Svētdiena, 2019. gada 17. novembris

Uga, Hugo, Uģis

Visi autora raksti

Otrdiena, 1. aprīlis (2014) 01:40

Egils Zariņš

Artis Pabriks: Ikvienam būtu jāsaprot, ka drošība maksā naudu (9)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par drošības jautājumiem ar bijušo aizsardzības ministru, Saeimas deputātu Arti Pabriku.


Trauksmainais pavasara sākums Ukrainā arī mums liek savādāk palūkoties uz valsts drošības lietām. Kā jūs, kā cilvēks ar zināmu pieredzi šajā sfērā, vērtējat Latvijas drošību?

Dalība NATO un ES mums dod drošību, kāda Latvijas valstij vēl nekad nav bijusi. Tas ir skaidrs un nepārprotams fakts, kas mums jāpatur prātā. Ja raugāmies uz mūsu drošību, izvērtējot to kritiski, tad mums jāpaskatās, ko šajā ziņā ir izdarījusi Krievija. Pēc 2008. gada tā veiksmīgi atsākusi savu bruņošanās programmu un audzējusi katru gadu valsts militāro budžetu par 20 līdz 40 procentiem, ir veikusi vairākas lielas militārās mācības un izveidojusi mūsu pierobežā jaunas bāzes. Līdz ar to spēku balanss beidzamajos sešos gados ir izmainījies par sliktu mums. Tajā pat laikā Eiropa šajos gados ir piekopusi zināmu atbruņošanās politiku. Tāpēc varam teikt, ka drošības situācija kopējā drošības vidē beidzamajā laikā ir gājusi mazumā.

Jāsaka arī, ka jebkura piedalīšanās militāras krīzes gadījumā, ir politisks lēmums. Tie, kas pie mums nevēlas maksāt noteiktās summas par aizsardzību, parasti saka – mums neviens neuzbruks, nav ko naudu lieki tērēt. Tagad, raugoties uz to, kas noticis Krimā un Ukrainā, mēs tomēr nevaram būt simtprocentīgi droši, ka kaut kādi izaicinājumi šajā ziņā neparādās arī mums. Tā ir viena atbilde mūsu militārā budžeta palielināšanas kritiķiem.

Otrs šo kritiķu iebildums ir – bet mēs jau neko daudz izdarīt un pretī stāvēt militārajiem draudiem nevaram, lai arī cik maksātu aizsardzībai. Tā arī nav taisnība! Protams, ka Latvija ar savu militāro un ekonomisko potenciālu nav nekāds pretinieks Krievijai. Bet mums jau nav jāiesaistās lielā un nopietnā karadarbībā, kurai parasti nopietni gatavojas abas puses, ko var novērot un jau paredzēt kādu laiku iepriekš. Tādā gadījumā jau te būs citi spēki un cita NATO kopējā stratēģija un taktika.

Mūsu uzdevums ir spēt risināt neliela mēroga iekšpolitiskas vai starptautiskas krīzes mūsu teritorijā. To ar pienācīgu sagatavošanu, pareizu ekipējumu un atbilstošu finansējumu mēs spējam izdarīt. Un tas arī ir mūsu galvenais uzdevums krīzes gadījumā.


Ko jūs domājat ar vārdiem “neliela krīze”?

Tās varētu būt provokācijas, tas varētu būt kaut kas saistīts ar robežu pārkāpšanu, tas varētu būt saistīts ar kāda neliela citas valsts kontingenta parādīšanos mūsu teritorijā.  Es negribu šeit iedziļināties detaļās, tas nebūtu pareizi no manas puses, bet tas viss manis nosauktais teorētiski ir iespējams. Jebkurā gadījumā, pret šāda veida draudiem valstij ir jābūt spējīgai pašai aizstāvēties. Mēs taču nezvanīsim šādā gadījumā uz Briseli un neteiksim, lai no turienes kāds lido šurp un mūs glābj.

Mums ir pašiem savi bruņotie spēki. Tikai visiem būtu jāsaprot, ka tie, patīk tas kādam vai nepatīk, visu laiku ir jāpilnveido un jāapmāca. Atšķirībā no Krievijas, mēs to beidzamajos sešos gados esam darījuši mazāk. Skeptiķi saka, ka mūsu armija taču visu laiku kaut ko dara, katru dienu kaut ko mācās un rīko šaušanas. Jā, bet tas arī ir šo spēku uzdevums - “bumbot” un šaut mācībās. Tikai viena lieta, ja tam atvēlētā nauda mums ir nepilns procents no iekšzemes kopprodukta, kamēr, piemēram, igauņiem nepieciešamais minimums – daudz piesauktie divi procenti. Līdz ar to igauņi to visu dara labāk, viņi savlaicīgāk spējīgi iegādāties jaunu ekipējumu un tehniku. Tehnoloģijas taču visu laiku mainās. Mēs skrienam kaimiņiem iepakaļ. Diemžēl.


Nav jau noslēpums, ka daļa sabiedrības uzskata, ka aizsardzības budžeta kāpinājums drošības problēmu neko daudz neatrisinās...

Nauda var daudz ko izšķirt. To varu apgalvot pavisam droši. Būsim godīgi, līdz 2020. gadam nodrošināt aizsardzībai šos divus procentus būs ļoti grūti. Tas ir iespējams, bet ļoti grūti izdarāms. Bet mūsu galvenais uzdevums jau tagad ir – dot skaidru signālu, ka mēs uz to ejam, ka mēs šo budžetu soli pa solim audzējam. Lai mūsu sabiedrotie zinātu, ka mēs atvēlam līdzekļus, lai mūsu profesionālie karavīri, mūsu zemessargi būti pienācīgi sagatavoti. Lai mums būtu ne tikai rotas līmeņa mācības, bet, piemēram, bataljona līmeņa mācības. Lai mums būtu pareizās tehnoloģijas, pareizie radari, pareizie tēmekļi utt. Tad mūsu karavīri varēs daudz sekmīgāk pildīt savus uzdevumus.


Nu, un ja mums šo divu procentu aizsardzībai nebūs, mūs pametīs likteņa varā? Vai sodīs kā savādāk?

Protams, ka nē! Bet ir taču paradokss, ka mēs gribētu, lai šeit pie mums ir NATO bāze, bet tajā pat laikā par to neesam gatavi maksāt! Vai tad mēs tos amerikāņus un vāciešus iemitināsim teltīs pļavas vidū? Nu, nedzīvos viņi pļavā, tas taču ir jāsaprot. Mums ir jābūt gataviem uzņemt šādus spēkus, sakārtot tam nepieciešamo infrastruktūru. Un otrs. Ja mums būs šādas nelielas lokāla rakstura militārās krīzes, par kurām jau teicu, lielajam NATO nemaz nebūs laika uzreiz nākt palīgā, mums pašiem šādi uzdevumi jāmāk risināt. Tas ir tā kā, piemēram, ar mobilā telefona baterijām. Ar tādiem sīkumiem uz veikalu taču neskriesi, pats pratīsi nomainīt.

Kas attiecas uz iespēju izvietot pie mums pastāvīgu NATO bāzi, tas principā ir reāli. Ar nosacījumu, ka mēs ieguldīsim sākumā paši savos bruņotajos spēkos, parādīsim, ka mums pašiem sava drošība rūp ne mazāk, kā NATO kopumā. Otrs nosacījums šādas bāzes izveidei ir spriedzes turpinājums reģionā. Un trešais – mums būs šādā gadījumā gan politiski, gan ekonomiski par to jāpārliecina savi sabiedrotie. Par to, ka mums šāda bāze ir nepieciešama un mēs to varam uzturēt. Tas ir gan mūsu pašu militārais mājasdarbs, gan uzdevums diplomātiem.


Eksperti uzskata, ka Ukrainas krīze tagad savādāk liks darboties arī NATO, kas beidzamajā laikā piedzīvojusi tādu kā identitātes krīzi.

Jā, tas liek pārskatīt gan budžeta jautājumus, gan citas lietas. Ir skaidrs, ka amerikāņi negrasās visu finansiālo smagumu par Eiropas drošību nest uz saviem pleciem. Galu galā, tas arī būtu amorāli. Bez tam, visi beidzamā laika notikumi noteikti liek pārskatīt NATO plānošanas jautājumus. Īsāk sakot, pašlaik militārajam komandējošam personālam aliansē ir ļoti daudz darba. Bet tas ir arī jautājums par vispārējo politisko koordināciju ES un NATO dalībvalstīs.

Bet es vēlos uzsvērt vēlreiz – NATO nav panaceja visam tam, kas notiek mūsu pašu valstī. NATO sniedz vispārējās garantijas lielai militāri politiskai krīzei, kura gan, jācer, nenotiks. Pārējā laikā mums pašiem ir jātiek galā ar saviem mājasdarbiem. Bet kopumā, protams, no NATO viedokļa raugoties, ja šī militārā alianse nespēs garantēt jebkuras savas dalībvalsts drošību, tad NATO zaudēs savas pastāvēšanas jēgu un izjuks. Bet nekas par to neliecina!


Kas, jūsuprāt, ir jādara mums, lai palielinātu valsts drošību? Kādi ir tuvākie darāmie darbi šajā ziņā?

Aizsardzības ministrijai ir ļoti precīzs darba plāns, kā bruņotajiem spēkiem ir jāattīstās.  Es pat domāju, ka nevienai citai ministrijai nav tik detalizēts darbības plāns. Aizsardzības ministrija ir ņēmusi vērā jaunāko informāciju, kas pienāk no Krievijas militārajām mācībām, gan arī no Krimas un Ukrainas krīzes. Tāpēc aizsardzības ministrijai ir savas vajadzības, kas tuvākajā laikā jāveic, balstoties uz šo informāciju. Valdībai un parlamentam ir nopietni jāuzklausa šīs prasības un jāatrod to realizācijai vajadzīgie līdzekļi. Tas nav nekas tāds, kas varētu sagraut mūsu budžetu. Te runa ir par ekipējuma lietām un mācībām. Tas ļautu mums pašiem labāk sagatavoties, tehniski labāk pārzināt savu telpu un sadarboties ar citām valstīm.

Dažs labs politiķis te sapņo par kopīgu Baltijas armiju, sadarbību ar Skandināviju. Mīļie draugi, kamēr mums tam nav nepieciešamo līdzekļu, par to nevar būt ne runas. Tu taču  nevari piedalīties autosacīkstēs, ja tev nav automašīnas! Jā, bet sadarbību militārajā un drošības jomā starp Baltijas valstīm mēs veicināt varam gan, un tas mums noteikti ir jādara. Jau pirms gada mēs esam uzsākuši kopīgu aizsardzības plānošanu. Tas ir ļoti svarīgi. Ja būs kopīga koordinācija, uz ko šī plānošana ir vērsta, tad triju Baltijas valstu armijas spēs kopīgi sadarboties un būs viena pie otras pieslīpējušās. Nākamais solis ir paplašināt šādu sadarbību ar Skandināvijas valstīm. Savukārt NATO jau ir devusi savu garantiju, ka mūsu reģionā būs intensīvākas mācības gan pavasarī, gan rudenī. Bet atkal – tam visam ir vajadzīgs finansējums. Ikvienam ir jāsaprot, ka drošība maksā naudu.

Starp citu, pietiekams finansējums ļautu arī uzlabot un “atsvaidzināt” mūsu zemessargu aizsardzības spējas. Mūsdienās ir neprāts dot ieroci rokās cilvēkiem, kas nav pietiekami tam apmācīti. Pat 17. gadsimtā cilvēkus tam sagatavoja. Diezin vai mēs varēsim nokopēt Šveices pieredzi, kur aizsardzībai ir gatavs teju vai katrs šīs valsts pilsonis, kurš turklāt vēl ir speciāli apmācīts. Tā ir gadsimtiem ilgi veidota tradīcija. Bet arī pie mums, iespēju robežās, tā pati mūsu zemessardze būtu pienācīgi jāapmāca un jāgatavo. Es domāju, ka zemessardzes jautājumu risināšanā mums ir labs potenciāls, kas tagad būtu tikai jāpilnveido. Tas ir ļoti nopietns spēks drošības garantēšanai.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

ups

2014-04-06 15:56:50

Ziņot

par tādu [cenzēts]nato drošibu pat santīmu nemaksāšu

KA TAVU MĀT

2014-04-02 15:44:56

Ziņot

iK VIENAM IR VISAI SKAIDRS, ka drošība ir bizness ieroču tirgoņiem un ražotājiem kā arī plānā galdiņa uzrbējiem kā mūsu Papriks:)

Antons

2014-04-01 23:29:01

Ziņot

Pabriks kad bija aizsardzības ministrs strādāja bez kādas drošības stiprināšanas koncepsijas.Ko partija teica to darija un izsaimniekojauz nebēdu.Tagad būtu tā kā laiks saukt pie atbildības ne tikai Pabriku,bet arī tos naudas plānotājus saeimā un finanšu ministru,kā arī koalicijas partneerus un Vienotības vadītāju.Bet vai tad kāds to atļausies darīt?Mūsu prezidents taču Kirila un Putina gaidās.

Rašisms

2014-04-01 22:03:35

Ziņot

Rašisms – kvaziideoloģija, izveidota un nodibināta Krievijas teritorijā XXI gadsimta sākumā. Tā sevī ietver eklektisku, pretrunīgu impērisma maisījumu, lielkrievu šovinismu, nostaļģiju pēc aizgājušās padomijas pagātnes un reliģiozā tradicionālisma. Rašisms pretnostata sevi rietumu, liberāli-demokrātiskajām vērtībām un institūcijām, tādām kā brīvas demokrātiskas vēlēšanas, pilsoņu tiesības un brīvības. Ārpolitiski izturas ar principiālu agresiju, no iekarotāja pozīcijām, kas pazīstama kā „Krievzemes teritoriju pārņemšana”. Akadēmiski rašisms nav noformulēts, eksistē tikai, lai valsts iedzīvotāju masās veiktu XXI gadsimta Krievijas vadoņu taktiskos uzdevumus ar ikdienas masveida propagandas palīdzību Vatņiks – rašisma ierindas piekritējs. Psiholoģiski atšķiras ar ļoti zemu spēju kritiski un patstāvīgi domāt, ir ar ļoti augstu ietekmējamības pakāpi. Bieži mazizglītots. Mehāniski atkārto atsevišķas, lozungu veidā noformulētas rašisma dogmas (sk. „Krima ir mūsu” un „Fašizm ņepraiģot”) Vatņika informatīvās uztveres modelis cieši saistīts ar TV translāciju, lai spētu pastāvēt pietiekoši augstā aktīvajā fāzē, TV propaganda nepieciešama 2-3 stundas dienā. Georga lentīte - ( kritiskā literatūrā dēvēta ari par kolorādo lentīti vai arī „bērnības negadījuma krāsas” lentīti) Atšķirības zīme agresīviem rašisma piekritējiem veicot vardarbības aktus pret disidentiem. Tādā veidā rašisti atpazīst viens otru mītiņos, maršos, uzbrukumos alternatīva skatu punkta piekritējiem, kā arī okupētajās teritorijās. Ideja izmantot georga banti kā simbolu, radās vēl pirms rašisma kā dominējošas ideoloģijas. Sākotnēji tas bija veltījums ļembastam 9. maijā - PSRS uzvaras dienā pār nacistisko Vāciju (pēc Ribentropa – Molotova pakta spriežot, uzvarēja sabiedroto). Kā sākotnējās ieceres atribūts tiek izmantota reti.

......

2014-04-01 18:56:57

Ziņot

Kā personība un politiķis esi pareizā vietā Arti, bet par to, ka neko īsti neesi izdarījis valsts aizsardzības labā .... par to ne V ne tu nesaņemsi manu balsi ES vēlēšanās.

nazis

2014-04-01 15:18:03

Ziņot

Saistībā ar Krimas notikumiem mēs esam "pielikuši bikses". Armija maksā naudu, bet drošību Latvija par naudu nevar nopirkt. Mums uz katru ierindas karavīru ir puskilometrs robežas, ja visus noliek uz Krievijas robežas, tad katram jānotur gandrīz 100 m. Tas nav nopietni, krievu karaspēks izies cauri un pat nepamanīs. Un NATO arī nelīdzēs. Kamēr pieņems lēmumus, izstrādās plānus, uzsāks militāras operācijas, Latvija būs okupēta no viena gala līdz otram. Pie mums nebūs nekādu referendumu un tamlīdzīgu muļķību. Krievija ir mācījusies no vēsturiskajām kļūdām, ko pieļāva 25. martā vai 14. jūnijā. Latvija tiks iekarota uz mūžīgiem laikiem, tas nozīmē visu latviešu aizvākšanu no Latvijas teritorijas bez iespējām kaut kad atgriezties. Ja nebūs latviešu, NATO vairs nebūs ko atbrīvot.

bernts

2014-04-01 10:08:54

Ziņot

re kur biedīga krievu lidmašīna dot naudu vienotības onkuļiem vai krievs ieliks maisā un aizvedīs uz krimu !!!

bernts

2014-04-01 10:08:39

Ziņot

re kur biedīga krievu lidmašīna dot naudu vienotības onkuļiem vai krievs ieliks maisā un aizvedīs uz krimu !!!

...

2014-04-01 10:07:10

Ziņot

labs veids tagad būs kā izslaukt budžetu ...

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv