Svētdiena, 2019. gada 17. novembris

Uga, Hugo, Uģis

Visi autora raksti

Trešdiena, 5. februāris (2014) 10:22

Egils Zariņš

Aidis Tomsons: Nedomāju, ka ir atgriezušies oligarhu laiki (5)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par Latvijas politiskajās aktualitātēm ar Latvijas radio žurnālistu Aidi Tomsonu.


Tevis vadītais Latvijas radio raidījums “Krustpunktā” aktīvi sekoja jaunās valdības veidošanas līkločiem. Ne reizi vien pie tevis studijā bija mūsu politiskā elite. Kāds tev pašam radies iespaids par to, kas nu sanācis?

Valdības jau vispār nāk un iet. Mums tikai beidzamajā laikā bija pierasts, ka valdība darbojas ilgi un ir it kā stabila – neierasti ilgi Dombrovskis bija premjera amatā. Ja runājam par pārmaiņām šogad, man šķiet, ka tas rezultāts beigu beigās ir labāks, nekā bija pirms tam. Iepriekšējā valdība jau rudenī tāda pa pusei rīcībspējīga vien bija. Ar katru mēnesi situācija tikai pasliktinājās jau pirms liktenīgajiem notikumiem Zolitūdē, pēc kuriem tad nu Dombrovskis atkāpās. Protams, arī iepriekšējā salikumā jau kaut kā līdz tām vēlēšanām novilktu, bet ar milzīgām iekšējām kolīzijām un milzīgiem savstarpējiem apvainojumiem.


Presē gan ir parādījusies versija, ka šī dīvainā demisija bija inspirēta Vienotības “politbirojā”, turklāt aiz paša Dombrovska muguras. Tā sakot – noticis iekšējs apvērsums.

Ne jau tikai Vienotība kuluāros pirms visiem šiem notikumiem runāja par iespējamu valdības krišanu. Arī citu partiju aizkulisēs un frakcijās tajās dienās bija runas par to, ka kādā no nākamajām dienām varētu tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā tad prasītu atbildes ministriem un premjeram, un, iespējams, šādā sēdē būtu pieprasīta Ministru prezidenta demisija. Varbūt, ka tas, kas notika, bija apsteidzošs varas gājiens. Tā sakot, labāk tad pašam aiziet, nekā gaidīt, kad tevi atlaiž. Rezultāts galu galā nav sanācis tas sliktākais, jau nu vienīgi ministru sastāvs vienā otrā pozīcijā izraisa šaubas. Nav jau tā īsti skaidrs, kāpēc dažs labs salīdzinoši pozitīvi vērtēts un labi strādājošs ministrs tagad nomainīts pret mazāk spilgtām personībām. Kaut ko jau droši vien nosaka politiskā loģika, lai kā mums tas nepatiktu, kaut ko nosaka partiju intereses, kaut ko – personīgas simpātijas vai antipātijas.


Pēc valdības demisijas Valsts prezidents teica, ka jaunajai koalīcijai vajadzīgs pēc iespējas plašāks Saeimas atbalsts. Nu tas ir, visu krāsu līnijas dzēstas, ZZS atgriezusies varā un malā palikusi vien Saskaņa. Daudziem ZZS ņemšana komandā lika runāt par ideju nodevību un oligarhu revanšu.

Pašlaik runājot par tā dēvētajiem oligarhiem, mums visiem prātā, šķiet, ir tikai viens – Aivars Lembergs. Šlesers patiesībā šobrīd, domāju, ļoti nosacīti ietekmē precesus. Viņš drīzāk ir aktīvs masu saziņas līdzekļos, bet ne reālajā politikā. Ar Šķēli ir līdzīgi, tikai viņš pat medijos neparādās. Droši vien, viņi abi mēģina bīdīt savas biznesa intereses, kā to dara jebkurš cits biznesmenis. Lembergs tad nu ir vienīgais, kas mēģina uzturēties politiskajā laukā un dara to ļoti apzināti, kas nav nekas nebijis. Tāpēc nedomāju, ka varam daudz runāt par oligarhu atgriešanos.

Arī valdības sastāvs neliecina, ka kaut kas nu tagad diži ir mainījies. Skaidrs, ka Ventspili interesēja un interesē arī tagad Satiksmes ministrija, bet jau šobrīd Lembergam, šķiet, nebija lielu iebildumu pret to, ko dara Anrijs Matīss, lai arī par viņu politisko atbildību uzņēmušies Vienotība un “Olšteina sešinieks”. Bija gan skaidri izteikta ZZS interese par VARAM, tur šobrīd ir Einārs Cilinskis, kuram tad nu jāveido attiecības gan ar Ventspili, gan citām pašvaldībām. Bet es nedomāju, ka Cilinskis ir negodīgs un ietekmējams politiķis. Līdz ar to, tādā lielā laukuma spēlē, nekas slikts ar ZZS ienākšanu valdībā nav noticis.


Kā tev šķiet, kāpēc viņi tam piekrita? Līdz vēlēšanām vien daži mēneši. Ja, nedod Dievs, parādīsies kaut kādas problēmas, tās nāks arī pār viņu galvu un reitingiem.

Vienmēr jau koalīcijas cenšas veidot ar pēc iespējas mazāku dalībnieku skaitu, lai nebūtu pārāk daudz jādalās. Tā pie mums ir bijis diezgan bieži. Tagad varbūt šī pat ir pirmā reize, kad tiek mēģināts darboties ar rezervi. Un tam ir sava loģika! Mazās koalīcijās ir lielāks risks, ka kaut kādas nesaskaņas var to sagraut. Tagad kāds var arī sākt niķoties, taču viņam jāapzinās, ka tādā gadījumā neviens ar viņu neauklēsies, bet patrieks prom bez milzīga riska sagraut valdību. Tas nenoliedzami dod lielākas manevra iespējas premjerministrei, kas viņai, šķiet, šobrīd ir svarīgi.


Vai Straujumas kundzes virzīšana valdības vadītājas amatam un steidzīgā uzņemšana Vienotībā zināmā mērā neliecina par partiju vadošo kadru deficītu?

To šobrīd ir noteikusi iepriekšējā politiskā pieredze. Koalīcijas partijas viena uz otru raudzījās kā uz pretinieku, nevis sabiedroto. Bija skaidrs, ka, ja ar tiem pašiem partneriem jāturpina strādāt, ir jāatrod kaut kāds cilvēks, kas neizraisa pretestību nevienai no partijām. Bija vajadzīgs neitrālāks kandidāts. Jā, ir viedoklis, ka partijām vispār ir līderu trūkums. Es tam varu piekrist tikai nosacīti, jo Vienotība būtu gatava izvirzīt kaut veselu virkni kandidātu, ko viņi arī darīja. Cits lieta, ka pārējie diez ko tos nevēlējās. Turklāt, ir jau vajadzīgs arī sabiedrības atbalsts, un te nu bija dažs kandidāts, kas to nebūtu dabūjis. Līdz ar to tas viss bija kompromisa meklēšana.


Man, piemēram, pavisam negaidīta bija Pabrika sāga. Te viņš uzstājīgi, pat divreiz, tika vests uz Melngalvju namu kā premjera kandidāts, tātad – gana labs Vienotībai, te pēkšņi tieši viņš izrādījās upurjērs...

Tas ir neizbēgams process, ar ko jebkuram, kurš ir politikā, ir jārēķinās, proti – ne vienmēr pietiek ar to, ka esi populārs. Veidojot jebkuru koalīciju, ir jārēķinās arī ar politiskajiem partneriem un viņu simpātijām pret vienu vai otru personību. Tur nu neko nevar darīt. Ja Vienotībai būtu iespēja vienai pašai veidot valdību, Pabriks tur būtu pavisam noteikti. Un ne tas pēdējais. Būtu visas kārtis rokā Reformu partijai, arī Pavļuts droši turpinātu strādāt par ekonomikas ministru. Lai cik arī muļķīgi tas neizklausītos, situācijā, kad tu kaut ko veido, sanākt var tikai tas un tādā izkārtojumā, kāds konkrētajā brīdī ir iespējams.

  
Pie tevis radio studijā vairākkārt ir bijusi Straujumas kundze kā zemkopības ministre. Ko tu varētu teikt par viņas personību, kādu iespaidu viņa par sevi tev radījusi? Būs viņa laba premjerministre?

Vēl ir pāragri izdarīt kādus secinājumus par Straujumas vadīšanas kvalitātēm. No vienas puses, viņa nav bijusi nekāds pelēkais cilvēciņš, kas tikai pakļaujas citiem. Kaut vai ņemot vērā viņas pieredzi, kad viņa kā valsts sekretāre “norotēja” vairākas ministrijas. Man neliekas, ka tas notika bez viņas apzinātas vēlmes. Bet, cik viņa ir stipra kā pirmā vijole, visas valdības priekšgalā, situācijā, kad partijas noteikti uz viņu kaut kādā mērā spiedīs, to ir grūti pateikt. Dombrovskis ātri iemācījās mazliet distancēties no ikdienas rutīnas un sīkumiem. Tiesa gan, viņam to pēc tam ir pārmetuši, bet nedomāju, ka valdības vadītājam ir jābūt kā ministru “ēnai” visos ikdienas jautājumos. Nu nav pie mums premjers tik ietekmīga figūra kā, piemēram, Putins Krievijā. Pie mums ir jābūt kaut kādam līdzsvaram tajā, ciktāl premjers iejaucas ministru darbos. Premjers jau ir tikai komandas vadītājs, kas nosaka virzienus. Dombrovskis lielā mērā nosoļoja pa vidusceļu. Vai Straujumai tas izdosies, redzēsim tuvākajos mēnešos.

Domāju, ka pati par sevi valdības pārkārtošanās lielu ietekmi uz rudens vēlēšanām neatstās. Tas, ko partijas paspēs sastrādāt šajos mēnešos, ir cita lieta. Visticamāk, pēc tā vadīsies daļa vēlētāju. Pati par sevi koalīcijas “uzprišināšana” ir visai neitrāla. Ir jau taisnība tiem, kas saka - socioloģisko aptauju mērījumi parāda tikai konkrētās situācijas un konteksta noteikto.

Notikumi mainās, tāpēc vēl ir grūti prognozēt, kas vēlētājam rudenī liks izdarīt to vai citu izvēli.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

aids

2014-02-05 18:32:46

Ziņot

Tomsons ir kārtējai prostitūt žurnālists uz mata tāds pats kā Lato lapsas piesmietā Spriņģe ... Es pat netaisos veltīt laiku lai iedziļinātos viņa murgos ...

aids

2014-02-05 18:32:36

Ziņot

Tomsons ir kārtējai prostitūt žurnālists uz mata tāds pats kā Lato lapsas piesmietā Spriņģe ... Es pat netaisos veltīt laiku lai iedziļinātos viņa murgos ...

Vārds

2014-02-05 16:13:08

Ziņot

šī dīvainā demisija bija inspirēta Vienotības “politbirojā”, turklāt aiz paša Dombrovska muguras. Tā sakot – noticis iekšējs apvērsums. Vienot''ibai bija plānota Saeimas ārkārtas sēde, kurā tad prasītu atbildes ministriem un premjeram, un, iespējams, šādā sēdē būtu pieprasīta Ministru prezidenta demisija ------------------------------ ----------------Tad,redz kā, lai, Dombrovskim nebūtu tik sāpīgs savējo dunča dūriens mugurā, prezis izdomāja pasaciņu par Dombrovska atbildības uzņemšanos 54 nāvju priekšā!Cik tas ir NOŽĒLOJAMI UN GĻĒVI no abu puses mānīt visu pasauli un apsmiet un apmelot nevainīgo 54 dvēseles

reņģēdājs

2014-02-05 12:42:14

Ziņot

Lembergs sapircis tarkšķētāju varzu un mediju prostitūcijas portālus.

Vārds

2014-02-05 11:17:33

Ziņot

Šis Tomsons ir pašreizējās varas rupors. Ar kādreizējo žurnālistu Tomsonu ir tikai uzvārdu sakritība

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv