Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

Pirmdiena, 17. februāris (2014) 01:01

Egils Zariņš

Ivars Ījabs: Mūs sagaida ilga politiskā stabilitāte, ja gribat – pat stagnācija (1)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par Latvijas politiskās dzīves aktualitātēm ar LU docentu, politologu Ivaru Ījabu.


Kā tad jūs kā politologs vērtējat neseno valdības maiņu? Kā tas saskan ar politikas zinātnes teorijām?

Lai nu šoreiz izpaliek teorijas. Valdības veidošanas process liecina, ka atgriežamies 2009. gadā, kad arī tas viss pietiekoši “krāšņi” izskatījās. Mēs šajos gados vienkārši bijām piemirsuši, ka tā tas parasti notiek. Ar pašreizējās valdības kritiku, protams, pašlaik aizrauties nevajag – tā nav pat 100 dienu nostrādājusi, bet tas, ka valdību negaida vieglas dienas, ir pilnīgi skaidrs. Tas nebūs viegls laiks ne no sabiedriskās domas puses, ne arī no koalīcijas partneriem. Jau šad un tad ir pamanāma partiju savstarpējā nepatika, pagaidām gan tā sīki un nemanāmi. Kaut vai jezga ap elektrības tirgus liberalizāciju jau tagad jautājumus par notiekošo koalīcijā uzdod pavisam noteikti. Bet nav jau šaubu, ka Straujumas valdība līdz vēlēšanām nodzīvos. Vismaz tuvākajā laikā visas partijas pūtīs vaigus, savus Eiroparlamenta kandidātu sarakstus sastādot...


Nav jau nekāds noslēpums, ka uz Briseli vēlas braukt daudz vairāk atpazīstamu, pat pirmā kalibra politiķu, nekā tas bija līdz šim. Kāpēc tā, pēc jūsu domām, notiek?

Tas ir saistāms ar Latvijas politikas provinciālismu. Un tas šogad sit lielāku vilni, nekā bija vērojams 2009. gadā. Iespējams, ka šo reizi varētu salīdzināt ar pirmajām Eiropas vēlēšanām, kurās piedalījāmies. Arī tad taču daudzas partijas šāva ar lielgabaliem un sūtīja uz Briseli savas pirmā lieluma zvaigznes. Līdzīga aina vērojama šogad. „Vienotība” pirmajā trijniekā ielikusi nopelniem bagātu Atmodas un tagad arī – Eiroparlamenta darbinieci, kamēr abi pārējie ir bijušais premjers un pats populārākais valdības ministrs. Cilvēcīgi to var saprast – atalgojums tur reizes simts pārsniedz   mūsu minimālo algu. Tāpēc dažam labam gribas padzīvot komfortablos apstākļos, vēl jo vairāk tāpēc, ka tur atbildības lielos vilcienos jau nav nekādas. Mēs arī ar to visu kaut kā nelāgi izceļamies, jo citas valstis tik prominentus politiķus uz turieni nesūta.

Bet man nepatīk domāšanas virziens, kas no tā izriet. Proti – politika, kuru realizējam te pie mums, ir kaut kas otršķirīgs un sīks. Tā sakot, te neko nevar, bet, lūk, Briselē – nu tur gan tā pa īstam viss notiek. Tas kopumā ir slikts simptoms.


Vai tas nozīmē, ka mūsu politiskajai elitei zūd interese par varu tepat pie mums?

Ja ir runa par interesi iekļūt pašos augstākajos varas ešelonos – Saeimas vadībā un valdībā, tad es domāju, ka tāda interese ir gan un turklāt lielajam vairumam. Cits jautājums, vai ir vēlēšanās uz šo visu procesu skatīties ilgākā laika termiņā. Jo nespēja procesus ietekmēt daudziem liek ātri nolaist rokas un kļūt garlaikotiem.

Par interesi liecina kaut vai tas, ka būs vismaz daži jauni piedāvājumi. Tiesa, viņu reitingi pašlaik neizskatās diez ko optimistiski nevienam no viņiem. Tur pie vainas, manuprāt, ir zināms kadru deficīts. Es pieņemu, ka Repšem un pat Šleseram, nemaz jau nerunājot par Sudrabu, ir cilvēki, kas ļoti labprāt viņus vēlētos redzēt varā. Bet, ņemot vērā, ka ir pieci vēlēšanu apgabali, nevis viens, sākas problēmas ar pārējām “sejām”.  Acīmredzot, cilvēki ļoti domā, ko darīt – iet kopā ar šīm personām politikā vai nē, kas ir nedaudz dīvaini, jo finanšu un citi resursi tai pašai Attīstības partijai ir pietiekami labi, bet vienīgie kaut cik atpazīstamie viņu cilvēki ir - caurkritušais operas direktors un bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.


Ja par Attīstības partiju runājam. Nu ļoti jau nu tā ārēji ir līdzīga savulaik tik lamātajai “Par labu Latviju”. Arī te redzam harizmātisku līderi un sauju turīgu uzņēmēju. Toreiz nekas dižs nesanāca.

Patīk tas kādam vai nē, bet “Par labu Latviju” bija mazliet kadru sastāvs. Tur bija Šķēle un Šlesers, kas ir šādi vai tādi, bet labi atpazīstami, taču galvenais – aiz viņiem bija samērā daudz ietekmīgu bijušās „Tautas partijas” un „Pirmās partijas” cilvēku. Vienkāršāk sakot, tur bija kaut kāds resurss, lai gan viņi neko daudz nedabūja un tagad ir vispār pazuduši.

Jaunais Repšes veidojums tikai shematiski varbūt ir līdzīgs “Par labu Latviju”, jo cilvēku ziņā tas noteikti ir vājāks. Varbūt zināmu nepatiku pret politiku ir radījis viss šis Zatlera Rīkojuma nr.2 gājiens. Tik unikāls gadījums – 22 mandāti un trīs mēneši pēc vēlēšanām reitings tuvu nullei... Es pat domāju, ka tas ir atstājis ietekmi uz visu sabiedrību un to mēs redzēsim tagad vēlēšanās – daudzi neies, daudziem tas viss, kas te notiek, riebjas, daudzi izvēlēsies balsot pēdējā brīdī, bet – par esošajiem, nevis debesmannu sološajiem jaunajiem.

Ja runājam par to, kas varētu savākt protesta balsis, un tādas ir katrās vēlēšanās, tad es domāju, ka būs latvieši, kas par spīti atdos balsis „Saskaņai”. Te gan jāskatās, kāda tā izskatīsies rudens pusē un kas būs viņu premjera kandidāts. Skaidrs, ka tas nebūs Ušakovs.


Vai šīs “protesta” balsis nevar paņemt Inguna Sudraba ar savu partiju?

Es nezinu, neviens nesaprot, kas tur īsti notiek ar to Sudrabas partiju. Pagaidām izskatās, ka viņa masīvi visu munīciju šauj gaisā pa tukšo. Viņai ir pavisam noteikti jāsaprot, ja nākamie četri gadi Saeimā būs bez viņas partijas līdzdalības, tad viņa būs pati savām rokām pazudinājusi sava mūža lielāko iespēju. Cilvēki jau sāk nogurt no tā, ka tūlīt kaut kas būs, ai! – pēc tam nebūs, jo būs vēlāk, turklāt tikai varbūt un bez uzvārdiem utt. Tas viss Sudrabai nāk tikai un vienīgi par sliktu.


Kamēr vieni grib atgriezties, citi – par to vēl domā, valdībā savu stundu sagaidījuši “zaļzemnieki”. Vai sarkano līnija dzēšana liecina par atgriešanos “oligarhu laikos”?

Ja mēs runājam par tiem oligarhiem, par kuriem savulaik izteicās Zatlers un kuriem šo nosaukumu bija izdomājis Aivars Endziņš, proti, par tiem slavenajiem „trīs A „– Andri, Aināru un Aivaru, tad divi no viņiem jūtas diezgan komfortabli un apmierināti, es te domāju Šķēli un Šleseru. Nu jā, Šlesers vēlas atgriezties politikā, un viņam ir talants būt par tarānu, bet viņam ir jāatrod ar ko kopā iet uzbrukumā, viens viņš to vairs nespēj. Trešais no kompānijas – Lembergs ir aktīvs, bet neizskatās, ka viņš vēlētos kaut ko revolucionāru. Viņš pietiekami komfortabli jūtas jau tagad, it īpaši, kad koalīcijā atgriezusies ZZS. Lembergs noteikti tur roku uz informācijas pulsa, viņam ir stabila interese par Eiropas struktūrfondiem.. Vārdu sakot, viņš ir savā vietā un, liekas, nekādas asas kustības neveiks.

Tiktāl par oligarhiem. Bet es domāju, ka vēlētājam vajadzētu kādreiz padomāt, kas tad tur patiesībā īsti slēpās aiz tā Rīkojuma nr.2. Vai tā dēvētā cīņa pret oligarhiem, vai, kas ir mana versija – tā bija vēršanās pret daudzpartiju demokrātiju kā tādu. Man liekas, ka Zatlera dibinātā partija pēc būtības bija “antipartija”, tajā sanāca daudz tādu cilvēku, kas bija noskaņoti pret mūsu politiskās sistēmas un esošās demokrātijas pamatiem. Taču godīgi jāsaka, ka „Reformu partija” politikā ir ievedusi arī vairākus labus un krietnus cilvēkus, veiksmīgus ministrus.


Uzskata, ka tagadējā koalīcija iezīmē arī tās koalīcijas aprises, kas varētu izveidoties pēc Saeimas vēlēšanām rudenī. Jūs tam piekrītat?

Jā, šobrīd mēs esam ilgas politiskās stabilitātes un, ja gribat – pat stagnācijas priekšā. Nu ir bilde skaidra – valdības koalīcijā ir visas latviskās partijas un opozīcijā ir viena lielā “krievu” partija. Man ir spēcīga pārliecība, ka pēc vēlēšanām tas izkārtojums būs līdzīgs. Ar to vienīgo starpību, ka latviešu partiju balsis būs padalījušās un mandātu skaits var nebūt tāds, kāds tas ir tagad. Es prognozēju, ka “nacionāļiem” var būt vairāk balsu, kaut kas varbūt būs mazāk „Vienotībai”... Bet tas, ka etniskais šķēlums un dalījums dominēs tuvākajā nākotnē, tas ir pavisam skaidrs. „Saskaņa” nebūs arī jaunajā valdībā, ar to tikai visu laiku tiks biedēts arī turpmāk.

Bet ir vēl kāda problēma. Laikā, kad partijas ideoloģiski ir tik līdzīgas, pieaug personību loma. Te, manuprāt, latviskajām partijām, jo īpaši „Vienotībai”, kā sistēmu veidojošajai partijai, ir sliktas manevra iespējas. Iespējams, var atrast kādu, kas būtu cienīgs Dombrovska aizvietotājs, bet pašā partijā ir tik daudz dažādu kašķīgu grupējumu, ka viņiem tas traucē. Ja gribētu, par tādu varētu kļūt Straujuma. Viņai ir šis potenciāls, bet – vai viņa to GRIB. Ja negrib, bet viņai liek, tad nu var dabūt otru Romānu Apsīti. Atcerieties viņu kā tiesībsargu – gudru juristu, kurš šo amatu veica ar “gariem zobiem” un pat apātiju.

Un, ja par pieminētajām prognozēm runājam, tad esmu gatavs saderēt ar Jurģi Liepnieku uz līdz 100 eiro vērtu dzērienu par to, ka Āboltiņa jaunajā Saeimā tiks ievēlēta! Liepnieks domā, ka viņai vēlētājs var ielikt daudz mīnusiņu. Bet mūsu vēlēšanu sistēmā ir svarīgi ne tas, cik tev daudz mīnusu, bet gan – plusiņu. Es domāju, ka Āboltiņai ir pietiekami daudz atbalstītāju, un tie plusiņi var pārtrumpot mīnusiņus.

   

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

nacionālis

ījābam

2014-02-23 00:57:07

Ziņot

kā biji latviešu tautas apzadzēju un pazemotāju dirslaiža ,tā arī esi palicis!tu,ījāb,nagla,mediņa,veideman e,paiders(un vēl daudzi citi) velkat ārā visus noziedzniekus un gribat iesmērēt tautai tos,kas pazudinās šo tautu un valsti!Un tu vēl negribi atzīt,ka tu esi noziedznieks!!!!!!!!!!!!!!!!Tu labu galu neņemsi--dievs tevi sodīs!!!!!!!!!!!!

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv