Piektdiena, 2017. gada 22. septembris

Maigurs, Mārica, Māris

Visi autora raksti

Sestdiena, 31. maijs (2014) 10:06

Egils Zariņš

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Ilmārs Znotiņš

Žurnālista Egila Zariņa saruna par iekšpolitikas aktualitātēm ar LU sociālo zinātņu fakultātes profesoru Juri Rozenvaldu.


Pirms runājam par aktualitātēm plašāk, kas jums sakāms par aizvadītajām Eiroparlamenta vēlēšanām?

Uzvarētāji jau nu pavisam droši gribētu, lai viss tā arī saglabātos līdz rudens vēlēšanām. Taču nez vai tā tas paliks, tad intriga būs lielāka. Nebūšu oriģināls – arī es uzskatu, ka gandrīz visas partijas priekšvēlēšanu laiku izmantoja, lai “pagarinātu” Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Jā, aizvadīto vēlēšanu sakarā vēl vēlos piebilst, ka šoreiz redzējām lielu savstarpējo cīņu par tā dēvētā krievvalodīgā elektorāta balsīm, ko arī parāda vēlēšanu rezultāti. Līdz šim tā nebija. Un varbūt arī tā nebūs rudenī, jo Ždanokas panākums vēl nebūt nenozīmē Latvijas Krievu savienības panākumu. 

Lielākā problēma Eiroparlamenta vēlēšanām ne tikai pie mums, bet arī kopumā Eiropā, ir zemā vēlētāju aktivitāte, kā jau tas tika prognozēts. Tas ir nopietni. Galu galā, tas taču arī pazemina piecu procentu slieksnim nepieciešamo balsu skaitu, tāpēc paver iespējas politikas margināļiem. Cik tad tur trūka, lai pārvēlētu Mirski?

Manuprāt, Eiroparlamenta vēlēšanas izvirza vēl vienu citu problēmu. Latvijā mēs varam balsot tikai un vienīgi par sarakstiem, kā tas notiek vietējās un parlamenta vēlēšanās. Bet Eiroparlamenta vēlēšanas tomēr ir savādākas. Mēs taču meklējam tajās tikai tos astoņus, kas var aizstāvēt valsts intereses Eiropas Savienībā. Respektīvi, šādās vēlēšanās varbūt tā partiju piederība arī nav tik svarīga, jo jebkurā gadījumā pēc tam Briselē mūsu deputāti iekļaujas lielākās frakcijās. Es domāju, ka par šo vēlēšanu sistēmas maiņu ir jādiskutē. Tas var padarīt tās kvalitatīvākas un vēlētājiem pievilcīgākas. Jā, šīs vēlēšanas reglamentē īpaša ES regula, taču diskusijas par to ir nepieciešamas. Man šķiet, ka tas būtu vēlams arī citām Eiropas valstīm. Par to liecina “zemestrīce”, kā šo vēlēšanu aktivitāti un rezultātus dēvē vecās demokrātijas valstīs.


Tagad ir laiks sākt gatavoties nopietnākam pārbaudījumam – Saeimas vēlēšanām. Vai tās, šī gada dažādo notikumu kontekstā, būs atšķirīgas?

Man šķiet, ka runājot par Latvijas iekšpolitiskajām aktualitātēm un gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, mēs nevaram aizmirst Ukrainas faktoru. Un runa ir ne tik daudz par mūsu reakciju uz notikumiem tur, cik par mācību no tiem.

Kas attiecas uz reakciju, tad mums nevajag atpalikt no starptautiskās sabiedrības viedokļa, bet nevajag arī līst lielajiem pa priekšu. Mums nenoliedzami ir ekonomiskās intereses, varbūt to pat ir stipri vairāk, nekā vienai vai otrai Eiropas lielvalstij.

Tiktāl par mūsu reakciju. Bet ir ļoti svarīgi runāt par to, kāda ietekme šiem notikumiem ir mūsu iekšpolitikā. Pirmkārt, te jārunā par NATO reakciju un mūsu sabiedrības attieksmi pret to. Viedokļi te ir ļoti atšķirīgi. Es pieņemu, ka lielākā daļa sabiedrības tagad skaidri redz, ka kādreizējie strīdi par stāšanos NATO ir bijuši lieki.

Tas, ka šobrīd esam zem NATO “lietussarga”, mūsu drošību padara krietni lielāku. Es pat nedomāju, ka NATO redzamā klātbūtne Latvijā un Baltijā kopumā ir aiz mīlestības pret mums. Galu galā, toreiz, kad stājāmies aliansē, tur bija diskusijas par to, vai Baltijas valstis vispār tai ir vajadzīgas. Bet, lai vai kā – aiz mīlestības vai aprēķina, mūsu drošība ir lielāka. Un tas ir svarīgākais. Laikam jau arī nemaz nevar būt savādāk, jo ir skaidrs, ka tas ir arī NATO pastāvēšanas jautājums. Ja šī militārā apvienība nevar reaģēt uz kādu savas daļas kaut vai potenciālu apdraudējumu, tad tai nav jēgas un tā ir bankrotējusi savā būtībā. Tādā gadījumā NATO bankrotē ne tikai mūsu, bet visas pasaules acu priekšā.

Bet te rodas jautājums, uz ko tad ir jāreaģē? Ukrainas notikumi mums ir parādījuši, ka runa ir par jauna tipa konfliktu. Tajā nav tanku, kas ar karogiem dodas pāri robežai. Tagad milzīga nozīme ir tehnoloģijām, elektroniskajam karam un propagandai. Tā, izrādās, ir ļoti efektīva. Un vēl kāda zīmīga šī konflikta iezīme – gan Rietumos, gan Krievijā šajā brīdī pieaug interneta informācijas loma. Caur dažādiem komentāriem, kas pārsvarā ir anonīmi, tiek paustas vispretrunīgākās idejas un viedokļi, kas praktiski bloķē objektīvu faktu uztveri.

Ņemot vērā mūsu demogrāfiskās problēmas un ne visai veiksmīgo integrācijas politiku, jāsaka, ka mēs esam viegli ievainojama sabiedrība. Politiķi integrācijas problēmai ilgu laiku nav pievērsuši vērību. Viņi sit sev pie krūtīm un saka, ka 2011. gadā pieņemtā integrācijas un sabiedrības saliedētības programma ir lieliska un tā arī jādzīvo. Nu labi, es, protams, kā latvietis iestājos par latviskajām vērtībām. Bet jautājums jau ir, vai mēs tikai un vienīgi uz šīm vērtībām varam konsolidēt visu sabiedrību? Man liekas, ka tā domāt ir kļūdaini. Vēl jo vairāk tagad, kad Putins, runājot par tautiešiem pasaulē, liek akcentu tieši uz slāviskajām vērtībām, kur par bāzi tiek ņemta pareizticība un valoda... Uz šī fona mums ir vērts padomāt un izvērtēt, ko tad esam paveikuši šajā ziņā beidzamajos divdesmit gados.


Jūs runājat par NATO. Starp citu, mums ar to izcēlās teju vai skandāls! Es te domāju savdabīgos Lemberga izteikumus.

Man grūti spriest, vai te ir kaut kāda politiskā ākstīšanās vai kas cits. Acīmredzot, te var, kā to daudzi vēstnieki izdarīja – paskatīties uz to ar zināmu neizpratni un nožēlu. Ja tur arī kāds piedzēries kareivis sarīkoja traci, tad tāpēc jau ir policija, kas karstgalvi ātri vien atvēsinātu istabā ar rūtainiem logiem. Pašreizējā situācijā dēvēt  NATO par okupantiem un vēl nezin ko, ir vienkārši muļķīgi. Palikt mums tagad vieniem aci pret aci ar austrumu kaimiņa ambīcijām nu galīgi nav vēlams.

Dīvainākais jau ir tas, ka Lembergs ne tuvu nav muļķis, kurš nesaprot, ko runā un saka. Man tam visam nav skaidrojuma. Viņš taču šādā veidā idiotu lomā noliek ZZS ar aizsardzības ministru Vējoni priekšgalā. Kāpēc viņam tā jādara? Nav saprotams. Nu labi, skaidrs, ka Ventspils uzplauka tāpēc, ka tur bija Krievijas naftas trubas gals. Nu ko tad, Lembergs nevar atbrīvoties no patīkamajām atmiņām par tiem laikiem? Arī nešķiet reāls skaidrojums. Ir jau arī dzirdētas dažādas konspirācijas teorijas, piemēram, ka Lembergs šādi sev gatavo atkāpšanās ceļu uz Krieviju nelabvēlīgu tiesas iznākumu gadījumā, kam grūti noticēt, bet šādi izlēcieni baumas rada.


Nu labi, kas attiecas uz integrācijas lietām, mums te ir vesels problēmu vezums. Kas, pēc jūsu domām, būtu jādara?

Man liekas nožēlojami, ka valdība, kura neko nav darījusi, neskatoties uz solījumiem, divus gadus pēc valodas referenduma tā arī nav nopietni pievērsusies jautājumam – kāds tad toreiz bija “dumpja” cēlonis, bet tagad ātrumā rīko slepenu pētījumu par to. Kas tad tur ir slepens? Kāpēc šo Latvijā dzīvojošo cittautiešu noskaņojums tad nav nopietni pētīts un apzināts visus šos gadus?

Tad, lūk, atbildot uz jautājumu – kas te būtu jādara, es teiktu, ka IR JĀRUNĀ! Tik vienkārši un laikam taču, raugoties uz politiskās elites apātiju šajā ziņā, arī tik sarežģīti! Un par to, ka ir jārunā, gribu nosaukt vienu piemēru. Toreiz, kad bija akcijas pret latviešu valodu krievu skolās, pētījumi rādīja, ka galvenais protestu iemesls bija ne tik daudz valoda kā tāda, bet gan – kā šī reforma tiks īstenota un pielietota. Viena lieta ir pateikt, ka būs tā un ne savādāk, bet pavisam cita – mierīgi izrunāties par visu ar tiem, uz kuriem tas viss attiecas. Tā dara normālās demokrātiskās sabiedrībās. Ir vajadzīgs dialogs, nevis tā šķietamība. Lēmumi ir jāpieņem uz šādu diskusiju pamata. Man liekas, ka tad spriedzes būtu mazāk. Taču mani diemžēl nepamet sajūta, ka mēs turpinām kāpt uz tā paša grābekļa vēl un vēl.


Gan jau atradīsies kāds, kas pirms vēlēšanām šo tematu uzturēs karstu. Galu galā, šoruden sevi vēlas pieteikt vairāki jauni spēki, kam nepieciešama pozicionēšanās.

Jā, partiju dzīvē ir pārmaiņas. Tās pārkārtojas. Un tas nekādi nebija saistīts ar gatavošanos nu jau aizvadītajām Eiroparlamenta vēlēšanām, bet gan ar skatu uz Saeimas vēlēšanām rudenī. Kas tad mums te pagaidām ir vērojams?

Pirmkārt, galīgi tika apliecināta Reformu partijas nāve. Nu, kā tad lai savādāk nosauc Reformu partijas ministru un vairāku deputātu iestāšanos Vienotībā? Tas, ka tur kaut kur no reģioniem ir dzirdama vārga neapmierinātība ar notikumu gaitu, neko nemaina. Kā teica Bulgakovs – Anniņa jau eļļu ir izlējusi! Fakts paliek fakts – Reformu partijas vairs nav, kas var zināmā mērā padarīt lielāku iekšējo spriedzi Vienotībā, jo palielinās iekšējā konkurence. Un, ja mēs vēl komentējam Reformu partijas “izdzišanu”, tad man liekas, ka tā pavisam neatgriezeniska kļuva beidzamā gada laikā. Tas milzīgais partijas reitingu kritums, manuprāt, ir saistīts ar to, ka partijā bija sanākuši daudz nejaušu cilvēku, kas katrs savādāk redzēja gan savu lomu partijā, gan partijas lomu Latvijas politikā. Tam visam vēl nāca klāt Zatlera veselības problēmas, kas nenoliedzami paātrināja partijas eroziju. Būtu vēl eksprezidents uz strīpas un labā formā, varbūt partija vēl pastāvētu. Varbūt.

Otra svarīga lieta ir Sudrabas partija. Manuprāt, ir iznācis čiks no visa tā potenciāla, kas bija Sudrabai - gan vēl kontroliera amatā esot, gan uzreiz pēc tam. Jebkurā gadījumā, tas diemžēl neizskatās nekas nopietns. Pat neraugoties uz to, ka Sudrabas partijai vēl ir potenciāls pieaudzēt savu popularitātes procentu līdz vēlēšanām. Iespējams, ka šī partija minimāli varēs tik pāri procentu barjerai. Bet man liekas, ka daudziem tas uzreiz prātā atsauktu Zatlera partijas eksistences ērkšķaino ceļu, un tas nekas labs nebūs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka abu partijas atpazīstamāko personu – Sudrabas un Kūtra izteikumi par daudzām lietām ir, maigi sakot, dīvaini un neliecina par lietu izpratni.

Un, treškārt, šajā sakarā būtu jāpiemin arī Repšes partija. Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta diezgan lielu izgāšanos. Vismaz rēķinot, cik naudas partija iztērēja priekšvēlēšanu laikā. Bet rezultāts – nulle. Man jau liekas, ka tieši partijas līderis te ir visa spožums un posts. Var jau būt, ka kādam patīk tā “uzsildītā zupa”, taču pagaidām viss liecina, ka tādu nav daudz. Jebkurā gadījumā, Repšem vairs nav tādas vilkmes, kāda tā bija pirms desmit gadiem. Iedvesmojošs Repšes atkārtotais uznāciens nudien nebūs. Pat, ja viņš tiks Saeimā, par ko pagaidām ir ļoti, ļoti lielas šaubas. Par spīti tam, ka viņa komandai pievienojies Sandis Ozoliņš. Visu cieņu viņam kā sportistam, bet politikā cilvēkam ir jābūt izpratnei par sabiedrībā aktuālām problēmām, ir jābūt mērķiem, ko tajā vēlas panākt.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

oskars wesley

[email protected]

2017-09-11 14:47:07

Ziņot

Es esmu oskars wesley pēc nosaukuma. Es dzīvoju Latvijā, es vēlos izmantot šo mediju, lai brīdinātu visiem aizdevumu meklētājiem, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ir scam visur. Dažus mēnešus atpakaļ es biju finansiāli saspringtas, un tāpēc, ka mans izmisums man bija scammed ar vairākiem tiešsaistes aizdevējiem. Man bija gandrīz zaudējis cerību, līdz mans draugs mani aizsūtīja uz ļoti uzticama aizdevēja sauc Sergejs Shikunov Aizdevumu Pakalpojumus, kas aizdod man nenodrošinātu aizdevumu no $75,000 zem 24 stundām bez stresa. Ja jums ir nepieciešama jebkāda veida aizdevumu, vienkārši sazināties ar viņu tagad pa e-pastu: [email protected] es esmu, izmantojot šo mediju, lai brīdinātu visiem aizdevumu meklētājiem, jo, pie velna, es cauri rokās šos viltus aizdevējiem paldies.

Laiks mācīties dzīvi

2014-07-20 15:04:04

Ziņot

Sabiedrība ir gan viegli ievainojama, gan vairāk vēl padumja.Vecā paaudze ir padomiska.Iedod tramvaja biļeti par velti un priecājas.Nesaprot kapitālismu,nesaprot dzīvi kā tādu.

Gribam drošību

2014-07-20 14:59:28

Ziņot

Mēs arī laukos bijām ZZS vēlētāji,bet gribam drošību,tāpēc jāvēl vai nu NA vai Vienotība,kaut gan agrāk likās ka zemnieki ir savējie.

Pārprastā integrācija

2014-07-20 14:57:40

Ziņot

Profesors par integrāciju runā muļķības. Latvijas valsts ir ieguldījusi miljonus un miljonus integrācijai un vēl nav gana. Integrācijai ir vajadzīgs laiks. Un sovokus,kurus komunisms ir sabojājis jau gēnos neizmainīs nekāda integrācija. Kārtējā muļķība ir Latvijas krievu TV. Tai bija jābūt divvalodīgajai sabiedriskajai TV. Visi runā latviski, ja kāds nespēj ātri izteikties,palīdz sarunu biedri,nevis nodalīta televīzija. Tāpat jābūt vienotiem bērnudārziem ar latviešu audzinātājām. Un tiem kam nevajag ne ārstu palīdzību, ne citus valsts labumus,lai viņi tup savās krievu hruščovās.

haralds

2014-07-20 06:03:12

Ziņot

nu nelāga, ka esat viegli ievainojama sabiedrība! bet to 5% barjeru vajag nahrenizēt - nāves bailēs, ka tikai viņa balss neaiziet pa D, vēlētāji nobalso par Vieno†ību, "zaļajiem" konformkomunis†iem vai nacionālpsihopā†iem - kas nu šķiet "mazākais ļaunums".

subikum

[email protected]

2014-07-17 17:30:50

Ziņot

ОБЯЗАТЕЛЬНО ПОСМОТРИТЕ! Ребята, я чуть с ума не сошла, зашла на 5 минут, заработала 15 баксов, теперь всем советую. Уже и деньги получила на карточку, можно смело работать (авторизация через вк) - blrb.me/vkmoney

real

2014-07-15 05:54:02

Ziņot

latviesu ierednu-zaglu sabiedriba nevar but ievainojama.

V.

2014-07-02 14:32:55

Ziņot

Paldies Lembergam par viņa drosmīgo soli. Retui kurš ko tādu būtu LAtvijā spējīgs pateikt. Tādēļ atbalstu. Tas tikai disciplinēs NATO armiju, kas rādās, te ir uz paliksānu. To vai viņi ir vai nav okupanti vai atbrīvotāji, to pierādīs nākotne un nākotnes vēsturnieki. Starp citu, krievu armiju par okupantiem taču nesauca 50 gadus. Tikai vēlāk attapās. Likumsakarīgas sociālas reakcijas. Tādēļ raksta virsraksts ir pasā laikā un ļoti trāpīgs. Piesardzīgs, diplomātisks Bet politisko komentētāju pusmūža var saprast. Skausts nespēj nest to, ko labprāt mājās pārrunā... Arī pastrādāt TV erkrānā vēl tā ļoti gribas...

Spīdola

2014-06-18 23:12:34

Ziņot

IR ACĪMREDZAMS ELEKTRONISKAIS KARŠ! Tiešām propoganda un dažādu pretrunīgu, emocionāli tracinošu viedokļu paušana ir ļoti efektīva. Tā rada milzu apjukumu, un traucē uztvert notiekošo objektīvi! Velns , lai parauj to internetu! Tas traucē analizēt notiekošo! Tiek iesaistīti bērni un pusaudži! Galīgi garām. Vai tiešām var paātrināt lēmumu pieņemšanu valdības līmenī, lai norobežot tos no šī propogandas un interneta kara iespaida , kas nav spriest spējīgi, jo nepieauguši? vai tiešām ir grūti mūsu speciālistiem datoru sistēmu jomā sākt "griezt ciet tos krānus", kas var "applaucēt" , ir bīstami, tāpēc noslēdzami?

janis.r

2014-06-02 00:26:22

Ziņot

Vai to domāja runātājs? 2011. gadā pieņemtā integrācijas un sabiedrības saliedētības programma ir lieliska un tā arī jādzīvo. Nu labi, es, protams, kā latvietis iestājos par latviskajām vērtībām. Bet jautājums jau ir, vai mēs tikai un vienīgi uz šīm vērtībām varam konsolidēt visu sabiedrību? Man liekas, ka tā domāt ir kļūdaini. Vēl jo vairāk tagad, kad Putins, runājot par tautiešiem pasaulē, liek akcentu tieši uz slāviskajām vērtībām, kur par bāzi tiek ņemta pareizticība un valoda. Tātad arī mums vajadzētu doties pa Putina ceļu uz slāviskajām vērtībam, kur par bāzi tiek ņemta pareizticība un krievu valoda.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (1)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (4)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (5)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (11)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (1)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (1)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Arnis Kaktiņš: Būšu izbrīnīts, ja EP vēlēšanās piedalīsies puse balstiesīgo (4)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv