Ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris

Fricis, Vikentijs

Visi autora raksti

Trešdiena, 16. aprīlis (2014) 00:01

Egils Zariņš

Juris Paiders: Latvijas veiksmes stāsts ir izsapņots un lēnām beidzas (13)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par aktualitātēm ar “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistu Juri Paideru


Notikumi Ukrainā ir jūtami mainījuši pasaules politiskās un ekonomiskās realitātes. Daudz tiek spriests par Rietumu sankcijām pret Krieviju. Pagaidām tās vēl nav pārāk nozīmīgas, bet notikumi attīstās. Ja pret Krieviju tiek ieviestas būtiskas sankcijas, cik lielā mērā to izjutīsim mēs?
      
Es tikko Rīgā piedalījos konferencē “World Trends Forum”, kas ir platforma viedokļu apmaiņai par tendencēm pasaules enerģētikā, transportā, finanšu nozarē, kā arī mediju industrijā un kultūrā. Tas ļauj uz lietām paraudzīties plašākā pasaules kontekstā. Protams, ka šajā reizē forumā nevarēja iztikt bez jautājuma par Ukrainas krīzi un tās ietekmi uz ekonomikas procesiem plašāku sankciju gadījumā.

Viens variants ir tad, kas sankcijas tiek vērstas tieši pret Krieviju. Tiek pārtraukti sakari ar to. Tas kopumā mūsu tranzītnozarei – autopārvadātājiem, dzelzceļam un ostām – var nest 30 līdz 40 procentu lielus zaudējumus. Tas ir tādā gadījumā, kad sankcijas pret Krieviju tiek vērstas, bet tranzīts kopumā tiek atļauts. Bet jau viens cita aspekts jāņem vērā: Krievija ir muitas savienībā ar Kazahstānu un Baltkrieviju, kas nozīmē, ka Krievijas kravas šajās valstīs var pārformēt kā kazahu vai baltkrievu kravu. Tātad šāda veida sankcijas Krievija formāli var viegli apiet.

Tāpēc jāpatur prātā, ka sankcijas var ieviest pret šo muitas savienību kopumā. Tad gan ir jāsaka, ka sekas būs ļoti un ļoti jūtamas. Tranzītnozere tādā gadījumā strādās ar 15 procentiem no tā apgrozījuma, kas bija pērn. Tādā gadījumā šīs sekas izjutīs visi, jo mēs labi zinām, cik nozīmīga ir šī nozare mūsu iekšzemes kopproduktā. Turklāt tam visam būs arī kumulatīvais efekts. Proti, šajā nozarē strādājošie taču tērē iegūto naudu pārsvarā tepat uz vietas, maksā te nodokļus utt. Tāpēc es prognozēju, ka summārais efekts šāda veida sankcijām var būt līdzvērtīgs 2009. gada krīzei.

Tad nu ir jāizdara secinājumi. Ir jābūt skaidrībai, kādas sekas tas viss izraisīs. Ir taču skaidrs, ka ļoti daudziem tās nepatiks, kā rezultātā daudzi atkal var nobalsot ar lidamšīnas biļeti, respektīvi, radīt vēl vienu emigrācijas vilni papildus visam. Tādēļ ir jautājums, vai šāds iespējamais solis mums ir jāsper vienpusējā kārtā. Domāju, ka tā darīt mēs nedrīkstam. Mēs esam ES valsts, tātad daļu suverenitātes atdevuši centram Briselē, tāpēc pašiem lēkt augstāk par degunu nevajadzētu.

     
To nosaka mūsu varas elite. Arī valsts galva – prezidents, pret kura personu tagad daļai sabiedrības ir iebildumi.

Es pieļauju, ka tie, kas parakstīja to vēstuli, grib labu. Viņiem patika viena mūsu prezidenta runas un darba stils, un viņi nevar pieņemt, ka kāds kaut ko var darīt arī citādāk. Lai nu tā būtu. Bet rodas iespaids, ka šie vēstules parakstītāji domā, ka Bērziņš ir iesēdies tajā krēslā un tagad nu “rullē”, kur vien pats to grib. Vēstules parakstītāji savos komentāros ir pārmetuši prezidentam, ka viņš pārāk draudzējas ar Vidusāzijas valstu ne pārāk demokrātiskajiem režīmiem, tā vietā, lai kopīgi ar pārējo Baltijas valstu līderiem iestātos kā mūris demokrātijas aizstāvībai.

Tikai būtu mazliet jāaizdomājas, ka Latvijas prezidents lielā mērā darbojas šajā virzienā ne tāpēc, ka viņam, lūk, vienkārši tā iegribējies un tāda domā ienākusi prātā. Nē, te ir ļoti nopietna ilgtermiņa Eiropas politika, kuras viens no uzdevumiem ir izveidot dažāda veida transporta koridorus apejot Krieviju. Tātad tas būtībā ir Eiropas drošības jautājums. Ir jāvienojas un jāstrādā ar tām valstīm, bez kurām šādus koridorus nav iespējams radīt. Un, patīk tas kādam vai nē, bet šīs valstis ir Azerbaidžāna un Turkmēnija. Runa te ir gan par gāzes vadu “Nabucco”, gan par kravas transporta projektu ZUBR, kas Latvijai ir īpaši nozīmīgs.

Tāpēc izskatās, ka Bērziņa lielie kritiķi pārmet, ka viņš, izmantojot savu autoritāti un darot to, ko nevar citu Eiropas valstī līderi, ir iesaistījies smagā darbā, kas var radīt mazāku atkarību no Krievijas. Tāds tas absurds sanāk! Ja kaut ko nesaproti, tad varbūt labāk paklusē! Lai gan, var jau būt, ka tam visam ir kādi citi plāni.

     
Baumo jau visādi. Pat tiktāl, ka esot iespējama Bērziņa nomaiņa šajā amatā ar kādu citu. Agrāk, nekā Satversmē tas noteikts.

Demokrātiskā valstī cilvēkiem ir dotas politiskās darbības brīvība. Likuma ietvaros ikviens var veidot alianses, kas vēlas virzīt savus prezidenta amata kandidātus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka par prezidenta kampaņu KNAB nav jāatskaitās. To visu drīkst darīt. Tikai – vai tiešām nav nekā cita, ko darīt šajā valstī?

Labāk vajadzētu padomāt par to, ka slavenais Latvijas veiksmes stāsts ir izsapņots un lēnām beidzas. Sākas raupjā ikdiena, kur mums būs jārisina daudzas smagas un nepatīkamas problēmas. Galu galā, Ukrainas notikumu dēļ Latvija taču būs zaudētāja vienalga kādā rezultātā. To lielāko problēmu mums rada nestabilitāte. Viena lieta ir iespējamās sankcijas, bet jau tagad Ukrainas reālā defolta dēļ mums veras ciet ievērojams eksporta tirgus. Redz, kā sanāk – eiro krīzes dēļ daudzi diversificēja savus noieta tirgus Rietumos uz trešo valstu tirgiem, kas tagad izrādās arī ir ar lielām problēmām. Sekas tam visam mēs reāli izjūtam jau šodien.

Arī visa šī tirgošanās ar uzturēšanās atļaujām nes sevī lielus riska elementus. Portugāle rīkojās līdzīgi kā mēs, un viņiem tagad 80 procenti šo atļauju pircēji ir ķīnieši. Labi, mums vēl tas viss ir bērna autiņos, bet šāda veida procesi rada neiecietības pieaugumu sabiedrībā. Viens no šādiem piemēriem, kur tādas neiecietības pieaugums jau sasniedzis diezgan kritisku robežu, ir Ungārija, kur tikko vēlēšanās piektā daļa balsu ir atdota partijai, kura diezgan klaji aicina izrēķināties ar dažām nacionālajām grupām. Kamēr šādi procesi ir nelieli, nav redzami, tikmēr jau viss it kā ir kārtībā. Bet nelaime jau tajā, ka tie parasti aug augumā samērā ātri. Nedomāju, ka mums vajag kaklā vēl šādas problēmas. Tā kā  politiķiem jālauza galvas par to visu, nevis kaut kādas spēlītes jāspēlē.


Vai, tavuprāt, viena no lietām, par kurām jādomā mūsu politiķiem, nav drošība? Tai mēs taču neatvēlam tos divus procentus no kopprodukta, kas ir nepieciešami?

Ja mums būtu sava militārā rūpniecība, tad mums nebūtu problēmu ar finasējuma palielināšanu aizsardzībai. Tas būtu pat ekonomiski izdevīgi, jo radītu jaunas darba vietas. Tikai mums šādas militārās rūpniecības nav. Tāpēc mums šāda formāla procentu pildīšana ir importa stimulēšana. Bet arī tam vajag naudu. Sanāk diezgan paradoksāli – jāpārdod Krievijai mūsu šprotes, lai par to naudu mēs varētu nopirkt ieročus no Amerikas!

Bet vispār jau problēmas būtība slēpjas citur. Pēc tā, ko NATO noslēpumus zinošie mūsu politiķi stāsta, sanāk, ka mūs no austrumiem var okupēt dažu stundu laikā, kamēr palīdzību var nākties gaidīt pat dienas piecas. Tātad, loģiski secinot, mēs šā vai tā tiksim īslaicīgi okupēti. Tāpēc parādās idejas, ka varbūt tāpēc derētu pie mums izvietot kādas NATO bāzes, tā sakot, lai tad arī viņi cieš, ne tikai mēs.

Bezkaislīgi vērtējot, ko tad NATO pie mums lai aizsargā? Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, nav neviena startēģiski būtiska objekta, kas būtu vitāli svarīgs ES militārajai drošībai. Ne-vie- na! Skan ciniski, bet bez mums var iztikt. Ja resursu ir maz un visu tāpat nosargāt nav iespējams, tad sanāk, ka šeit būtībā nav ko sargāt! Un kāpēc jāsargā zeme, no kuras iedzīvotāji jau tāpat bēg paši!

Ja nu kādam ir svarīgi šo valsti aizsargāt, tad tas ir mums pašiem. Bet izskatās, ka pie varas esošie par to nedomā. Nekas svarīgs, neviens stratēģiski svarīgs objekts pie mums divdesmit gadu laikā nav radīts. Tātad – nevienam nevajag. Tā, starp citu, var izskaidrot arī, kāpēc pie mums zog – tik un  tā postā aizies. Tā var izskaidrot to, kāpēc tik maz rūpju ir par tiem, kas aizbraukuši. Tā sakot, varbūt pat labi – varēs Korkā parlamentu emigrācijā ievēlēt!

Īsāk sakot, ja arī NATO 5. paragrāfs neglābj mūs no īslaicīgas okupācijas, tad rodas jautājums, vai mums to vispār vajag. Tas, manuprāt, ir jautājums, uz kuru Latvijas sabidrībai būtu jāmeklē atbilde. Imants Kalniņš ir piedāvājis savu atbildi, jā, daudzu kritizētu, bet tomēr uzmanības vērtu. Proti, varbūt mums labāk būt neitrāliem, definēt, ka nekaitēsim nevienai lielvarai. Ja mums ir svarīga valsts aizsardzība, tad mums ir svarīgi, lai cilvēki būtu gatavi mirt par šo valsti. Izdevumi aizsardzībai nav tanki, bet investīcijas cilvēkos, kas te palikuši un būtu gatavi mirt par šo zemi!


Un tas ir valdības, vai, pareizāk teikt – valdošās elites uzdevums, vai ne?

Valdībai priekšā divas vēlēšanas. Tāpēc tai nav izdevīgi veikt nekādas asas kustības. Galvenais – nesavārīt lielas ziepes. Koalīcija atliek Būvniecības likuma stāšanos spēkā, tā saucamo elektrības tirgus atvēršanu, par ko ir īpašs stāsts, jo nekāda tirgus atvēršana tā nav.  Vienotība pa to laiku mēģina savākt sev sabiedrotos. Tagad tā veiksmīgi piesaistījusi sev bijušās Tautas partijas reģionālos līderus, kuri nevarēja pateikt “nē”, jo tas nozīmētu pateikt “nē” naudas plūsmai.

Kas attiecas uz Eiroparlamenta vēlēšanām, tad tās ir interesantas un pievilcīgas tikai tiem, kas tajās kandidē. Turklāt šajās vēlēšanās varēs balsot tikai tajos iecirkņos, kas noteiki pēc dzīvesvietas, bet maija beigas ir laiks, kad daudzi jau dzīvo savās vasaras mītnēs. Tāpēc, lai būtu liela vēlētāju aktivitāte, ir ļoti jāpacenšas. Tiesa, man gan liekas, ka šajās vēlēšanās koalīcijas partijas aprobēs shēmu, ko var nosaukt par Saskaņas “apgraizīšanu”. Respektīvi, apkārt Saskaņai ir radušās daudz sīkpartiju, kas var tai noņemt kādus procentus balsu. Uz parlamenta vēlēšanām vispār startēs liels jūklis dažādu mazu partiju, tāpēc tagad to visu būt vēlams tā kārtīgi izmēģināt. Man šķiet, ka daudzi grib sodīt Vienotību par tās aroganci un augstprātību. Kam tad aizies šīs protesta balsis? Nezinu, priekšā mums ir daudz dažādu notikumu, kas var atstāt ietekmi uz vēlētāju prātiem.

  

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

haralds

2014-12-22 10:48:59

Ziņot

tāpat kā komunisms, beidzās lielumam darbaļaužu nesācies!

Incis

2014-05-26 19:37:01

Ziņot

Vai tad Latvijai vispaar ie bijis veiksmes staasts?Kaut kaa nebiju piefikseejusi,laikam man buus paskreejis garaam!

Latvijas pilsoniem !

2014-05-15 23:29:42

Ziņot

Latvijas pilsoni nepielaujiet dombrovska iesesanos eirodeputata kresla Brisele.metiet vienotibas sorositu biletenus ar dombrovska,kalnietes ,paprika uzvardiem ,miskaste nevis velesanu urna !

x

2014-05-04 15:27:57

Ziņot

Ja iztiek Puzē taisītu Chappi, tad nav iespējam savadāk vaukšķēt...?

Patriots

Paideram

2014-04-27 12:53:29

Ziņot

… palasi pats sevis teikto - izmanto iespēju paklusēt (biežāk)!

pasaules

2014-04-25 15:19:47

Ziņot

veiksmes stāsts beidzās, bet sākās Krievijā, kur atnācis Dieva Dēls - Putins, lai pasaulē vairs nemelotu, lai ieroči klusētu, lai būtu 1 patiesības, taisnīguma un kartīguma Impērija ar centru Kremlī, Putina smadzeņu podā.

bilde

2014-04-25 08:30:14

Ziņot

interesanti ir tas ka par latvijas veiksmes stāstu runā tikai tie kas ir PRET šobrīd pie stūres esošajiem. kas tas ir - latvijas veiksmes stāsts? es nezinu. es kā parasts cilvēks nezinu. un tādēļ nerunāju par to. par ko runā šis kundziņš? es nezinu. iespējams par savu kaut kādu veiksmi uz latvijas sabiedrības kopējā fona. iespējams.

ninja

2014-04-17 21:07:07

Ziņot

Paiders tak ir lēta prostitūte,brīnums ka bez SC viņa viedoklis kādu interesē.

cik riebīgs -

2014-04-17 15:05:30

Ziņot

vēl viens Lemberga piedziedātājs kremlim par prieku

Spo

2014-04-17 13:59:19

Ziņot

Ir cilvēki, kam nesanāk... Un labi vien, ka tā

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (3)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv