Ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris

Fricis, Vikentijs

Visi autora raksti

Pirmdiena, 19. maijs (2014) 09:24

Egils Zariņš

Arnis Kaktiņš: Būšu izbrīnīts, ja EP vēlēšanās piedalīsies puse balstiesīgo (4)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām ar sociologu, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu.


Pēc dažām dienām notiks pirmās no divām šī gada vēlēšanām. Izvēlēsimies tos astoņus, kas nākamos piecus gadus mūsu intereses pārstāvēs Eiropas Savienības līmenī. Ko par šīm vēlēšanām varat teikt jūs? Kādas ir to atšķirības no citām?

Pirmā un galvenā atšķirība no pārējām – parlamenta un pašvaldību vēlēšanām – ir saistīta ar sabiedrības salīdzinoši nelielo interesi par Eiroparlamenta vēlēšanām. Tas gan nav nekas specifisks, tikai Latvijai piemītošs fenomens. Šāda pat zema interese kopumā ir vērojama arī citās Eiropas valstīs, kas maija beigās grasās deleģēt savus pārstāvjus uz Briseli. Jautājums varbūt tikai par šīs vienaldzības pakāpi. Mans vērojums ir, ka jau tā zemais intereses līmenis par šīm vēlēšanām tikai reizi no reizes pazeminās.


Jā, bet vai tas līdz ar to nepazemina šīs institūcijas statusu? Vai tik nesanāk, ka tā trokšņa ir daudz, kamēr vilnas – tā pamaz...

Var teikt arī tā. Ja raugāmies uz to no teorētiskiem skatu punktiem, par to, kas ir demokrātija, kā tā funkcionē, kas ir varas leģitimitāte, tad, protams, jo zemāka ir vēlētāju aktivitāte, jo mazāks ir šī varas orgāna politiskais svars, mazāka tā vara un ietekme. Bet mazā interese par šo institūciju un cilvēkiem, kas tajā pārstāvēti, ir saprotama. Daudziem, ne tikai Latvijā, tomēr liekas, ka tā lielā, kopējā Eiropa ir kaut kas tāls un ar viņiem nesaistīts, bieži vien pat nesaprotams un ārkārtīgi birokrātisks.

Kaut vai Latvijas gadījumā. Mēs taču vēlam tikai astoņus deputātus no kopumā aptuveni septiņiem simtiem. Ja tā racionāli uz to palūkojas, tad visi taču saprot, ka viņu ietekme un svars ir niecīgi. Pat ja viņi visi tur Briselē pēc tam būtu vienoti, kas taču arī nemaz tā patiesībā nav. Tad sanāk, ka mēs vēlam, kura pile tiks iepilināta tajā lielajā okeānā. Ar politiku nesaistītam cilvēkam tas ir nedaudz iracionāli. Ne tā, kā pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās, kur vismaz ir kāds racionāls ietvars tam visam, ko var sajust ikviens ikdienā.


Vai tas neslēpj sevī zināmu risku? Nu, piemēram, tas varbūt paver lielākas iespējas Eiropas parlamentā iekļūt kādiem margināļiem vai – kas ir vēl sliktāk – radikāļiem? Dažās Eiropas valstīs arvien populārākas taču kļūst krasi labējas partijas, kas nemaz tā neraugās uz ES kā mūsu kopējām mājām.

Es tam īsti nepiekrītu. Zemas vēlētāju aktivitātes dēļ par to nevajadzētu uztraukties, jo būtiski Eiropas kurss no tā nemainīsies. Jā, varbūt Briselē būs arī pa kādam no savdabīgu un varbūt pat dīvainu politisku veidojumu pārstāvim, taču meinstrīmu tas neietekmēs. Vispār jau politikas teorijā darbojas svārsta princips. Demokrātijā parasti ir tā, ka pozīciju nomaina opozīcija. Vienā vēlēšanu sezonā lielāki panākumi ir vieniem spēkiem, nākamajā – drīzāk kādiem citiem. Tas, iespējams, darbojas arī Eiroparlamentā, kur kāda frakcija kļūst lielāka vai mazāka, tika mēs to visticamāk neizjūtam tā iemesla dēļ, ka šo deputātu ir tik daudz. Es nedomāju, ka Latvijā ir kāds vēlētājs, kas ies uz šīm vēlēšanām ar domu, ka es, lūk, atdošu savu balsi par šo partiju, jo tā pēc tam ieplūdīs tajā un tajā frakcijā Eiroparlamentā un līdz ar to šī frakcija būs dominējošā un noteiks dienas kārtību. Nu neviens tā balsojot nedomā! Tas atskaites punkts noteikti ir vietējā lokālā politika. Ja, piemēram, Latvijas politikā notiktu kādas simpātiju svārstības, tās tad arī attiecīgi projicētos šajās vēlēšanās. Līdzīgi tas notiek gan Vācijā, gan Lielbritānijā, gan visur citur.


Kāda pie mums tā aina, jūsuprāt, ir šobrīd - dažas dienas pirms vēlēšanām? Vai ir jau izteikti līderi?

Lielāki panākumi šajās vēlēšanās būs tām partijām, kuras dažādu iemeslu dēļ šobrīd ir populāras vietējā kontekstā. Tiesa, ar dažām atrunām. Mēs zinām, ka iekšējās vēlēšanās mūsu vēlētājiem personālijas daudzos gadījumos ir svarīgākas par partijām, kuras tās pārstāv. Sejas, personības ir būtiskākas, nekā partiju nozīmītes. Es domāju, ka Eiroparlamenta vēlēšanās šī tendence būs vēl izteiktāka un būtiskāka. Galu galā, pirmajās šādās vēlēšanās uzvaras laurus plūca “tēvzemieši”, kas listē bija iekļāvuši savus tobrīd populārākos politiķus.

Te gaidāmajās vēlēšanās specifisks varētu būs Ždanokas gadījums. Viņas pārstāvētā partija “iekšējā tirgū” popularitāti negūst. Taču tajā pat laikā viņa pati kā personība ir ļoti atpazīstama. Tāpēc iespējams, ka tagad daudzi no tiem, kas citkārt balsotu par Saskaņu, iedos savas balsis viņai. Kā personībai, nevis konkrētas partijas pārstāvei. Es pat domāju, ka, ja vēlēšanās tagad atsevišķi nestartētu arī Rubiks un Mirskis, Ždanokai būtu pietiekami labas izredzes. Bet viņi cīnīsies savā starpā un ļoti ticams, ka atņems kādas balsis Saskaņai. Ja Saskaņa iepriekšējās vēlēšanās bija sava veida monopolisti uz krieviski runājošā elektorāta balsīm, tad tagad viņiem ir konkurenti, līdzīgi kā savā starpā sacenšas latviskās partijas.


Ko tad tā dēvētajām latviskajām partijām sola aptaujas? Ir intriga?

Aptaujas rāda, ka lielu pārsteigumu šajās vēlēšanās nebūs. Izskatās, ka vislielākās iespējas dabūt mandātus uz Briseli ir Vienotībai, kādu vietu gan jau saņems arī Nacionālā apvienība, varbūt arī ZZS. Un, protams, bez kāds vietas nepaliks arī Saskaņa. Man pašam viena no intrigām būs, kas notiks ar Ždanoku, Mirski un Rubiku. Arī – kā nostartēs ZZS. Viņiem ir bijusi savdabīga reklāmas kampaņa, vismaz vienai no kandidātiem tāda bija noteikti. Vai tas nesīs rezultātus, skatīsimies.

Kas attiecas uz Repšes partiju, tad aptaujas nerāda, ka tai būtu ievērības cienīga popularitāte. Bet te jau ir svarīgs kāds cits aspekts. Es nedomāju, ka šīs partijas stratēģiskais mērķis ir tieši šīs vēlēšanas. Man liekas, ka viņi vairāk tendēti uz Saeimas vēlēšanām. Izskatās, ka pat šīs partijas priekšvēlēšanu kampaņa ir vērsta ne tik daudz uz Briseles vēlēšanām, cik uz rudeni. Tā sakot, būs kaut kas – labi, nebūs - arī nekas. Tiesa, Attīstības partijai, kā jaunam veidojumam, būtu vēlama izdevusies debija, jo nepārliecinoša starta gadījumā politiskie oponenti viņiem to nekautrēsies pieminēt un vispār – tas var kaut kādā mērā negatīvi iespiesties arī vēlētāju zemapziņā.

Starp citu, gaidāmās vēlēšanas kā izmēģinājumu poligonu rudens batālijām neizmanto tikai Repšes partija vien. Ja paklausās partiju priekšvēlēšanu reklāmas un deputātu kandidātus, tad kļūst skaidrs, ka viņi jau strādā uz rudens vēlēšanām, jo bieži visiem tiem solījumiem nav nekāda sakara ar Eiroparlamenta iespējām. Ņemot vērā vēlēšanu reklāmu ierobežojumus, partijas šādā veidā legāli “pagarina” Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu.

Un vēl kāda lieta. Tas lielais jautājums ir, vai pašām partijām vispār šīs vēlēšanas ir interesantas. Kur ir tas labums no iespējamās uzvaras? Kāpēc politiskajiem spēkiem tērēt jau tā ne pārāk viegli iegūstamos resursus, lai iegūtu kādu vienu vai divas vietas Eiroparlamentā? Var sanākt, kā tas bija savulaik ar TB/LNNK, ka tā ir Pirra uzvara. Jo uzvaras gadījumā cilvēki, kas tomēr ir partijas atpazīstamākie kadri, ar savām spējām un talantiem tiek aizsūtīti “trimdā” uz Eiropu. Mūsu partijas jau tā cieš no līderu deficīta. Tad nu sanāk, ka partijas pašas šauj sev kājā! Nenoliedzu, ka pašiem deputātu kandidātiem ir interese uzvarēt, kaut vai ņemot vērā darba apstākļus un atalgojumu, kas ir Briselē. Tāpēc es piekrītu viedoklim, ka darbs Eiroparlamentā ir sava veida bonuss par darbu konkrētas partijas, Dombrovska gadījumā – valsts, labā. Tāda savdabīga politiska sanatorija.


Kādu jūs prognozējat vēlēšanu aktivitāti?

Esam dažas reizes šo jautājumu iekļāvuši savās aptaujās. Atbildes vedina domāt, ka vēlētāju aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās nebūs liela. Varbūt, ka pie vēlēšanu urnām dosies kāda trešā daļa balstiesīgo. Citiem vārdiem sakot, es būšu ļoti izbrīnīts, ja uz vēlēšanām atnāks puse no vēlētājiem.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

yes

2014-05-21 22:38:09

Ziņot

Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 14 000 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un - Grostiņu pēc Skandināvijas parauga uz Eiroparlamentu! (10. saraksts!)

__

2014-05-19 22:53:08

Ziņot

Nebūsi izbrīnīts, [cenzēts], atmiņa par īsu.

???

Madara

2014-05-19 10:57:56

Ziņot

Diez, ko tu stude 7 gadus, ka neesi iemacijusies elementari atdarit internetu un nomainit to iecirkni. Es to izdariju 30 sekunzu laika un bez problemam. Tikai nevajag gulet - lidz 1.maijam vareja nomainit iecirkni jeburs, kam bija jel mazaka interese.

Madara

autors

2014-05-19 10:46:11

Ziņot

Ka var but ugsta aktivitate, ja nevar balsot jebura iecirkni? Es 7 gadus dzivoju,studeju Riga, bet esmu deklareta Barkavas pagasta. vai tapec, ka man nav naudas divoklim,kura deklareties, nozime, ka man jabrauc 200 km,lai balsotu??? lai ka es miletu Latviju, tie purni mani nemotivee

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (3)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv