Ceturtdiena, 2019. gada 14. novembris

Fricis, Vikentijs

Visi autora raksti

Trešdiena, 30. aprīlis (2014) 00:20

Egils Zariņš

Anita Daukšte: Visām partijām ir aktuāla līderu problēma (8)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par Latvijas politiskās dzīves aktualitātēm ar  “Neatkarīgās Rīta Avīzes” galveno redaktori Anitu Daukšti.


Laimdotas Straujumas valdība nostrādājusi simboliskās simts dienas. Tā dēvētais “saudzēšanas laiks” līdz ar to ir beidzies. Kā tu vērtē šīs valdības un tās vadītājas darbu šajā laikā?

Straujuma, manuprāt, pilda to uzdevumu, kas viņai tika izvirzīts, veidojot šo valdību. Kad pērnā gada beigās krita Dombrovska valdība, daudz tika runāts, ka nu šis brīdis ir īstais, lai jaunā valdība varētu būt ne tikai vecās turpinājums, bet valdība, kas veic kaut kādas pārmaiņas. Vismaz toreiz par to daudz izteicās prezidents. Taču tieši viņš laikā, kad notika ne tik vieglās partiju konsultācijas par jaunās valdības sastāvu, savu uzstādījumu nomainīja. Respektīvi, kaut kur pazuda prasība pēc pārmaiņām. Līdz ar to premjera amatā nonāca tas cilvēks, kurš spēja kaut kā nebūt valdību savākt līdz rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Un Straujuma izrādījās piemērota kandidāte, jo no viņas neviens negaidīja lielus varoņdarbus un brīnumus. Turklāt jau toreiz bija skaidrs, ka viņa nespēlēs savu partiju, bet klausīs savas partijas vadībai un realizēs tās politiku. Un vēl kas – viņai bija kaut kā “jāsavāc” kopā koalīcijas partijas, kur tagad ienāca arī zaļie zemnieki.

Jāteic, ka šo simts dienu laikā Straujuma ir pierādījusi, ka visus šos uzdevumus spēj pildīt. Tie pārmetumi, kas viņai, līdzīgi kā Dombrovskim, tiek izteikti par ne pārāk pārliecinošo komunikāciju, manā skatījumā ir nepamatoti. Rodas iespaids, ka nosacītās sabiedrības prasību līmenis šajā ziņā jau gadiem ir iracionāls. Nu nav skaidrs, ko tad mums vajadzētu sagaidīt no valdības vadītāja. Mēs vienkārši te reflektējam patīk-nepatīk līmenī.

Straujuma diezgan labi seko konjunktūrai, par ko liecina viņas un koalīcijas rīcība elektroenerģijas liberalizācijas jautājumā, pārceļot to uz vēlāku laiku. Tas, kas šai valdībai noteikti bija negaidīti un principā ir lielā mērā pārlikusi tās darba akcentus, ir starptautiskā situācija, kas izveidojusies Ukrainas krīzes sakarā. Bet tam jau nav bijis gatavs neviens. Skaidrs, ka šajā gadījumā varas elite un kaut kādā mērā arī sabiedrība kopumā ir reaģējusi tādā kā “amerikanizācijas” virzienā, kas diezin vai būtu tik izteikts citos apstākļos. Bet savādāk jau arī nevarēja būt. Drošības jautājumi ir kļuvuši krietni vien aktuālāki un arvien vairāk nosaka dienas kārtību. ES šajā ziņā tomēr ir atšķirīgāka, jo, kā jau izteicies Barozu – pirmkārt šī tomēr ir ekonomiska savienība, nevis militāra.

Skaidrs, ka šis ārpolitiskais akcents ir prasījis Straujumai, kā valdības vadītājai, lielāku iedziļināšanos tieši šajos jautājumos, kuri noteikti nav viņas spēcīgākā puse. Te jāteic arī, ka Vējonis aizsardzības ministra amatā nemaz tik slikti nedarbojas, kā daudziem varēja šķist valdības tapšanas gaitā. Galu galā, šajā postenī labi vērtētais Pabriks taču arī nenāca no militāristu rindām, bet mācījās laika gaitā, kā to tagad dara Vējonis. Līdz ar to par Straujumas valdības simts dienām var teikt, ka tās aizritējušas prognozēti un visumā apmierinoši.


Vai tas mums ļauj prognozēt, ka arī rudenī status quo saglabāsies?

Lūk, te jau arī sākas tā lielā zīlēšana. Es domāju, ka laikā, kad šī valdība tika veidota un nebija sarežģījusies situācija Ukrainā, politiskā elite domāja, ka viss tā arī mierīgi aizritēs līdz vēlēšanām. Tā rimti un nesteidzīgi. Un tad jau rudenī redzēs, kas no tā visa sanāks.

Pašlaik, Ukrainas krīzes rezultātā, priekšplānā izvirzās jautājumi par attieksmi pret Saskaņu un jaunajiem spēkiem, kas pretendē uz savu daļu varas pīrāga. Jautājums par Saskaņu vadībā vai ārpus tās ir kļuvis aktuālāks kā jebkad agrāk. Tagad visām partijām ir jānoformulē sava attieksme pret šo jautājumu, kamēr pašai Saskaņai – pret notikumiem Ukrainā. Tāpēc te uzreiz parādās jautājums, vai viss aizies tik rimti līdz vēlēšanām. Tām tuvojoties, šī lieta var kļūt par svarīgāko jautājumu priekšvēlēšanu laikā.

Jāpatur prātā, ka gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās lielākās Vienotības lokomotīves, visticamāk, pārcelsies uz Briseli. Tas nenoliedzami sarežģīs šīs partijas gatavošanos Saeimas vēlēšanām. Līderu problēma ir gandrīz visām partijām, bet īpaši akūta tā ir Vienotībai. Kas tad būs šīs partijas vilcējspēks? Straujuma un Āboltiņa? Man liekas, ka ar to varētu nepietikt.


Kas, tavuprāt, varētu būt Saeimas vēlēšanās tie nosacītie ieguvēji?

Šobrīd es sāku domāt, ka rudens vēlēšanas varētu šo to atnest, piemēram, Sudrabas partijai, lai gan viņas izredzes daudzi vērtē skeptiski. Man liekas, ka pašreizējā situācija un fakts, ka valdošās partijas savus spices cilvēkus virza uz Eiroparlamentu, Sudrabas partijas izredzes palielina. Jo nekur jau nav palikusi tā vēlētāju daļa, kurai vienmēr vajag kādu jaunu spēku, par ko balsot. Un te Sudraba var iekļauties perfekti.

Lai gan pastāv arī viedoklis, ka tieši pašreizējā situācija palielina esošo partiju iespējas gūt labus rezultātus. Tā sakot, pasaulē ir nemierīgi, labāk tad jau nu lai darbojas vecie, jo ej nu zini, kas tiem jaunajiem padomā. Un tomēr. Ir jau arī grupējumi tepat Latvijā, kas Ukrainas krīzi mēģina un mēģinās izmantot savā labā. Mani tas liekas biedējoši. Tāpēc varas elitei būs stingri jāpozicionē sevi šajā starptautiskajā jautājumā, kas, atkārtošu, var dot iespējas arī tiem jaunajiem spēkiem, kas vismaz vārdos būs samiernieciski un solīs lietu sakārtotību.

Kas attiecas uz Eiroparlamenta vēlēšanām, tad ir skaidri redzams, ka partijas tās izmanto kā resursu, lai gatavotos Saeimas vēlēšanām. Tieši partijas, jo vēlētāji tās tā noteikti neuztver. Paskatieties, ko runā mūsu varas partijas maija vēlēšanu sakarā, un par ko runā politiķi savās reklāmas kampaņās. Tur lielā mērā dominē temati, kas ne tik daudz skar Eiropas lietas, bet tieši partiju viedokļus iekšpolitikas jautājumos. Nevienā partiju pieteikumā taču tikpat kā neparādās vīzijas par Eiropu, nav jautājumu par Eiropas stratēģisko virzību. Kuru nu iebalsos, tas arī brauks uz Briseli, partijas tikmēr uz tā rēķina kārto savas lietas, gatavojoties rudenim.

Varbūt, ka Eiroparlamenta vēlēšanas kaut ko var izšķirt Repšes komandai. Tas gan arī vairāk ir jautājums viņu sponsoriem. Ja viņi ir uzstādījuši uz šīm vēlēšanām tādu latiņu, kuru Attīstības partija nepārvar, tad var būs visādi. Bet, iespējams, ka šādas konkrētas procentu latiņas nav. Tā sakot, paskatīsimies, kas sanāk, kāda ir dinamika, vai ir iespējams līdz rudenim saraut.


ZZS saka, ka viņi, ja ne absolūtajos skaitļos, tad tomēr būšot gaidāmo parlamenta vēlēšanu līderi...

Te drīzāk ir jautājums, vai ZZS rokās būs tā “zelta akcija”, kā tas jau dažas reizes ir bijis. Un te nu es joprojām negribētu novērtēt par zemu Lemberga fenomenu. Lai arī ko par viņu runātu un domātu, viņam piemīt apbrīnojams vilcējspēks. Kā tas var nostrādāt šajā reizē – grūti pateikt. Lemberga beidzamie izteikumi, kas vērsti pret NATO un valsts kopējo pozīciju Ukrainas jautājumā, var vērsties pret viņu pašu. Līdz ar to arī gremdēt ZZS akcijas. ZZS jau izteikušies, ka no šiem Lemberga izteikumiem norobežojas. Paskatīsimies, cik tālu viņi norobežosies uz Saeimas vēlēšanām. Bet par to, ka ZZS jebkurā gadījumā rudenī dabūs cienījamu rezultātu, es nešaubos.

Svarīgi ir, vai parādīsies kāds, kurš pēcvēlēšanu periodā centīsies izspēlēt savu šaha partiju, vadoties pēc Saeimā ievēlēto spēku aritmētikas, kā to darīja Zatlera partija pēc beidzamajām vēlēšanām. Es gan vēl pagaidām neņemtos zīlēt, kurš tad rudenī būs tas lielais skaitļotājs un kādas krāsas līnijas kāds kaut kur gribēs vilkt. ZZS, starp citu, arī vienreiz ir skaidri jāpasaka, ko tad viņi domā par iespējamu sadarbību ar Saskaņu. Pagaidām viņi to pateikuši nav.
  

Vai notikumi Ukrainā kaut kādā veidā nevar Saskaņai nākt par sliktu?

Man pirmajā brīdi arī tādas domas ienāca prātā. Bet tad es dažās aptaujās redzēju, ka Ukrainas notikumu vērtējumā tomēr ir liela daļa elektorāta, kas tos nebūt nevērtē tā, kā oficiālā vara. Tāpēc rodas jautājums, cik lielā mērā vēlētājs visus šos Ukrainas notikumus ieprogrammēs savā galvā kā attieksmes kritēriju vēlēšanās. Iespējams, ka par to vēlētāji sāks vairāk domāt, kad Saeimas vēlēšanas būs tuvāk, jo par to, ka publiskajā telpā šis temats tad dominēs, man šaubu nav.


Vēl jau jāpatur prātā, ka iespējamas arī bargākas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tas nenoliedzami skars arī mūsu intereses. Mēs tām esam gatavi?

Mēs tām neesam gatavi. Mēs arī nekad tām nevarēsim būt gatavi. Es nespēju iedomāties, kā, neraugoties uz oficiālo retoriku, mēs šādas sankcijas spētu realizēt. Tas nozīmētu tik būtisku visu ekonomikas jomu samazinājumu, ka mums nekāda Eiropa to kompensēt nespēs. Tas nu būtu jāsaprot. Es saprotu, ka oficiālā līmenī mēs būsim par šādām sankcijām, bet es šaubos, vai tas ir reāli iespējams. Un vispār, man šķiet, ka šajā jautājumā Eiropas attieksme tomēr ir divkosīga, jo nedrīkst no Latvijas pieprasīt to pašu, ko, piemēram, no Vācijas vai Francijas, kas nemaz neraujas noteikt pret Krieviju kaut vai to pašu ieroču embargo. Skaidrs, tāpēc, ka Francijai tas nav izdevīgi, jo tā Krievijai veic lielus militārus pasūtījumus. Tad ko – ieročiem sankcijas piemērot nevajag, bet mūsu piena produktu ražotājiem vai kravu tranzīta nozarei drīkst? Tas, ka mēs esam mazi, nenozīmē, ka mums ir vairāk jācieš!

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

Vilis

2014-05-19 12:21:58

Ziņot

Drausmīga maniakāla nimfomāne, spriežot pēc bildes

Konča

2014-05-16 17:55:49

Ziņot

Avīzēm arī!

IQ

2014-05-16 08:51:39

Ziņot

Relatīvi. Ir redzami jauni, spēcīgi līderi. Piemēram, Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 14 000 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un - Grostiņu pēc Skandināvijas parauga uz Eiroparlamentu! (10. saraksts!)

nuutyu

[email protected]

2014-05-15 12:17:50

Ziņot

ОБЯЗАТЕЛЬНО ПОСМОТРИТЕ! Ребята, я чуть с ума не сошла, зашла на 5 минут, заработала 15 баксов, теперь всем советую. Уже и деньги получила на карточку, можно смело работать (авторизация через вк) -> vk.cc/2yA0ez

Konsultācija

2014-05-13 23:40:14

Ziņot

Cik viņa ņem par stundu

Gunta Leona

2014-05-08 16:16:01

Ziņot

Līdera problēma nav tikai partijām. Ja savā starpā konkurē kaut kādi vecuma marasmātiķi (80 gadniekiem ir gaišs prāts?)... Īslaicīgas ekonomiskās sankcijas pret kaut kādu lielvalsti ir daudz briesmīgākas par bumbu un tankiem, kas to pašu ekonomiku varētu pārvērst apaļā 0... ha. ha

ādolfs

2014-05-02 16:23:55

Ziņot

ārkārtīgi aprobežota indivīde,liec mierā "SASKAŅAS CENTRU" un jo sevišķi kaut kādas banderiešu ukrainas dēļ,"SC"iztiks bez taviem sorosietu spriedelējumiem!

WentBunkers

2014-04-30 20:57:35

Ziņot

- ārkārtīgi gudra, skaista un spēcīga sieviete.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (3)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv