnālista Egila Zariņa saruna par Latvijas politiskajām aktualitātēm ar LU Sociālo zinātņu fakultātes profesoru Juri Rozenvaldu.


Aizritējis mēnesis kopš jaunās valdības izveidošanas. Tās veidošanas laikā kaislības sita augstu vilni. Tagad politiskajā arēnā tāds zināms klusums iestājies, kas varbūt pat ir labi, jo miers, kā zināms, baro...

Domāju, ka tas ir mānīgs klusums, klusums pirms vētras. Pašreiz partijas pārgrupē spēkus divām šogad gaidāmajām vēlēšanām. Bet nav jau nekāds noslēpums, ka Eiroparlamenta vēlēšanas “ranga” ziņā ir otršķirīgākas. Tām ir tikai šķietami lielāks prestižs. Tas galvenokārt skar tos, kas tajās kandidē, un vietas ir tikai astoņas. Jā, šiem pretendentiem uz Briseli tas viss ir svarīgi, kamēr vēlētāji lielu nozīmi laikam gan tām nepiešķir. Bet tā ir arī pārējās Eiropas valstīs.

Runājot par valdības lietām, bija interesanta visa šī situācija, kā tapa jaunā koalīcija. Vienotība no Dombrovska demisijas ir “izspiedusi” visu, ko vien varēja un varbūt pat vēl nedaudz. Viņi veiksmīgi šo procesu sasaistīja ar politisko atbildību. Taču tajā pat laikā šoreiz bija daži aspekti, kas vēl līdz šim nebija publiski fiksēti. Tā kaulēšanās un politiskais ķēķis šoreiz bija vērojams daudz vairāk, nekā citas reizes. Vismaz sabiedrības acu priekšā tas līdz šim tik atklāti nebija noticis. Līdz šim partijas kaut kā mēģināja savas cīņas pasniegt kā principu sadursmes. Tā sakot, visu reducējot uz jautājumu, vai ņemt Saskaņu valdībā vai nē. Bija visādas runas par līnijām, kuras nevar pārkāpt utt. Šoreiz jau pašā sākumā bija skaidrs, ka nekādas iespējas Saskaņai neviens nepiedāvās, par to nebija pat runas partiju debatēs. Godīgi sakot, tā tirgošanās par amatiem neko labi neizskatījās. Katrā ziņā tas nevairoja varas partiju popularitāti.

Bez tam, man šķiet, ka ar Straujumas atnākšanu Vienotība tomēr nav ieguvusi tādu līderi, kāds bija Dombrovskis. Visamaz sabiedrības acīs viņš bija tāds mierīgs, izsvērts.


Atļaušos iebilst, ka arī Straujumas kundze nekāda skaļā nav. Visādā ziņā ar Ivaru Godmani salīdzināt nevar...

Jā, jā, viņa ir mierīga, bet man liekas, ka tomēr par daudz “tehniska”. Dombrovskim arī nebija nekādas dižās harizmas, Straujumai tās nav vispār. Ar to es negribu premjeres kundzi kaut kādā mērā aizvainot vai pazemināt viņas nozīmi kā ļoti veiksmīgu administratori, bet tas, ka viņa nav nekāda runātāja, arī ir skaidrs. Ar sabiedrību tomēr ir jārunā. Dombrovskim tas labi nepadevās, arī viņa pēcgājējai ar to ir problēmas, vismaz pagaidām. Var jau būt, un es ceru uz to, ka ar laiku valdības vadītāja šīs savas kvalitātes uzlabos.


Kā jums šķiet, ja nebūtu šo traģisko Zolitūdes notikumu, valdība mums vēl šodien būtu tā pati vecā?

Droši vien, ka agrāk vai vēlāk, bet tā tomēr būtu kritusi. Vai vismaz tajā notiktu kādas būtiskas pārmaiņas. Tas brieda un to nevarēja novērst. Ja ne decembrī, tad martā... Jāsaka gan, ka citos gadījumos tā demisija Vienotībai būtu vēl nepatīkamāka, jo tad uzreiz parādītos jautājums par šīs partijas un tās premjera nespēju noturēt varu. Izklausās jau ciniski, bet Zolitūdes traģēdija šo procesu kaut kādā mērā amortizēja.


Iespējams, ka citas partijas un pat kāda daļa pašas Vienotības nebija īsti gatavi, ka valdības krišana notiks tik ātri. Arī tas varbūt neļāva tik labi visiem pārgrupēties. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt to klusumu, kas ir pirms vētras. Mēs labi redzam, ka koalīcijas iekšienē temperatūra uzkarst. Kaut vai paturot prātā, ka 1.aprīlī kāps elektrības cenas, sabiedrības neapmierinātība augs nopietni. Vienotībai un pārējiem nav īsta drošības spilvena, kā to visu mīkstināt. Līdz ar to pašreiz varam vērot jaunas rīvēšanās koalīcijā. Tās gan ir mazākas, nekā bija rudenī, bet tomēr... Tiek no kabatas vilkti ārā vecie labie ieroči – okupācijas neatzīšanas kriminalizācija, uzturēšanās atļaujas, Satversmes preambula. Runājot par pēdējo, tas jau nav nekas cits, kā mēģinājums savulaik Ēlertes izstrādāto integrācijas dokumentu idejas iedabūt valsts pamatlikumā. Īsāk sakot, tuvojoties vēlēšanām, partiju domstarpības tikai pieaugs.


Jūs pieminējāt šī brīža lielāko biedu, tā dēvēto elektrības tirgus atvēršanu un tai sekojošo tarifu pieaugumu. Vai tā ir runga pār koalīcijas galvu?

Domāju, ka tādā vai citādā veidā cietīs visa koalīcija, jo sabiedrībai jautājumi pavasarī būs, nezinu, kā būs ar tām atbildēm. Katrā gadījumā, uz vēlēšanām tas iepaidu atstās. Jautājums tikai – cik lielā mērā. Un tas būs atkarīgs no partiju talanta un interesēm saspēlēties. Nebrīnīšos, ja tāpēc pirms vēlēšanām atkal tiks saasināta jau pārbaudītā metode, proti – krievi nāk, nepazaudēsim Latviju utt. Tas savukārt neļaus klusēt arī otrajai pusei. Vai tas ir labi? Noteikti, ka nē!


Vai var būt tāda iespēja, ka latviešu vēlētājs visā, pat elektrības cenās, vīlies aiziet uz vēlēšanām uz atdod savu balsi par Saskaņas centru? Par spīti...

Ļoti šaubos. Piemērs ar Rīgas domes vēlēšanām, kur pārliecinoši uzvarēja Saskaņa, parlamenta vēlēšanās tā nestrādā. Tik dramatisku vēlēšanu iznākumu mēs nesagaidīsim. Drīzāk pārmaiņas var skart varas partiju mandātu pārdali, tas gan. Nav zināms, vai tie, kas pašlaik ir tie lielākie, tādi paliks arī rudenī.

Iespējams, ka daļu protesta balsu var paņemt tā saucamie “jauniņie”. Vesela buķete piedāvājumu mums briest un nav zināms, vai tuvāk rudenim to nebūs vēl vairāk. Bordāns, skat, arī partiju grasās organizēt! Kas attiecas uz Sudrabas kundzes iespējām, es arvien vairāk šaubos. Nu neizskatās tas viss kaut kā nopietni. Slikta komunkācija, tik daudz kļūdu sabiedrisko attiecību jomā... Viena lieta laikam tomēr ir strādāt par augstu valsts ierēdni, bet pavisam cita – darboties politiskajā vidē. Pagaidām es kā pasniedzējs varu teikt, ka Sudraba šo eksāmenu nav izturējusi.

Kas attiecas uz Repši un Šleseru, es domāju, ka viņiem izredzes ir. Protams, Šleseram droši vien kopā ar kādu, ja viņš sabiedrotos atradīs. Kāpēc viņiem ir izredzes? Tāpēc, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas, būs skaidri redzams, ka mums nav viss kārtībā ar sociāli ekonomisko politiku. Un tieši tas var runāt par labu tām partijām, kas sociālekonomiskos jautājumus izvirzīs priekšplānā. Repšes partija tā dara, sakot, ka stingri jāturas pie Latvijas uzņēmēja, jāmaina nodokļu politika. Īsāk sakot, tas var uzrunāt un kaut kādus plusus viņam nest, lai gan dižus panākumus es Repšem neprognozētu.

Ja Šlesers iegūs kādas vietas Saeimā, es domāju, ka viņam nebūs nekādas aiztures iet kopā ar Saskaņu, kas jau ilgu laiku cenšas pozicionēties kā sociāldemokrātisks spēks.


Pirms dažiem gadiem jau šķita, ka partijas pie mums, izslimojušās dalīšānās slimību, sāk apvienoties. Tagad redzam – nekā tamlīdzīga! Jaunas partijas tiek veidotas ar neveselīgu azartu...

Uzreiz gribu teikt, ka es kategoriski nepiekrītu apgalvojumam, ka daudzie piedāvājumi tā saucamajā “latviskajā” partiju flangā sadrumstalo elektorātu. Pati šī dalīšana “latviešu” un “krievu” partijās ir lielākā nelaime un lielākais sabiedrības šķēlējs. Es neatbalstu argumentu, ka latviešiem ir jāturas kopā par katru cenu un pret krieviem. Šī aplamā tendence mūs kavē un atšķir arī no pārējām Baltijas valstīm.

Kas attiecas uz partiju konsolidēšanos, es gribu teikt, ka nav jau svarīgi, cik partiju piedalās vēlēšanās. Svarīgi ir – PAR CIK partijām nobalso. Galu galā, ja kādam liekas, ka Vācijā, piemēram, spēlē piedalās tikai piecas zināmās partijas, kas pēc tam dala savā starpā varu, tad viņš pamatīgi kļūdās! Beidzamajās Bundestāga vēlēšanās piedalījās kādas četrdesmit partijas, pavisam droši! Tā kā, partiju skaits pats par sevi nav nekāda nelaime, ne mēs vienīgie. Bet kas gan jāsaprot – ja mums katru reizi uz vēlēšanām veidosies jauna partija, kas iegūs 20 vietas parlamentā, tad gan ar mums būs slikti!

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (3)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv