Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

Ceturtdiena, 13. februāris (2014) 10:39

Egils Zariņš

Edvīns Inkēns: Mēs pašlaik redzam pēcvēlēšanu koalīcijas melnrakstu  (8)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par politiku ar bijušo politiķi, žurnālistu Edvīnu Inkēnu.


Tu piederi politiķu paaudzei, kas pirms diviem gadu desmitiem lika pamatus mūsu šodienas dzīvei. Tagad diezgan bieži ir dzirdama kritika, ka tie pamati, iespējams, nav ielikti pareizi. Cilvēki šo valsti pamet, palikušie savu valdību nemīl...

Mēs trīs Baltijas valstis esam kā trīs Līvānu mājiņas – visai līdzīgas, atšķiras dažas individuālas detaļas. Jā, igauņi tiek uzskatīti par veiksmīgākajiem, bet arī viņi, ja aprunājas, nav ļoti apmierināti ar savā valstī notiekošo. Paškritiskums, acīmredzot, ir mūsu ziemeļu asinīm raksturīga iezīme. Es to neuztveru kā milzīgu traģēdiju. Tā ir, un tas ir jāpieņem.

Lietuviešiem, kuriem uz rietumiem ir aizbraukuši vēl vairāk cilvēku nekā mums, arī ir ārkārtīgi kritiski pret sevi un notiekošo valstī. Viņi gan ir ar mazliet augstāk paceltu galvu, jo viņiem ir sava lielvalsts vēsture, un tas viņus zināmā mērā motivē. Viņiem nav šis eksisteciālais jautājums, kas nomoka mūs, proti – vai mēs kā valsts varam pastāvēt. Parādās visādas teorijas, ka mēs varam paši būt noteicēji tikai 20 gadus un tie, raugi, jau atkal aizritējuši, utt.. Mēs bieži uzvedamies kā mazi bērni, kas iedomājas visādas šausmas un tumsā paši sevi ar tām baida.


Bet tu taču nenoliegsi, ka daudzas mūsu problēmas nav tikai iedomātas. Ir taču vērojama sabiedrībā zināma apātija pret apkārt notiekošo.

Man neliekas, ka visi te palikušie staigā ar apātijā ar noliektām galvām. Cilvēki strādā, atzīst, ka krīze, un tā bija smaga, bet nu ir pārvarēta. Cilvēki mēģina panākt savā dzīvē kaut kādus uzlabojumus. Jā, tie nekad nebūs uzreiz lieli un vienā dienā. Tā taču nav bijis nekad un nekur pasaulē.

Tāda zināma neapmierinātība ir viens no dzinuļiem uz priekšu. Šodienas realitātes galvenā iezīme ir tā, ka mēs esam pārejas periodā. Pārejas periodā no iepriekšējās Dombrovska valdības, kas ar sevi simbolizēja zināmu stabilitāti, uz jaunām vēlēšanām. Lai arī cik brīnišķīga būtu pašreizējā Ministru prezidente, viņa ir pārējas laika cilvēks. Viņa pati, starp citu, par to ir izteikusies. Tāpēc mēs nevaram šādai laikā tik ļoti terminētai valdībai pieprasīt kādus lielus mērķus. Tādus vienkārši nevar paveikt tik īsā laikā.

Bet tas gan ir slikti – ilgermiņa skatījuma trūkums. Teorētiski mēs varam teikt, ka tas tāpēc, ka vēlēšanas ir ik pēc četriem gadiem un politiķi vienkārši tāpēc nemāk skatīties ilgāku laiku uz priekšu. Bet arī tā nebūs pareizā atbilde. Bez politiķiem taču ir arī ierēdņi, valsts birokrātija. To var mīlēt vai neieredzēt, bet tieši šī mašinērija nodrošina attīstības pēctecību un pārmantojamību. Arī tad, kad mainās valdības. Bet šim valsts pārvaldes posmam tomēr trūkst uz perspektīvu orientētu uzstādījumu. Tā ir lielā problēma, kas mūs nomāc.


Varbūt mums trūkst arī konkrētu mērķu? Bija mums mērķis iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Bija mērķis ieviest eiro.. Kas tālāk?

Ar tiem mērķiem nav viss tik vienkārši, jā. Mērķis – arvien labāk un labāk dzīvot vai sekot progresam, nav saprotams mērķis. Tad mums jāsāk iedziļināties, kas tad vispār ir progress, ko ar to saprotam. Ikdienas cilvēks ar tādiem uzstādījumiem taču nenodarbojas. Un tas arī nav valsts administrācijas uzdevums, bet gan vairāk filozofu un mūsu inteliģences pienākums. Taču tas nenozīmē, ka valstij var nebūt apjēgas par ilgermiņa attīstību. Piemēram, par to, kā attīstīses Latvijas valsts ekonomika garākā termiņā.

Vienkāršākais, kā parasti, ir uzreiz piesaukt Ekonomikas ministriju, lai tā tūlīt norāda uz tām nozarēm, kurās ir jāinvestē, lai mēs ietu uz priekšu. Nu nenotiek tas tik vienkārši tirgus ekonomikā! Tā uztaustīšana, tā atbalsta sistēmas atrašana ir kļūdu un veiksmju mijiedarbība un kopsakarība.

Skaidri sāk iezīmēties tas, par ko pirms 20 gadiem runāja mūsu ekonomisti.
Pirmkārt, lauksaimniecība iegūs arvien lielāku nozīmi. Nevis tāpēc, ka daudz cilvēku ar to nodarbosies, bet gan tāpēc, ka tas, ko var saražot Latvija, būs ļoti nozīmīgs pasaulei. Jo pasaulē cilvēku daudzums palielinās. Varbūt tas pirmajā brīdī izklausās neticami, bet pasaulē kopumā cilvēku nabadzība mazinās. Teorētiskais vidējais pasaules iedzīvotājs, pat āfrikānis, var labāk un vairāk ēst. Tāpēc pārtikas ražošana ir pievilcīga ilgtermiņā.

Nākamais, kas ir svarīgi – mūsu vietējie resursi. Latvijā tas nenoliedzami ir koks. Tā padziļināta pārstrāde pie mums attīstās katru dienu.  Katrs uzņēmējs, kas darbojas šajā biznesā, strādā sev, bet no tā labums ir visai valstij. Šajā nozarē es problēmas neredzu. Iespējams, ka pēc gadiem piecpadsmit mums būs vēl viens dabas resurss, kurš mūs ne tikai bagātinās, bet arī sagādās jaunus un ļoti sarežģītus izaugsmes izaicinājumus.

Viena no mūsu lielajām problēmām ir demogrāfija. Ir maza dzimstība un liela emigrācija. Mēs, iespējams, pat īsti neapjēdzam, ka iestājoties ES, noteiktais septiņu gadu pārejas periods mums bija izdevīgs, jo tie, kas tās durvis pēc tam mums ir atvēruši, neko labu ar to nav izdarījuši. Eiropa paņēma no mums baltos strādniekus, un tas nebija īsti godīgi no viņu puses. Jo mēs nespējam un kādu laiku arī nespēsim konkurēt ar viņu algām.

Otra problēma ir -  mūsu izglītība. Tā, diemžēl, pie mums nav konkurētspējīga. Mums pietiek ar to ikdienas vajadzībām, bet mūsu izglītība nav tik laba, lai mēs varētu cerēt uz lielu inovatīvu attīstību mūsdienu tik mainīgajā pasaulē avangarda režīmā. Neviena no šīm problēmām nav traģiska. Taču to esamība pati par sevi traucē mums attīstīties straujāk, nekā mēs to vēlētos.


Mums šogad dubultvēlēšanu gads. Vai tas atstās lielu ietekmi uz tevis piesauktajām problēmām? Uz mūsu nākotni kopumā?

Vēlēšanu gadi ir savdabīgi, tas tiesa. Un politiķi ir paši izdarījuši dažas lietas, kas visu to padara grūtāku. Jā, protams, nav pareizi, ka varas partijas, vai gluži vienkārši bagāti cilvēki politikā, automātiski iegūst arī lielākas iespējas sevi dažādos veidos propagandēt un reklamēt. Tagad ir krasi samazināts tas naudas daudzums, ko var iztērēt uz vienu vēlētāju. Tikai ir viena nelaime – mēs līdz ar to esam samazinājuši mūsu vēlētājiem iespējas uzznāt par partijām vairāk.

Tagad partijas vienkārši nevar tērēt daudz naudas priekšvēlēšanu laikā un līdz ar to nespēj “noklāt” visu informatīvo laukumu. Kāds teiks – tas taču ir lieliski, nav ko viņiem mums smadzenes skalot! Bet ir jāsaprot, ka mēs līdz ar to, pat gribot, nevaram gūt dziļākas zināšanas par partijām. Bet trakākais, ka partijas līdz ar to kļūst atkarīgas no žurnālistu labvēlības. Tas ir galēji nepareizi! Nav valsts politiskajai sistēmai jābūt atkarīgai no žurnālistu labvēlības. Tad nevajag brīnīties, ka viena avīze slavē tikai vienu partiju, otrs medijs ceļ debesīs citu, bet trešais gānās par nākamo. Mums tiek piedāvāta nevis izvēle, bet šovs. Vai tad nebūtu laiks atbildīgāk izvēlēties partijas, kam atdot balsis, jo tieši partijas ir tās, kas vada visu mūsu dzīvi.


Pie mums jau tās partijas vairāk pēc tādiem kā interešu klubiem izskatās. Tās nav lielas, ir sadrumstalotas. Cilvēki neredz, ka caur tām var dzīvi valstī darīt labāku? Vai ir kāda cita problēma?

Atceros, pirms kāda laika man kāds zviedru politiķis teica – drīz jūs dzīvosiet diezgan garlaicīgā Eiropas ziemeļu valstu demokrātijā. Nu tā arī ir, atšķiras tikai dzīves līmenis, tas gan.

Bet dzīvē cilvēki vairs nejūtas tik ļoti atkarīgi no politiķiem un politika līdz ar to viņus mazāk interesē. Manuprāt, tas nozīmē, ka mēs jūtamies diezgan stabili. Tas nav svarīgi, vai cilvēks ir partijā. Attīstītās valstīs, un mēs esam realtīvi attīstīta valsts, cilvēkiem nemaz nav jāpiedalās partijās. Viņiem ir jāsaprot PAR KO un KĀPĒC viņi balso.

Pašreiz visa rietumu demokrātija pārdzīvo ideoloģisku krīzi, jo vairs īsti nedarbojas dalījums labējos un kreisos. Ja palūkojamies arī uz konfliktiem pasaulē, tie vairāk ir reliģiskie un nacionālie, bet vairs nav ideoloģiskie. Pirms gadiem simts taču galvenā cīņa bija starp fašistiem un komunistiem. Tās bija divas lielas ideoloģijas. Jā, stulbas un asiņainas, bet ar tām aizrāvās masas. Tagad nav nekā no tā. Nav īsta liberālisma, neoliberālisma. Nav universālu atbilžu, tāpēc politikā ļaudis vairāk pievēršas personībām. Tas tagad nosaka toni, jo partijas jau vispār bieži vienu no otras nevar atšķirt.
 

Ja par ideoloģijām runājam, tad mani izbrīna, ka pie mums nav spēcīgas sociāldemokrātiskas partijas. Pieprasījums taču it kā ir! Kāpēc tā?

Tāpēc, ka sociāldemokrātija kā ideoloģiskais virziens, kas prevalēja Ziemeļeiropā, arī nav iedevis atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Sociāldemokrāti nav pasargājuši nevienu valsti no krīzes. Franču sociālisti, kas iestājās par labākiem apstākļiem darba ņēmējiem, tajā pat laikā tik ļoti paaugstināja darbaspēka izmaksas, ka vairs netiek ar to galā un tagad mēģina atkāpties. Nu globalizētajā pasaulē, kad Āzijā visu var saražot lētāk, rietumi netur konkurencei līdzi. Un ekonomikai kā tādai ir vienalga, kā aziāti to panāk ar necilvēcīgiem darba apstākļiem.


Nu labi, sociāldemokrātu pie mums īsti nav. Bet izskatās, ka uz vēlēšanām daži jauni piedāvājumi mums būs gan!

Vai tad rodas kaut kas jauns? Ap ko pulcējas tās jaunās grupas? Ap Repši, kas ir labi zināms cilvēks un nekādu dižu pārsteigumu nenes. Sudraba arī ir labi zināma persona. Viņa tikai kādu laiku bija politiski “neskarta”, jo bija amatā, kas kalpoja par labu platformu. Kur tad abos gadījumos ir tas jaunais?

Visās iepriekšējās vēlēšanās, jā, tad gan parādījās kāds jauns spēks, kurš tad arī paņēma tos vēlētājus, kas šaubījās un kuriem vecie jau bija apnikuši. Šoreiz, manuprāt, nav tas gadījums. Vienīgi Sudraba vēl varētu cerēt uz kaut kādu daļu protesta balsojuma, ar noteikumu, ja viņa spēs radīt piedāvājumu. Ir aizritējis jau pietiekami ilgs laiks, kopš viņa ir aizgājusi no valsts darba, ar resursiem problēmu nebija, bet nekas nenotiek. Man šķiet tāpēc, ka nav īsta pieprasījuma. Turklāt mēs neko nezinām par viņas komandu. Ja varētu tikt ievēlēts viens cilvēks, tad gan esmu drošs, ka Sudraba balsis sev dabūtu.

Teorētiski jau vēl pastāv tā dēvētā reģionu partijas parādīšanās. Bet tur iekodēta zināma pretruna. Viņi jau pēc definīcijas ir ar dažādām interesēm – Vidzeme mēģinās kaut ko atņemt Kurzemei, Zemgales intereses var nesakrist ar Latgales vajadzībām. Tur jābūt ļoti striktiem spēles noteikumiem šādā aliansē.


Vai jaunās valdības veidošanas process uzrādīja arī kādas jaunas tendences varas partijās?

Bija daudz kalkulāciju, kā jau tas politikā notiek. Bet Vienotība uzrādīja zināmu elastību un, domāju, ar to ir ieguvusi. Katrā ziņā – zaudējusi nav.

Paskatoties uz šodienas valdības modeli, man šķiet, ka redzam nākamās koalīcijas melnrakstu. Jo tas atspoguļo Latvijas vēlētāju vairākuma viedokli. Nedomāju, ka tas var dramatiski mainīties. Reitngi uzrāda zināmu stabilitāti jau ilgāku laiku. Tāpēc būs smags koalīcijas darbs. Un tas ir labi, jo koalīcijas vairāk ņem vērā vēlētāju viedokli.

  

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Pastalāns

2014-02-15 03:09:23

Ziņot

Izsaku savu neviltotu necienu sim vecajam KGB kaitniekam! Vot tebe i Labvakar, Latvija, ibio!

nesaki hop pirms nēsi pāri

2014-02-15 02:41:10

Ziņot

vēlēšanas jau vēl nav notikušas un būtu jābeidz balsot par pie varas esošajiem un arī tādiem kā repše kas lien atpakaļ izliekoties par jaunu projektu vai par noziedznieku piesedzēju Ingūnu Sudrabu ...

nesaki hop pirms nēsi pāri

2014-02-15 02:40:47

Ziņot

vēlēšanas jau vēl nav notikušas un būtu jābeidz balsot par pie varas esošajiem un arī tādiem kā repše kas lien atpakaļ izliekoties par jaunu projektu vai par noziedznieku piesedzēju Ingūnu Sudrabu ...

leo

2014-02-13 19:46:01

Ziņot

mankurts un tāda arī runa!

Pārdzīvosim

2014-02-13 15:54:17

Ziņot

" Eiropa paņēma no mums baltos strādniekus, un tas nebija īsti godīgi no viņu puses." Nevajag aizmirst,cik Krievija no mums paņema 18.gs. beigās! Cik ar varu pievērsa pareizticīgajiem, cik rusificēja, cik aizvilināja uz Krieviju un vēlāk apšāva. Visu pārdzīvojām. Pārdzīvosim arī cilvēka kapitāla plūsmu.

Jā gan

2014-02-13 15:51:01

Ziņot

...lauksaimniecība iegūs arvien lielāku nozīmi.Latvijai jākļūst par lauksaimniecības lielvalstiEsam Eiropas centrā. Zāle aug griezdamās, kas traucē piena lielražošanai?

Nerunāt tukši

2014-02-13 15:45:57

Ziņot

..".vai mēs kā valsts varam pastāvēt. Parādās visādas teorijas, ka mēs varam paši būt noteicēji tikai 20 gadus un tie, raugi, jau atkal aizritējuši, utt.."" -absolūti tukšs teikums, kas tiek malts un malts. Mums ir Livonijas vēsture,ar gariem un laimīgiem posmiem. Nevajag kultivēt muļķīgus mītus-it kā mēs te 1918.gada novembrī te jūras krastā būtu izpeldējuši. Ja runājam par vēsturi kopā ar krieviem, tad gudri būtu runāt par vēsturi kopā ar vāciešiem.

:o)

2014-02-13 14:38:20

Ziņot

Žurnālista Egila Zariņa saruna par politiku ar bijušo čekas aģentu, politiķi, žurnālistu Edvīnu Inkēnu.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv