Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

Svētdiena, 6. aprīlis (2014) 00:07

Egils Zariņš

Jānis Ikstens: Ukrainas notikumi labi parādīja, kas kurš ir Latvijā (11)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par politiskajām aktualitātēm ar Latvijas universitātes profesoru Jāni Ikstenu.


Mūsu prezidents nesen izteicās, ka joprojām ir spēkā uzaicinājums Putinam vizītē apmeklēt Latviju. Gandrīz četrsimt kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku tāpēc parakstījuši atklātu vēstuli, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas palikt amatā, jo neuzskata, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses. Ko par to domājat jūs?

Tas jau kaut kādā ziņā kļūst par Bērziņa darbības stila iezīmi. Proti, vispirms viņš kaut ko pasaka dīvainu, kaut ko tādu, ko, iespējams, saprot viņš pats. Katrā gadījumā vairākums to visu saprot citādāk. Es pat pieļauju, ka viņš to visu saka no sirds, jo tā patiešām domā. Bet tad nāk otrā fāze – kāds viņam pačukst, ka tā tomēr nedrīkst, tas pilnīgi aplam un nevietā runāts. Un tad prezidents un viņa komanda mēģina ieslēgt atpakaļgaitu, mēģina pozicionēties savādāk, brīžiem pat diezgan stingri.

Gadījums ar Bērziņa izteikumu, ka Krievijas prezidentam Putinam uzaicinājums braukt vizītē uz Latviju joprojām ir spēkā, klasiski iekļaujas mūsu valsts galvas piekoptajā komunikācijas stilā. Tas viss ir vienā kategorijā ar izteikumiem par Turkmenistānu, kur, pēc Bērziņa domām, “cilvēki ir brīvi, jo brīvi pārvietojas starp kalniem un jūru”. Rodas iespaids, ka mūsu prezidents brīžiem nesaprot politiskās realitātes jeb kā mēdz teikt - “tekošo momentu”. Lai gan nu jau tā kā laiks būtu to aptvert. Galu galā, viņam taču ir jāsaprot, ka viņš ir Latvijas valsts galva un nevar runāt visu, kas ienāk prātā. Kā brīvā sarunā pie kafijas ar kādu savu draugu par lietām, kas valstī notiek. Es neticu, ka viņam to konsultanti un palīgi nespēj ieskaidrot. Prezidents taču reprezentē visu valsti, kura tad nu brīžiem skatās un brīnās. Un kurš vairs nevar izturēt, raksta atklātās vēstules ar daudziem parakstiem.


Nu ja, bet pēc tam Bērziņš lūdzis Krievijas Pareizticīgās baznīcas galvu, patriarhu Kirilu nebraukt maijā uz Latviju, kā viņš to bija plānojis, bet pārcelt vizīti uz vēlāk laiku...

Es domāju, ka tas ir mēģinājums visu šo troksni, kas sacēlies, kaut kādā veidā klusināt. Vai vismaz pārcelt akcentus. Bet tas lielais jautājums par to, kam tad Bērziņš pats tic un ko domā, tas jau paliek. Man jau ik pa brīdim nāk prātā notikumi, kas risinājās ap gadumiju, kad bija pavisam skaidrs, ka Bērziņš par katru cenu negribēja premjera postenī redzēt Pabriku. Jau toreiz klīda baumas, kas viens no patiesajiem iemesliem šādai nepatikai ir atšķirīgi ārpolitiskas redzējumi. Viens tā kā vairāk orientēts uz Rietumiem, otrs skatās Austrumu virzienā. Es nezinu, cik šīs baumas ir patiesas, bet tagad gluži neviļus par to atkal jāsāk domāt.

Tāpēc, lai arī tas skan nelāgi, man ir tikai divas versijas. Un abas nav labas. Vai nu prezidents patiešām nesaprot, ko viņš runā, vai arī viņš patiešām ir uz Austrumiem orientēts. Kas attiecas uz patriarha Kirila vizīti, izskatās, kāds Bērziņam tomēr ir spējis ieskaidrot, ka ar visiem saviem izteicieniem viņš izkrīt ne tikai no Baltijas, bet arī no NATO un ES kopējā politiskā konteksta. Neviens jau no mums klāt nav stāvējis, bet atkal kuluāros runā, ka viņam šajā sakarā ir zvanījusi Saeimas priekšsēdētāja, kas aicinājusi nogludināt to, ko nu vēl var nogludināt. Tas jau vispār arī nav svarīgi, kas kuram zvanīja un ko teica. Slikti ir tas, ka mūsu prezidents raustās uz priekšu un atpakaļ. Viņš “laiž dēlī” Latvijas tēlu, kura uzturēšana, starp citu, ir viens no viņa galvenajiem uzdevumiem šajā amatā.


Ukrainas krīze ir nopietnākā un sarežģītākā šī gada politiskā realitāte, kas vēl nemaz nav beigusies. Kādas mācības no tās ir jāņem vērā Latvijai, tās politiskajai elitei?

Domāju, ka Krimas aneksija diezgan labi parādīja arī Latvijā, kas kurš ir, kas par kādām vērtībām un kā iestājas. Otrkārt, tas tagad patiešām liek daudz nopietnāk pievērsties mūsu aizsardzības jautājumiem. Skaidrs, ka mēs tagad pēkšņi neattālināsim robežu ar Krieviju, lai dzīvotu mierīgāk. Tik un tā jau tepat kaimiņos viņa ar visām savām problēmām un kompleksiem būs. Bet nevajag arī tagad iedomāties un vaidēt, ka mēs visa tā priekšā esam bezpalīdzīgi. Diezgan bieži publiskā telpā izskan teksti, kuru motīvs ir – ak, mēs nabadziņi.

Mums vispirms vajadzētu pārtraukt visu laiku gausties, ka mēs neko nevaram un mums nekas tāpat nesanāk. Otrkārt, es domāju, ka Ukrainas krīze mums beidzot liks kaut ko konstruktīvu arī darīt, ne tikai gudri runāt. Vajag stiprināt aizsardzības kapacitātes, stiprināt zemessardzi, beidzot saprast, kas notiek mūsu informatīvajā telpā. Tagad daudz ko mēs varam ieraudzīt citā gaismā. Nu tad arī ir laiks rīkoties! Un tas viss tad beidzot ir arī jānoved līdz kādam reālam rezultātam. Ir jābūt plānam, kas tiek īstenots.


Ja runājam par informatīvo telpu... NEPLP nolēmis ierobežot Krievijas TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā, ko pieprasīja daudzi. Bet tajā pat laikā daudzi arī domā, kā šādi tiek ierobežota vārda brīvība demokrātiskā sabiedrībā.

Tā ir diezgan trula demagoģija – teikt, ka atgriežas cenzūra utt. Nekur nav teikts, ka demokrātija ir visatļautība. Tieši otrādi – demokrātija ir tiesības sevi aizsargāt. Tāpēc visa ņerkstēšana par vārda brīvības pārkāpšanu ir tukša muldēšana. Tad jau jāvaicā, kāpēc vispār pastāv kaut kādi ierobežojumi šajā sfērā, kas aizliedz vardarbības propagandu un rasu naidu, piemēram? Arī jau var teikt, ka tā ir cenzūra. Taču jau, ka nē!

Jā, mūsdienās iegūt informāciju ir krietni vieglāk nekā senāk. Arī televīzijas signālu mēs nesaņemam tikai no šādu pakalpojumu pārdevējiem. Var jau jebkurš uzlikt antenu un skatīties visu, kas nāk no kosmosa, arī krievu propagandas pārpilnos TV kanālus. Bet es gribu redzēt, cik tādu būs, kas tagad maksās par satelītšķīvi. Kurš būs gatavs ieguldīt vairākus simtus eiro, lai varētu redzēt Kiseļeva seju savā televizorā? To mēs varēsim tagad empīriski noskaidrot.

Protams, neviens negrasās likt kaut kādus “zāģus” kā padomju laikos, bet tā, kā bija līdz šim, arī nevar palikt. Informatīvais karš ir nopietna lieta. Kontrolējot savu informatīvo telpu mēs raidām signālus sabiedrībai par vērtībām, kas mums ir svarīgas. Turklāt šādi mēs arī mēģinām cīnīties par šīm vērtībām.


Nu jau pavisam tuvu ir Eiroparlamenta vēlēšanu diena. Bet nekādu plakātu, nekādu politisko reklāmu par to nav. Nekā nav!

Tas, ka pusotru mēnesi līdz vēlēšanām mēs vispār nejūtam to tuvošanos, liecina tikai par to, cik lielu nozīmi tām piešķir politiskās partijas. Es pirms nedēļas biju Polijā, tur gan ir pilns ar plakātiem un cita veida aģitāciju. Protams, ka ne tā, kā pirms nacionālajām vēlēšanām, bet tur vienalga ir nepārprotami jūtams, ka Eiroparlamenta vēlēšanas ir klāt. Bet pie mums tas viss ir ne tik daudz stāsts par to, ko mēs varam panākt šajā institūcijā, bet gan drīzāk jautājums par astoņu cilvēku tuvāko piecu gadu nākotnes perspektīvām. Un tas nav pareizi, jo mēs Briselē tomēr kaut ko varam arī panākt. Ja vien esam izmanīgi un sadarbojamies ar citu valstu deputātiem. Es gan diemžēl esmu pārliecināts, ka pie mums neviens šīs vēlēšanas neuztver kā izšķirošas un būtiskas Latvijas nākotnei.

Vēl vairāk, ļoti iespējams, ka arī vēlētāju aktivitāte šajās Eiroparlamenta vēlēšanās nebūs liela. Tas savukārt ļauj cerēt uz kaut kādiem panākumiem tām partijām, kas spēs mobilizēt savus atbalstītājus, kurām ir lojālāks savs vēlētājs. Apzinoties, ka šīm vēlēšanām ir mazāka ietekme uz notiekošo Latvijā, vēlētājs var arī atļauties eksperimentēt – nobalsot par kādu “eksotisku” sarakstu, par kuru nekad nebalsotu parlamenta vēlēšanās. Bez tam, ja būs nosacīti zema vēlētāju aktivitāte, tad arī procentu barjeru būs vieglāk pārvarēt. Tāpēc šie varbūtējie eksperimenti uzreiz būs labāk samanāmi.

Šoreiz ir interesanti, ka daudzas lielās partijas izlikušas uz šīm vēlēšanām savus pirmos sastāvus. Tāpēc nevar teikt, ka partijām vispār šīs vēlēšanas ir vienaldzīgas, bet tas, ko mēs redzam, ir absolūta kampaņu ignorēšana. Nu, un kurš no vēlētājiem tagad vispār zina, ar kādiem lozungiem tā vai cita partija startē? Es pat pieņemu, ka daudzi nezina, kas tad vispār par tām astoņās vietām cīnīsies. Nu, varbūt zināms ir tas, ka Valdis Dombrovskis plāno pārcelties uz Beļģijas karalisti strādāt. Un viss.


Daudzi politiķi gan ir teikuši, ka šīs vēlēšanas būs nozīmīgs mēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām rudenī. Jums arī tā šķiet?

Blēņas! Tas nav nekāds lielais mēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām. Līdzīgi kā pašvaldību vēlēšanās ir atšķirīga loģika balsojumos, tāda pat tā ir arī Eiroparlamenta vēlēšanās. Tās loģikas gan ir atšķirīgas savā starpā, bet ne tuvu tādas, kādas tās būs rudenī. Vienīgais, ko šīs maija vēlēšanas varētu radīt, ir īslaicīgas popularitātes uzplūdus vai atplūdus. Vēlētājs, protams, par rezultātiem padomās, bet tas būs tikai viens no faktoriem, kurus viņš ņems vērā Saeimas vēlēšanās.

   

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

hmm

2014-04-10 10:32:05

Ziņot

vai kāds neaizdomājas, ka proporcija "kas kurš ir" varētu būt daudz labēlīgāka mums visiem, ja mūsu cienījamie valstvīri patiesi rūpētos par valsti? Varjau visu laiku zagt / laupīt / izpārdot valsti aiz 2 lozungiem 1) krievi nāk 2) te dzīvo fašisti un SS- ieši? Vai tiešam tā domā, ka te vieni dulburi dzīvo? :) tagad var grudri spriedelēt un veikt visādu drazu analīzi, bet pēc būtības problēma ir dziļāk, nekā visādi ekspertiņi te stāsta. Mēs arī neesam tik švaki, kā mums te stāsta. Stšta tāpec, ka baidās, ka patiesais tautas spēks pamodīsies. Agri vai vēlu tas notiks tāpat.

Paldies!

2014-04-08 18:43:10

Ziņot

Ikstenam laba intervija. Paldies.

ironija

2014-04-07 19:15:16

Ziņot

Ja, pasarg Dies, ar Latviju notiek kā ar Krimu, tad gan mēs redzētu patiesos "kurš ir kurš" apjomus un varētu tikai pabrīnīties ar kādu vieglumu daudzi tā saucamie intelektuāļi, kuri nepaspētu aizbēgt pamainītu savu viedokli uz pretējo. Profesoru var saprast, viņam liek parādīt vēlamo pozīciju sabiedrībai. Par cik mēs šobrīd esam atkarīgi no ASV un ES, tad mums nevar būt savādāka pozīcija kā tikai šī vienīgā un pareizā. Jo pretējā pozīcija ir pretinieka pozīcija. Ja šo teritoriju kaut kādu iemeslu dēļ pārņems Krievija, tad arī lielākais vairums porfesoru, pasniedzēju, dzejnieku un māksliieku būs spiesti dziedāt citu dziesmu. Tāda vienkārši ir dzīve un tur nekā nevar darīt. Protams, kā vienmēr būs savs procents disidentu un nekonformistu, kas paliks pie savas patiesības jebkurā gadījumā, bet tādu būs absolūtais mazākums.

Dzintars

2014-04-07 11:24:25

Ziņot

PSKP laiki ir atpakaļ. Ir tikai viens pareizais viedoklis: Kur tālāk ar šādiem profesoriem?

ninja

2014-04-06 22:03:31

Ziņot

ZZS ar Berzinu ibrauca auzaas,kaut gan paareejie nav labaaki.

trmīgais nacionālais balsotājs

2014-04-06 16:52:16

Ziņot

un ko nu tagad kad noskaidrojāt vai palika labāk atvieglo[cenzēts]tieši biksēs no bailēm ???

aita ar savējo cirpēju

2014-04-06 16:50:21

Ziņot

Apzinoties, ka šīm vēlēšanām ir mazāka ietekme uz notiekošo Latvijā, vēlētājs var arī atļauties eksperimentēt – nobalsot par kādu “eksotisku” sarakstu, par kuru nekad nebalsotu parlamenta vēlēšanās. ------- šoreiz varbūt paekspermentēšu bet saeimas vēlēšanās gan balsošu par doršu partiju zagļu Vienotību ... saeimas vēlēšanas ir pārāk nopietna štelle tomēr priekš manis ...

aita ar savējo cirpēju

2014-04-06 16:50:01

Ziņot

Apzinoties, ka šīm vēlēšanām ir mazāka ietekme uz notiekošo Latvijā, vēlētājs var arī atļauties eksperimentēt – nobalsot par kādu “eksotisku” sarakstu, par kuru nekad nebalsotu parlamenta vēlēšanās. ------- šoreiz varbūt paekspermentēšu bet saeimas vēlēšanās gan balsošu par doršu partiju zagļu Vienotību ... saeimas vēlēšanas ir pārāk nopietna štelle tomēr priekš manis ...

tālrīts

2014-04-06 13:54:00

Ziņot

un tāds indivīds var saukties par fropesoru,ārprāc,kas māca ataudzi?

DD1

2014-04-06 12:25:35

Ziņot

Visnotaļ vērtīgs Ikstena viedoklis gan par prezidentu: "Slikti ir tas, ka mūsu prezidents ... “laiž dēlī” Latvijas tēlu, kura uzturēšana, starp citu, ir viens no viņa galvenajiem uzdevumiem šajā amatā.", gan par informatīvo karu: "Nekur nav teikts, ka demokrātija ir visatļautība. Tieši otrādi – demokrātija ir tiesības sevi aizsargāt.", utt.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv