Sestdiena, 2019. gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Visi autora raksti

Ceturtdiena, 24. aprīlis (2014) 09:52

Egils Zariņš

Aigars Freimanis: Šajās EP vēlēšanās partijām ar 5 % var nepietikt (3)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām ar sociologu, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” vadītāju Aigaru Freimani.


Pēc mēneša mūs gaida Eiroparlamenta vēlēšanas. Trešās, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā. Partijas tām, protams, gatavojas. Par vēlētājiem – grūti teikt. Ko uzrāda socioloģiskās aptaujas?

Tās triviālās prognozes, kas pirms kāda laika bija vērojamas empīriskos pētījumos martā, ir attaisnojušās. Proti, dalības līmenis Eiroparlamenta vēlēšanās acīmredzami būs zems. Es arī neredzu pamatu tam, lai vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās būtu liela. Tādu, kas noteikti apgalvo, ka vēlēšanās piedalīsies, ir aptuveni 30 procenti. Un apmēram tikpat daudz ir tādu, kas pieļauj iespēju, ka vēlēšanu dienā līdz balsošanas urnām aizies. Pieredze gan rāda, ka lielākā daļa no tiem, kas aptaujās tikai pieļauj iespēju, ka piedalīsies vēlēšanās, patiesībā balsot tomēr neaiziet. Tas ļauj prognozēt, ka dalības līmenis maija vēlēšanās būs zemāks par 50 procentiem. Ja vien kaut kas mēneša laikā nenotiks tāds, kas nopietni mobilizēs vēlētāju.

Daudzi, jo īpaši pašas partijas, gaidāmās vēlēšanas uzskata par zināmu ģenerālmēģinājumu pirms rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Daļēji tā ir taisnība. Vietu sadalījums un iegūtie procenti, pat pie prognozētās nelielās vēlētāju līdzdalības, noteikti būs arguments, gatavojoties rudenim. Jo īpaši to izmantos partijas, kas iegūs lielākos ciparus maija vēlēšanās. Nenoliedzami tās šos panākumus izmantos savās kampaņās, kas sāksies vasaras beigās un rudens sākumā. Par to es nešaubos, jo politikā viss tiek padarīts par resursu.  Un vēlēšanu rezultāts, lai arī kāda līmeņa vēlēšanas tās būtu, vienmēr ir nopietns resurss. Vismaz kādu laiku.

Ja raugāmies uz partiju procentiem marta aptaujās, tad aina ir diezgan līdzīga tai, kas ir bijusi Saeimas vēlēšanās. Tiesa, ir dažas būtiskas atšķirības. Konkurētspēja divām populārākajām partijām – Saskaņai un Vienotībai – ir gandrīz vienāda. Respektīvi, šīs partijas var pretendēt uz gandrīz vienādu atbalstītāju skaitu. Spēcīgāki, nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, šajā pavasarī izskatās ZZS. Apmēram tajā pat līmenī ir Nacionālā apvienība. Visi pārējie politiskie spēki, vismaz spriežot pēc marta rezultātiem, šajā spēlē ir autsaideri. Var pat teikt, ka viņiem nav izredžu šajā balsu sadalē piedalīties.


Jūs sakāt – šīs vēlēšanas būs ģenerālmēģinājums pirms rudens balsojuma. Daudzi gan domā, ka šīm vēlēšanām ir krietni vien mazāka emocionāla slodze. Cāļus jau tāpat skaitīs rudenī!

Te jāsaka, ka mums Eiroparlamenta vēlēšanas līdz šim tā īsti nav bijis ar ko salīdzināt. Abas iepriekšējās ir bijušas ar savām īpatnībām. Pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas, manuprāt, vispār aizritēja  daudziem pat nepamanītas. Uz tām nopietni reaģēja tikai TB/LNNK, kura toreiz 2004. gadā vēl nebija apvienojusies ar Visu Latvijai. Viņi formāli guva labus panākumus, bet galu galā  sanāca, ka uz Briseli aizbrauca četri redzamākie šīs partijas līderi. Tas patiesībā šo partiju pamatīgi novājināja vietējā politikas tirgū. Var pat teikt, ka “tēvzemiešu” apvienošanās ar “jaunajiem un dusmīgajiem” no Visu Latvijai, bija tieši šo pirmo Eiroparlamenta vēlēšanu inspirēta. Manuprāt, tas gan kopējo intelektuālo kvalitāti, kas bija “tēvzemiešiem”, tomēr ir pazeminājis. Protams, līderi mainās arī visur citur, bet to diskusiju kvalitāti un spēcīgo konkurences kvalitāti, kāda tā bija tolaik, tagad nacionāļi ir zaudējuši.

Otras Eiroparlamenta vēlēšanas 2009. gadā notika kopā ar pašvaldību vēlēšanām, līdz ar to tās arī īsti nevar uzskatīt par salīdzināmu lielumu. Tāpēc sanāk, ka šoreiz šīs vēlēšanas notiek savādākā situācijā. Man ir tāda sajūta, un tas bieži vien izskan dažādu Eiropas analītiķu rakstos, proti, ka Eiroparlamenta vēlēšanām piemīt tādas kā zināms balvas elements. Proti, tas krēsls Briselē ir savdabīga balva par kaut kādiem vietējiem nopelniem tiem politiķiem, kurus attiecīgā valsts deleģē uz Eiroparlamentu.

Tas gan ir ļoti liels, tur ir vairāk nekā 700 deputātu. No Latvijas – tikai astoņi. Var jau stāstīt daudz par to, kā šie astoņi tagad nu tur balsos un aizstāvēs mūsu nacionālās intereses. Bet viņi šajā parlamentā pieder pie dažādām politiskajām grupām, tur izšķīst. Arī tad, ja cilvēks ir talantīgs un spējīgs, viņš pat gribēdams nevar to lielo mašīnu pagriezt. Tāpēc ir jautājums, ko mēs uz turieni sūtām? Cilvēkus, kuri, iespējams, to ir pelnījuši, lai cik tas arī abstrakti neskanētu, vai jaunus censoņus bez lielas vietējās politiskās pieredzes. Citas Eiropas valstis lielā mērā uz Briseli sūta savas rietēt sākušās politiskās zvaigznes vai vienkārši cienījamus un populārus cilvēkus. Tur ir bijuši daudzi bijušie premjeri, prezidenti, ministri. Tur pat vairākus sasaukumus ir darbojies pasaulslavenais alpīnists Reinholds Mesners!

Ja mēs pieturamies pie viedokļa, ka ievēlēšana Eiroparlamentā ir savdabīga balva, tad vienīgais cilvēks, kas varētu šādi tikt “apbalvots” Latvijā, ir Valdis Dombrovskis. Tiesa, arī viņa vadītās aizgājušās valdības virzienā tagad sāk lidot arvien vairāk akmeņu. To skaits, iespējams, pieaugs. Gan uz rudens vēlēšanām viņa valdībai pieminēs smagus tematus, kas jau sāk parādīties. Piemēram, par valdības palīdzību “Citadeles” bankai, par ko tagad Eiropa šaubās, cik tā ir bijusi pamatota un likumīga un vai par to nav jāmaksā sods. Vēl jau parādās runas par iespējamo tiesvedību Inčukalna gāzes krātuves lietā. Gan jau vēl būs šādas un tādas lietas, ko pieminēt  bijušajai valdībai.

Dombrovskim, par laimi, līdz maija beigām tas gan diez vai ko diži mainīs. Domāju, ka viņš tiks ievēlēts un ar savu jaudu ievilks arī Sandru Kalnieti, kurai gan nebūtu problēmu kvalificēties arī  bez Dombrovska palīdzības.


Lai vai kā, bet šajās vēlēšanās aritmētika būs savādāka, nekā tā ir Saeimas vēlēšanās. Piecu procentu barjeras pārvarēšana vēl neko negarantē.

Jā, tā aritmētika nav tik vienkārša. Mums ir četrpadsmit saraksti un astoņas vietas. Tā vienkārši sarēķinot, ja astoņi saraksti saņem vienādu balsu skaitu, tad tā dabiskā barjera ir 12,5 procenti, nevis vairs pieci. Protams, tas ir iespējams tikai teorētiski, jo būs partijas, kas saņems padsmit un varbūt pāri divdesmit procentus. Bet, pat ja minimālais slieksnis ir tie noteiktie pieci procenti, tad, lai dabūtu vēl vienu vietu, jau vajag pāri par desmit procentiem, pat tuvu divdesmit! Tādu partiju nebūs daudz. Vārdu sakot, skaitīšana ir sarežģīta. Es prognozēju, ka šajās vēlēšanās, lai saņemtu vismaz vienu vietu Eiroparlamentā, ar pieciem procentiem balsu nepietiks.

Ja turpinām prognozes piemērot aritmētikai, tad nav teikts, ka lielie vaļi – Saskaņa un Vienotība – dabūs katrs pa trijām vietām, kā dažs labs tagad rēķina. Kas attiecas uz Saskaņu, tad pirmajās vēlēšanās 2004. gadā tā būtībā izgāzās. Pie tās jaudas, kas šai partijai bija. Viņu vēlētājs vienkārši ņēma un neatnāca.  Arī tagad motivēt viņus nebūs tik viegli, jo šīs tomēr būtiski atšķiras no pašvaldību un parlamenta vēlēšanām iedomātā nozīmīguma ziņā.

Tāpēc ir interesanti papētīt, ko tad partijas ir salikušas sava saraksta galvgalī un salīdzināt to ar vēlētāju noskaņojumu.  Kas attiecas uz Saskaņu, tad pašlaik lielākā vilkme ir Mamikinam, kas nav pirmais numurs sarakstā. Klementjevs savukārt ir pazīstams politiķis un relatīvi pievilcīgs savam vēlētājam. Bet pirmais sarakstā ir Cilēvičs, it kā relatīvi mazāk pievilcīgs savam vēlētājam. Pēc beidzamo aptauju rezultātiem sanāk, ka viņš nokrīt zemāk... Ar to es gribu teikt, ka tās pārbīdes sarakstos var būt būtiskas. Starp citu, Saskaņas saraksta apakšā ir Dolgopolovs. Bet viņš ir populārs sava elektorāta acīs, kas rezultātā viņu var pat uzcelt pašā augšā.


Kā jums šķiet, vai, šādi rēķinot, aug citu partiju iespējas?

Pirms dažiem mēnešiem es būtu varējis nosaukt vismaz četrus uzvārdus, kas dabūs mandātu uz Briseli. Zīle no Nacionālās apvienības būtu viens no tiem. Šodien gan es viņam lieku klāt mazu jautājuma zīmi, jo tie procenti, kas ir apvienībai, nav tik spoži. Man rodas iespaids, ka viņu elektorāts ir nosvēries par labu Visu Latvijai atzaram, uz kura fona Zīle pašlaik sāk vēlētāju acīs izskatīties mazliet snobisks un svešāds.

Lai gan ZZS piemīt zināma kvazieiroskeptiska nots, viņiem šoreiz var būt laba iespēja vismaz kādu cilvēku deleģēt uz Briseli. Jautājums – kurš tas varētu būt? Tur arī sarakstā tā lieta nav tik vienkārša. Viena lieta ir partijas piedāvātais saraksts, pavisam cita – kādu to vēlas redzēt vēlētāji. Piemēram, tas, ka šajā listē otrajā vietā ir mūsu vēstniece Ēģiptē, bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, mani pārsteidza. Es nezinu, vai viņa īsā laikā var sevi nopozicionēt ZZS vēlētāju vidē. Viņi vienkārši neko par viņu nezina. Šajā ziņā viņa noteikti nedaudz, bet tomēr zaudē Ivetai Grigulei, kuras beidzamo mēnešu aktivitātes ir dažādi vērtētas, bet savu tomēr sasniegušas. Tie, kas vēlas balsot par ZZS, labprātāk savas balsis ir gatavi atdot Grigulei, mazāk – Kārlim Seržantam.

Vēl jau ir arī Ždanoka, Rubiks un arī Mirskis. Viņam gan izredžu tikpat kā nav, bet starp abiem pārējiem būs epohāla mikrokauja. Bet arī viņiem šīs vēlēšanas būs smagas, turklāt viņi apkaros viens otru. Reģionu aliansei, pēc manām domām, arī nekas “nespīd”, jo viņu pašlaik publiskajā telpā vienkārši nav. Mārtiņa Bondara tēls neko te mainīt nevar. Par šo partiju apvienību man jāsaka, ka tas ir viens no lielākajiem izniekotajiem politiskajiem kapitāliem, kāds ir bijis. Pēc pašvaldību vēlēšanām pērn viņi varēja kļūt par spēcīgu spēku, bet viņi iespēju neizmantoja un viņus savāc citi, pārsvarā Vienotība.

Ambīciju līmenī maija vēlēšanās vieni no līderiem gan noteikti ir Repšes partija. Bet. Ja mēs izejam no piesauktā apgalvojuma, ka ceļazīme uz Briseli ir sava veida balva, tad par ko tā pienāktos Attīstības partijas saraksta līderim Andrejam Žagaram? Iespējams, ir kāds intelektuāļu loks, kas uzskata, ka viņš bija labs Operas direktors un noņemts no amata nepelnīti. Bet tie nav pieci procenti vēlētāju, pavisam droši. Pagaidām viņiem nesanāk pat divi procenti! Es domāju, ka šīs partijas lielā problēma meklējama tās līderī. Aiziešanu no politikas pēc tik skaļa uznāciena viņam nevar piedot daudzi.

Bet gribu vēlreiz uzsvērt – manuprāt šajās Eiroparlamenta vēlēšanās partijām ar pieciem procentiem balsu var nepietikt!

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

Mainīt komentāru secību

IQ

2014-05-16 08:55:32

Ziņot

Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir iesniedzis Saeimā 14 000 manabalss parakstu par PVN samazināšanu pārtikai. Vārds saeimas deputātiem. Un - Grostiņu pēc Skandināvijas parauga uz Eiroparlamentu! (10. saraksts!)

ss

2014-05-02 00:51:02

Ziņot

ZZS manuprāt labs kandidāts ir Armands Krauze

Par Nacionālo apvienību

2014-04-24 18:10:13

Ziņot

NA vēlētāji aizies un nobalsos. Zīle protams derētu te Latvijā, bet liktenis... Un skaisto Baibu Broku atdarina pat grigule un tā skauz Vienotība. Bet Dombrovskis ar savu ārējo lata devalvaciju, aizdzina manus bērnus pasaulē. Viņam nekad to nepiedošu. Tā esam šeit divi bezbernu vecīsi.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv