Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

Svētdiena, 23. februāris (2014) 17:00

Egils Zariņš

Ieva Strode: Tuvojoties vēlēšanām, partiju reitingi mainīsies (1)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par Latvijas politiskās dzīves aktualitātēm ar SKDS politisko pētījumu nodaļas vadītāju Ievu Strodi.

   
Politologu viedokļi par procesiem valstī ir empīriski. Sociologi strādā ar reāliem cilvēkiem, fiksējot sabiedrības noskaņojumu konkrētajā laika nogrieznī. Vai beidzamo mēnešu notikumi Latvijas politikā ir atsaukušies uz partiju reitingiem?
 
Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas bija vērojams, ka politiķu reitingi svārstījās. Savukārt uzreiz pēc valdības demisijas kāpa Dombrovska reitings. Tā kā no taktikas viedokļa varam teikt, ka viņa solis bija pareizs. Lai gan no partijas viedokļa raugoties sanāca, ka tā ir Pirra uzvara, jo reitings Dombrovskim cēlās, bet tajā pat laikā viņš aizgāja no vietējās politikas centrālā laukuma. Tāpēc Vienotībai kopumā diezin vai šis solis deva kādas lielas dividendes. Iespējams, ka šī demisija bija partijas slepenais plāns, jo tagad bijušais premjers ir pirmais Eiroparlamenta listē, kas diezin vai tā būtu noticis, ja premjeram būtu jāpaliek amatā līdz vēlēšanām.


Bet kā ar partiju reitingiem kopumā? Beidzamie publiskotie dažādu aptauju dati neliecina, ka tie būtiski mainījušies.

Partiju reitingi svārstās, bet nedaudz. Tādēļ par kaut kādām tālejošām tendencēm vēl grūti spriest. Pirmajā vietā te ilgstoši ir Saskaņas centrs. Viņiem ir savs noturīgs elektorāts, nekādas asas kustības partija arī nav veikusi, tāpēc viņu pozīcijas ir stabilas. Arī Vienotības popularitāte, par spīti visām beidzamo mēnešu kolīzijām, neko daudz nav mainījusies. Nemaina cilvēki savu viedokli ārkārtīgi strauji. Vēl jo vairāk, tagad ir jauna valdības vadītāja, tā sakot – paskatīsimies, tad jau redzēs.

Abas šīs partijas ir vadošajās pozīcijās arī tāpēc, ka konkurenti tāpat nekādus brīnumus nav parādījuši. Īsāk sakot, nekādas dziļas pēdas valdības maiņa sabiedriskajā domā pagaidām nav atstājusi.

Manuprāt, ir kas cits, ko politiķi nenovērtē, ja raugāmies no komunikācijas viedokļa. Proti - kas tagad notiek ar Zolitūdes notikumu izmeklēšanu. Nekādas lielas kustības nav, tāpēc sabiedrība var izdarīt secinājumu, ka vara neko nedara, lai atrastu vainīgos. Un tas gan var atstāt ietekmi uz partiju reitingiem ilgtermiņā, vēl jo vairāk divu vēlēšanu gadā. Ja vara turpinās par šo tematu maz komunicēt, arvien vairāk un vairāk cilvēki sāks ticēt dažādām baumām un spekulācijām, kas vēl vairāk padziļinās neuzticēšanos.

Vēl kas – līderu jautājums. Saskaņai tas ir viens – Ušakovs. Par spīti tam, ka viņš sēž Rīgas Domē un, šķiet, uz Saeimu nepošas, visticamāk viņš tomēr būs tas, kurš kā galvenais partijas simbols piesaistīs vēlētāju. Nedomāju, ka tur varētu parādīties kāds cits līderis, kas tik izteikti dominētu gan krievu, gan latviešu auditorijā.

Savukārt Dombrovskis vēl joprojām ir galvenā atslēgas figūra Vienotībai. Bet tur, salīdzinājumā ar Saskaņu, ir vēl vairākas pirmā līmeņa figūras. Taču pateikt, ka to ir gana daudz, arī nevar. Varbūt skan paradoksāli, bet es domāju, ka Vienotībai var “palīdzēt” Repše un Sudraba. Tāpēc, ka viņi kā konkurenti nav tiks stipri, lai atņemtu Vienotībai daudz balsu. Vienotības vēlētājs principā var svārstīties, kā atceramies iepriekšējās vēlēšanas un Reformu partijas panākumus. Daļa Vienotības vēlētāju taču atdeva savas balsis Zatleram. Un vīlās. Tāpēc ļoti iespējams, ka šogad viņi uz tiem pašiem grābekļiem – jaunajiem piedāvājumiem, negribēs uzkāpt.

“Zaļzemniekiem”, protams, pāri stāv Lemberga tēls, kas vieniem patīk, citiem riebjas. Bet vienaldzīgo nav. Taču ir vēl kāds aspekts – vērtības, ko šī apvienība pārstāv. Nevis politiskās, bet “priekšmetiskās” vērtības. Lauki – tās ir mūsu saknes, mūsu pamatu pamats, arī zaļā domāšana un ekoloģija ir svarīgas lietas... Respektīvi, tiklīdz runa ir par šiem atslēgas vārdiem, tā cilvēkiem ir tādas siltas un labas sajūtas. To mēs novērojām jau pirms iepriekšējām vēlēšanām, kad aptaujās ļoti daudz cilvēku ZZS nosauca kā savu otro izvēli. Tas ir ZZS neizmantotais potenciāls un viņiem būtu vērts padomāt, kāpēc tik daudzi, kas nav pret viņiem noskaņoti slikti, vēlēšanās aiziet pie citiem. Varbūt, ka tieši šeit nostrādā Lemberga kontraversālā personība. Ar viņu vispār ir savādi – visi taču lieliski saprot, ka ne viņš nāks uz Rīgu, ne par premjeru kandidēs. Tā ir tikai spēle, kuru spēlē ZZS, pats Lembergs un visi mēs kopā!

Starp citu, ja par pašvaldību cilvēkiem runājam. Tur ir pietiekami daudz spējīgu un talantīgu vadītāju un neviens no viņiem diži uz lielo politiku neraujas, jo saprot, ka reģionos viņiem ir lielāka vara un teikšana, nekā Jēkaba ielas kabinetos un komisijās. Kā saka – nevajag jaukt žanrus!

NA savukārt ir “daudzslāņu” vēlētājs. Vieniem tīkams ir elegantais un erudītais “rietumnieks” Roberts Zīle, citiem patīk partijas radikālākā daļa, kurai saknes ir “Vienoti Latvijai”. Un tad vēl visam pa visu ir Baiba Broka, kas labi tika atbalstīta Rīgā, tagad ir ministre, kandidēs uz Briseli un, ja netiks, visticamāk būs NA rudens vēlēšanu sarakstā. Tas ir nedaudz dīvaini. Bet kopumā šai partijai ir ļoti laba niša – viss, kas saistīts ar nacionālo jautājumu, uzreiz tiek identificēts ar NA.

   
Nu ja, bet tā dēvētajām “latviskajām” partijām elektorāts tomēr arī pārklājas. Vismaz tā apgalvojat jūs – sociologi!

Katrai partijai ir savs noturīgs atbalstītāju loks, kas gan nav liels. Bet kopumā - jā, elektorāts pārklājas. Tāpēc jau ir tik svarīgs personību jautājums. Tieši personības tad kļūst par tiem magnētiem, kas cilvēkus pievelk. Atcerieties, kā pirms iepriekšējām vēlēšanām daudzi brauca uz Pierīgu, lai varētu nobalsot ne tik daudz par Vienotību, bet ievilkt krustiņu tieši Dombrovskim! Liela problēma var būt partijām, ja vēlētājs domā – es uzticos šai partijai, bet man tajā nav neviena cilvēka, par ko balsot... Līderi ir akūti vajadzīgi!


Ja par krustiņiem un svītrojumiem... Tos mēs vēlēšanās izmantojam ar vērienu. Bieži vien tāpēc partiju listes tiek pavisam savādāk “pāršūtas”.

Tāpēc, ka neuzticas jau partijām cilvēki, diemžēl. Netic, ka tas, ko sarakstā piedāvā partijas kā savu izlasi un izvēli, ir tas labākais. Lai gan tieši partijas taču vislabāk zina, kuru savu biedru kurā vietā likt. Mēs pēc vēlēšanām redzam daudz brīnumu, kad cilvēks, kuru partija vērtē viduvēji, pēkšņi kļūst par deputātu un vienu no galvenajiem spēlētājiem. Bet nu tāda mums ir vēlēšanu sistēma.

Lai interesētos par politiku un tajā orientētos, ir vajadzīgi kvalitatīvi mediji. Pie mums ir to deficīts, jo nav jau arī liels pieprasījums. Pa to laiku visādu plašsaziņas līdzekļu mums ir cik uziet, bet visos tajos tiek tiražētas tipveida ziņas, kurās pa apli cirkulē vieni un tie paši uzvārdi, viena un tā pati partija. Tā arī veidojas mūsu priekšstati par politiku, diemžēl.


Mēs sarunā pieminējām Zatleru un Reformu partiju. Izskatās, ka tas ir bijis projekts vienam sasaukumam. Kāpēc tā?

Viņi atnāca ar ļoti augstiem morāles uzstādījumiem, un sabiedrībai tie patika – tāda “superpartija”. Manuprāt, viens no šīs partijas mīnusiem jau parādījās pašā sākumā, kad viņi premjera amatam virzīja cilvēku, kuram bija tikai vidējā izglītība. Bet latviešiem pret izglītību vienmēr ir bijusi tāda kā bijība un respekts, tā tiek vērtēta kā ļoti nozīmīga lieta. Un sanāca ačgārna konstrukcija. Partija teica – viss valstī jāmaina, jānāk ar jauniem uzstādījumiem, kamēr paši piedāvā galvenajam amatam cilvēku, kura kvalitātes tam neatbilst.

Vispār es domāju, ka Zatleram cilvēki uzticības kredītu iedeva tā īsti pat neaizdomājoties. Un tajā brīdī, kad viņš sāka manifestēties kā reāls politiķis, cilvēki sāka saprast, ka gurķi ir lieli, bet tie vidi jau tādi tukši... Tur bija vesela kļūdu sērija un bēdu stāsts. Nu kaut vai Reformu partijas ministri. Pavļuts taču tikai pirms mēneša partijā iestājās. Kā var cerēt uz sabiedrības atbalstu, ja reiz pat tās deleģētie ministri malā no partijas stāv?


Rezumējot. Pašlaik partiju reitingi izskatās stabili. Vai tas mums ļauj domāt, ka šī tendence saglabāsies līdz vēlēšanām?

Nē. Tuvojoties vēlēšanām, cilvēki sāks vairāk domāt par savām potenciālajām izvēlēm. Nevar teikt, ka sabiedrībā valdītu liela apmierinātība ar dzīvi. Iespējams, ka varai līdz vēlēšanām vēl būs jāiztur kādi nopietni pārbaudījumi. Kaut vai tas pats elektrības tarifu kāpums. Vēl jāpatur prātā, ka visi spēlētāji un piedāvājumi nemaz nav zināmi. Vārdu sakot, tuvojoties vēlēšanām, partiju popularitātes dinamika var mainīties pavisam droši.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Gunta Leona

2014-02-23 18:40:35

Ziņot

Reitingi un vēlēšanu rezultāti... Bet kādreiz kāds sāks runāt par to, kā te aprēķina vēlēšanu rezultātus? Ir jau tādi, kas aicina neiet uz vēlēšanām. Kam tad tas "neiešanas ķeksītis" tiks - pašam vai kopējiem vēlēš rezultātiem?

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv