Svētdiena, 2019. gada 17. novembris

Uga, Hugo, Uģis

Visi autora raksti

Svētdiena, 13. aprīlis (2014) 11:08

Egils Zariņš

Ilga Kreituse: Ir laiks runāt par prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu (10)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par politiskajām aktualitātēm ar Stradiņa universitātes profesori Ilgu Kreitusi.


Ko jūs domājat par troksni, kas sacelts ap prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem un daļas sabiedrības parakstīto vēstuli ar aicinājumu viņam atkāpties? Tas izskatās tik aktuāls jautājums, ka pat sabiedriskajā televīzijā tam velta diskusiju raidījumu.
    
Man šķiet, ka šobrīd vajadzētu padomāt ne tik daudz par to, vai mūsu prezidents pasaka Turkmēnijas vietā Turcija vai kā savādāk nevietā izsakās, bet gan par to – vai beidzot nav pienācis laiks Latvijā mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību. Tagad mēs redzam, kā atspēlējas viss līdz šim pieredzētais politiskais tirgus ap šo amatu. Tā sakot, mēs jums prezidenta posteni, jūs mums Saeimas priekšsēdētāja vietu vai kādu citu portfeli valdībā. Ir taču skaidri redzams, ka visas šīs tobrīd pie varas esošo partiju spēlītes var sagraut valsts tēlu pasaulē un cilvēku ticību, ka var būt kāds labs vadītājs.

Runājot par prezidenta vēlēšanu sistēmas maiņu, es domāju par tautas vēlētu prezidentu. Var jau teikt, ka tauta taču arī var ievēlēt ne to labāko pretendentu, bet tomēr tad visiem prezidenta amata kandidātiem būtu jāiziet caur priekšvēlēšanu debatēm. Un tad jau tomēr kļūtu daudz skaidrāks, ko kurš no viņiem domā, ko kurš var, kāda ir tā vai cita pretendenta harizma. Es gribētu redzēt, kā prezidenta amata kandidāti televīzijā publiskajās debatēs klāstītu savu viedokļus. Daudzās citās valstīs taču tā notiek.

Kas attiecas uz beidzamo nedēļu kņadu ap prezidenta izteikumiem, mēs aizmirstam vienu būtisku lietu. Amerikā, piemēram, pirms prezidenta vēlēšanām ir ne tikai debates. Tur pretendenti uz Balto namu ir zem ārkārtīgi lielas sabiedrības un masu mediju uzmanības lupas. Tur pat atceras viņu studiju laiku uzdzīves, attiecības ar bijušajiem darba biedriem, nemaz jau nerunājot par censoņu mīlas dēkām. Tur netiek žēlots neviens, tur viss nolikts priekšā. Bet tikai līdz brīdim, kad viens no viņiem tiek ievēlēts šajā amatā. Kopš tā brīža viņš ir valsts prezidents, valsts pirmā persona, pat sava veida simbols. Tad vairs neviens nemeklē caurumus viņa zeķē, neapspriež viņa kvalitātes publiskajā telpā. Vismaz ne tādā līmenī, kā tas notiek pie mums. Vārdu sakot, citur prezidenta amats  tiek respektēts, patīk tas daudziem vai ne tik daudziem.

Mums Latvijā ir tā nelaime, ka mēs neasociējam prezidentu ar valsti. Mēs gan spēlējamies ar vārdiem – pirmā amatpersona, pirmā lēdija utt., lai gan patiesībā tā nemaz nedomājam. Mēs arī tad meklējam utis, kritizējam viņa runas stilu.. Mēs neaizdomājamies, ka šādi raidām signālu pasaulei, ka mūsu pirmā persona mūsu pašu acīs nekas nav. Nu, un ko tad lai citi tāpēc par mums domā? Mēs taču paši šādā veidā pazemojam gan valsti, gan paši sevi. Tas, manuprāt, ir totāli pārprasts demokrātijas princips.


Bet tas jau mums ir ļoti raksturīgi. Tie, kas ir pie varas, mums nepatīk  a priori. Labs cilvēks uzreiz kļūst netīkams, tiklīdz viņš iesaistās politikā.

Diemžēl man jums ir jāpiekrīt. Šis princips pie mums ir ļoti izteikts. Bet cilvēkiem taču būtu kaut mazliet jāpadomā, ko viņi dara. Ja jau tu atzīsti, ka tie, kurus tu pats ievēli, ir slikti un tizli, vai tad tādējādi tu arī neatzīsti, ka pats tāds esi? Mums nav šīs atgriezeniskās saites ar varu, vai pareizāk – tā ir ačgārna. Par nelaimi mums visiem, mums ļoti patīk negācijas. Kaut ko labu par varas eliti mēs pat nevēlamies dzirdēt. Un pie tā ir vainīgi visi – gan politiķi paši, gan prese, gan diemžēl arī sabiedrība kopumā. Bet tā normāli valsts dzīvot nevar. 


Es šajā sakarībā esmu dzirdējis baumas, ka troksnis ap prezidentu sacelts ar domu, lai kaut kad tuvākajā laikā tas viss beigtos ar impīčmenta procedūru. Esot pat it kā viņa pēctecis sameklēts – Latvijas universitātes rektors Mārcis Auziņš.

Šīs baumas es arī esmu dzirdējusi. Nu, baumas ir un paliek baumas. Lai gan es nebrīnītos, jo universitātes rektoram drīz beidzas amata termiņš, viņš ir godam noturējis savu kanti, zināms akadēmiskajās aprindās, atbalstījis Vienotības pirmsākumus. Godīgi sakot, pēc Zatlera parādīšanās Rīgas pilī, es nebrīnītos ne par vienu notikumu pavērsienu. Tiesa gan, Auziņa kunga kvalitātes ir par galvas tiesu labākas, nekā tās bija Zalteram. Bet, ja tā, kā baumo, patiešām notiks, es domāju, ka arī Auziņam neies viegli. Tāpat jau viņu šādā gadījumā centīsies izmantot politiskajām spēlītēm.      Starp citu, ja reiz kāds plāno prezidenta impīčmentu, nav nemaz tik grūti to īstenot tehniski, tad tas būtu jāizdara pirms Saeimas vēlēšanām, jo nevar jau zināt, kā tās kārtis pēc tam tiek sajauktas. Tad varbūt tie, kas pašlaik ir pie varas, rudenī paliek maliņā.

Taču tas viss ir nelaikā un nevietā, jo mums valstī ir jārisina daudz svarīgāki jautājumi. Tas ir jautājums par pensijām, tas ir jautājums par algām skolotājiem, kas maija sākumā rīkos protesta akcijas. Tas ir jautājums, kas notiks ar KNAB, kur tagad atkal ir jauni iekšējo kariņu pavērsieni. Tāpēc šī “prezidenta problēma”, manuprāt, ir tāds kā dūmu aizsegs, ar kuru politiķi vēlas piesegt visas iekšpolitiskās un sociālās problēmas. Ir ļoti daudz samilzumu mūsu sabiedrībā, bet vēlēšanas tuvojas.


Vistuvāk ir Eiroparlamenta vēlēšanas, par kurām, vismaz pagaidām, var nojaust, ja ļoti par tām interesējies. Tādu īstu pazīmju par to tuvošanos jau nav...

Skaidrs, ka kandidātiem jau ļoti gribas uz to Briseli tikt. Bet tajā pat laikā šī partiju mazkustība, pat zināma apātija, parāda, ka būtībā jau šīs vēlēšanas neko nenosaka un neizšķir. Partijas rīkojas pēc principa – kā būs, tā būs. Turklāt partijas laikam ir sapratušas, ka šīs vēlēšanas, lai arī ir pēc sarakstiem, tomēr vairāk ir mažoritāras. Respektīvi, vēlētāji Eiroparlamenta vēlēšanās izvēli izdara, vadoties no savas attieksmes pret vienu vai otru partiju personību. Tiek balsots par cilvēku, ne tik daudz par partiju. Šādā gadījumā partiju reklāmas patiešām nav vajadzīgas, jo neviens tāpat nedomā par ideoloģiju.

Daži domā, ka šīm vēlēšanām tā īsti nav nekādas dižas politiskas nozīmes. Man liekas, ka ir gan! Repšes partijai, piemēram, tas var būs liels pārbaudījums. Ja tā šajās vēlēšanās nostartēs vāji, cik tad ilgi partijas sponsori vēl gribēs ar to krāmēties? Tas Repšes komandai var būt smags jautājums.


Ja arī tā, tad gan jau līdz rudenim visi izvilks! Saeimas vēlēšanas jau tomēr būs tas lielais politiskais eksāmens gan veterāniem, gan jaunpienācējiem. Kādas ir jūsu pārdomas par tām?

Nākamo Saeimas vēlēšanu īpatnība būs tā, ka uzreiz veselas trīs savos spēkos aptuveni līdzīgas jaunas partijas pretendēs uz vēlētāju balsīm. Līdz šim parasti bija viena  - savulaik “Saimnieks”, pēc tam Tautas partija, tad “Jaunais laiks”, visbeidzot – Zatlera partija. Tagad savu partiju piedāvās Repše, tūlīt partiju noformēs Sudraba un vēl jau nevajag aizmirst arī par Šleseru.

Visas trīs nosauktās jaunās partijas būs spiestas konkurēt ne tikai ar tā saucamajām “vecajām” partijām, bet arī savā starpā. Un tas visām zināmā mērā samazina izredzes pārvarēt procentu barjeru. Tad nu tās tagad mēģina pozicionēties. Repše liek akcentu uz uzņēmējiem, rūpniekiem un ražotājiem, bet vai ar to pietiks – šaubos. Es viņa vietā mēģinātu cilvēku apziņā atdzīvināt tos laikus, kad Repše bija LNNK līderis. Varbūt tas kaut kā spētu uzrunāt arī citus vēlētājus.

Kas attiecas uz Šleseru, tad viņš ir kvalitatīvi mainījies. Tas, ziniet, vairs nav tas Šlesers, kas nāca ar “Jauno partiju”. Pēc būtības un stila viņš pašlaik ir aizņēmis sociāldemokrātu nišu. Bet vispār viņa situācija ir ļoti smaga, jo viņš daļēji pretendē uz Saskaņas vēlētāju. Var jau būt, ka viņš beigās iet ar to kopā, bet vēl jau paliek Amerika partijas jautājums. Tajā partijā taču būtībā ir tie cilvēki, kas bija tuvi Šleseram. Tad kā tagad būt? Turklāt Amerika partija arī izteikusies, ka tomēr nepaliks tikai Rīgā. Īsāk sakot, abiem šiem kungiem ir par ko palauzīt galvu.

Runājot par topošo Sudrabas partiju, jāsaka, ka pašlaik tās līdere iznieko to lielo sabiedrības uzticības kredītu, kāds viņai tika dots avansā. Jāpaskatās, kas tad īsti būs tajā partijā, tad būs iespējams kaut ko prognozēt vairāk. Sudrabai liels resurss būtu reģionu alianse. Tā taču topošajai partijai nodrošinātu struktūras reģionos, kamēr viņa pati varētu rūpēties par Rīgas sarakstu.

Pašlaik visiem šiem politiskajiem veidojumiem ir ļoti zemi reitingi. Prakse gan rāda, ka nāves robeža ir trīs procenti. Ja partijai ir zemāka popularitāte ilgstošu laiku, tad līdz vēlēšanām “sakasīt” nepieciešamās balsis ir praktiski neiespējami. Jā, Šleseram tas vienreiz izdevās, bet tagad laiki ir pavisam citi.

Bet kopumā man liekas, ka šajās vēlēšanās uzvarēs tie, kas spēs iegūt sev sabiedrotajos reģionu aliansi, jo tieši tā ir šo vēlēšanu veiksmes atslēga.

Vēl par tēmu:

Visi raksti par šo tēmu

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Juris Jakaitis

2015-03-13 22:06:26

Ziņot

Pamazām tiekam virzīti uz matriarhātu - feministu sapni, nevis būt līdztiesīgām ar vīriešiem, bet komandēt tos. 1.solis jau ir paveikts: "pūlim" (WF) tiek iebarota "uzlabota" E.Finka ideja, ka Latvijā viss būšot labi tad, kad VP būšot sieviete, kaut arī Finks neko nav teicis, ka VP jābūt sievietei. 2.solis notiek pašlaik: notiek diskusija par to, vai Latvijai ir vajadzīgs VP arpaplašinātām pilnvarām. 3.solis: notiek stīvēšanas starp dāmām, kura tiks par VP. Protams, acu aizmālēšanai klātpieķerot arī kādu kungu. Starp citu t.s. visos "atslēgas amatos" jau mums atrodas dāmas...

!

2014-04-14 20:02:56

Ziņot

Veca veca sieva un senīla senīla domāšana. Slims Puaro ar viņas biežajam intervijām. Šodiemn runat par prezidentu var tikai slima sabiedrība,jo aiz robežas jau karo!

haralds

2014-04-14 16:14:05

Ziņot

elektorāts jau kā traks balsot ZOOprezidentu tiešajās vēlēšanās.

Cik ērti

2014-04-14 10:34:06

Ziņot

saukt valsts televīziju par sabiedrisko, lai izliktos, ka pie mums demokrātija ir tādā pašā līmenī ka Zviedrijā!

Ū-ja!

2014-04-14 01:54:33

Ziņot

Te viens jūsmo par reģionu aliansi, bet vai tie nav viņi, kas paņēmuši par savu izkārtni glumo Bondaru? Kāpēc tad tas bija vajadzīgs? Vai šis kāds lauku pazinējs? Un vēl par Repšes partiju. Kā Kreituse var tik aplami runāt - ja Repše sāks skandināt LNNK idejas, tad tak viņš visus sponsorus zaudēs, bet ēst tak gribas un šiki dzīvot ar'.

momo

2014-04-14 01:25:15

Ziņot

Šitajā bardakā lieti noderētu Lukašenko tipa prezidents. Un visas tās sūdu partijas likvidēt.

muflons

2014-04-13 18:57:49

Ziņot

Bet, varbūt vajadzētu vispār likvidēt prezidenta institūciju un šos pienākumus uzticēt Saeimas priekšsēdētājam? Mazai valstij nav jāšķiežas ar resursiem, jo prezidenti un to administrācijas ir dārgs prieks, ar mikroskopisku atdevi. Baidos, ka tautas vēlēts prezidents, kurš būs izcietis pirmsvēlēšanu ''skalināšanu'', neapmierināsies tikai ar reprezentatīviem pienākumiem, bet gribēs arī reālu varu, kas rezultātā atkal novedīs pie politikāņu savstarpējās konfrontācijas.

...

2014-04-13 18:38:41

Ziņot

tai maitai vajadzētu pienest zārku par sc afērista egila rutkovska atbalstu, [cenzēts]un velreiz maita

Vārds

2014-04-13 15:04:27

Ziņot

"Bet kopumā man liekas, ka šajās vēlēšanās uzvarēs tie, kas spēs iegūt sev sabiedrotajos reģionu aliansi, jo tieši tā ir šo vēlēšanu veiksmes atslēga." Reģionu alianse pati ir pietiekami stipra, lai smērētos ar pagātnes zīmoliem. Paši pagastveči ies uz Saeimu un ieviesīs kārtību.

tautas98%

2014-04-13 11:43:44

Ziņot

Vispiemērotākā prezidenta kandidāte būtu Ilga Kreituse,kura ir visgudrākā, viszinošākā, vissaprātīgākā un visdrosmīgākā teikt ,ka karalis ir kails.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv