Svētdiena, 2019. gada 17. novembris

Uga, Hugo, Uģis

Visi autora raksti

Trešdiena, 9. aprīlis (2014) 09:52

Egils Zariņš

Jānis Jurkāns: Putins ar savu rīcību ir palīdzējis vienot Rietumus (11)

Žurnālista Egila Zariņa saruna par politiskajām aktualitātēm ar bijušo politiķi Jāni Jurkānu.


Notikumi Ukrainā liek mums paraudzīties uz daudz ko savādāk. Kaut vai uz mūsu attiecībām ar Krieviju. Ko par to domājat jūs?

Lai arī kāda tā Krievija būtu, tā ir un paliek mūsu kaimiņš, un to mēs jutīsim vienmēr. Tāpēc manā skatījumā ir jābūt pret to kaut kādai sakarīgai politikai. Vai mums tāda ir? Es domāju, ka nav. Spilgts piemērs tam ir mūsu prezidenta izteikumi, kas guvuši tik plašu rezonansi sabiedrībā. Vienu dienu viņš runā tā, citu atkal savādāk. Kāpēc tāda haotiska mētāšanās? Kāpēc, piemēram, ir jāaizvaino pareizticīgo jūtas, neielaižot Latvijā patriarhu? Vienalga, kam viņš tur Krievijā simpatizē vai nesimpatizē, viņš tik un tā ir pareizticīgās baznīcas galva un brauc uz šejieni nevis kā politiķis, bet gan kā garīdznieks. Man šķiet, ka tas viss nav gudri darīts.


Ko nozīmē – rīkoties gudri?

Vispirms rīkoties gudri ir vadīties pēc zināmas stratēģijas attiecībā pret mūsu austrumu kaimiņu. Un tad nāk taktiskie paņēmieni, kā to realizēt. Skaidrs, mēs esam NATO valsts, mēs līdz ar to saskaņojam savas pozīcijas ar aliansi. Jā, mēs esam ES valsts un līdz ar to dziedam kopējā korī. Bet vai tāpēc mums vienmēr jānāk klajā ar saviem paziņojumiem, un vai mēs nevaram būt kaut nedaudz prātīgāki savā retorikā? Diemžēl tas, ko redzam un dzirdam, tagad ir lielā mērā tuvo Saeimas vēlēšanu inspirēts. Politiķi, kā vienmēr, sacenšas, kurš būs svētāks par Romas pāvestu.

Gudri būtu izsvērt, kādas ir mūsu ekonomiskās intereses. Vācijas kanclere Merkele, piemēram, ir pateikusi, ka nopietnu sankciju pret Krieviju dēļ var ciest 300 tūkstoši vāciešu. Vai kāds ir veicis nopietnus aprēķinus šeit? Cik cilvēku var zaudēt darbu, cik cilvēku tāpēc aizbrauks meklēt laimi kaut kur citur? Neesmu šādus aprēķinus dzirdējis. Jau tagad ir jūtams, ka ekonomiski sākam zaudēt. Bet politikā vārds “jūtams” ir stiepts jēdziens, ir jābūt taču faktiem un aprēķiniem. Ir jāsaprot, kāda ir situācija.

Jā, attiecības ar Krieviju ir ārpolitika. Bet kas tad ir ārpolitika? Tas ir instruments, ar kura palīdzību tiek risinātas valsts iekšējās problēmas un vajadzības. Apsaukāties un visādi citādi izrunāties, manuprāt, nav gudri.


Bet abu pārējo Baltijas valstu vadītāji šajā ziņā ir aktīvi un daudz izsakās starptautiskajā arēnā...

Kādreiz klusēšana arī var būt skaļa. Bet ja tu rausties un tev nav pozīcijas, tas izskatās glupi. Var taču teikt, ka mēs Briselē piedalīsimies kopēja paziņojuma izstrādē. Var taču paziņot, ka mēs rūpīgi izvērtējam, kādas sekas no visa veida sankcijām var būt mūsu ekonomikai. To visu taču var un vajag publiski vēstīt. Ir jādomā ekonomiski, jo valsts uzdevums ir rūpēties par savu cilvēku labklājību.


Nav jau noliedzams, ka visi šie notikumi tiek samērīti arī vietējā mērogā. Proti, nevar jau neaizdomāties par savu drošību un savu nākotni. Vai tad tā nav?

Kur ir nopietna un kvalitatīva situācijas analīze? Vai mēs novembra beigās, vērojot notikumus Kijevā, nezinājām, ka Ukraina principā nav gatava Eiropas Savienībai? To taču skaidri pateica Lielbritānijas premjers Kamerons. Nu, bet tomēr Rietumi vēlējās Ukrainu politiski atraut no Krievijas, nemēģinot saprast, kāda uz to var būt Krievijas reakcija. Putins redzēja, ka sāk zaudēt Kijevā, 21. februārī parakstītais memorands nedarbojas, jo tos neviens nepildīja, un tā visa rezultātā ātri un operatīvi pievāca Krimu.

Tagad svarīgākais ir, kas notiks tālāk. Ja vērtē visu ģeopolitiski, tad Putinam būtu jāiet dziļāk, jo Krima ģeogrāfiski ir pilnīgi atdalīta, tā joprojām ar dažādām infrastruktūrām ir savienota ar Ukrainu,  nevis ar Krieviju. Ja Maskava nepaņem Ukrainas dienvidaustrumu apgabalus, tad Krima ir gluži kā sala. Labi, krievu skaļi runā, ka būvēs tiltu pāri Kerčas šaurumam un tad viss būs. Nebūs! Jau tagad Krievijai Krima ir smaga nasta. Putins taču sākumā Krimai solīja, ka pēc pievienošanās viņš izlīdzinās algas, pensijas un visādus citādus sociālus labumus. Tagad viņš saka, ka tas viss būs tikai no nākamā gada, jo tas viss nav budžetā ierēķināts.

Putins tagad sevi redz nācijas tēva lomā. Patīk tas kādam vai nē, bet viņš ir visspēcīgākais politiķis Eiropas telpā. Un viņam šī loma ir iepatikusies. Viņš taču vēl pirms Krimas notikumiem teica, ka tam krievam, kuram nesāp, ka Krima kādreiz tika zaudēta, nav sirds. Bet tiem, kas domā, ka Krimu var atgriezt atpakaļ – tiem nav galvas. Nu, un ko mēs redzam tagad?! Putins šobrīd ir cilvēks, kas nav prognozējams,  jo, manuprāt, viņš par savu virsuzdevumu redz krievu zemju kopāsavākšanu.

Bet man tomēr liekas, ka Putins saprot, ka tālāka iešana iekšā Ukrainā  izraisīs nopietnas sadursmes. Un tas, pēc būtības, notiek starp brāļu tautām. Turklāt, NATO palīdz Ukrainai būvēt jaunu armiju. Ar katru dienu šī armija kļūst nopietnāka, tāpēc, ja Maskava pāries pār robežu, bez asinsizliešanas nevarēs iztikt. Un tad ir jautājums – vai krievs, kurš šobrīd aplaudē Putinam par Krimu, aplaudēs viņam arī tad, ja viņš ieies Ukrainā? Šaubos.

Tiesa, var jau būt, ka notikumi tiek izprovocēti. Kaut kas līdzīgs taču šajās dienās Ukrainas dienvidaustrumos jau notiek. Tā sakot, kāds mēģina radīt situāciju, kad Krievija varēs teikt – stop, tur sit mūsējos, mums jānāk palīgā savējiem. Un tomēr, ja notikumi eskalēsies un Putins pārkāps šo robežu, tas viņam var izrādīties kauls, ar ko viņš var aizrīties. Galu galā, viņš taču ekonomiski nevar pat Krimu sagremot.

Man liekas, ka Ukraina nevarēs izvairīties no valsts federalizācijas. Pārāk lielas ir atšķirības vēsturiskajā apziņā dažādos šīs valsts reģionos dzīvojošiem pilsoņiem. Liela kļūda bija arī jaunās varas lēmums valodas jautājumā. 80 procenti Ukrainas iedzīvotāju mājās tomēr runā krieviski, ukraiņu interneta telpa 70 procentos ir krievu valodā. Tur vajadzīgi daudzi gadu desmiti, lai Ukraina patiesi kļūtu ukrainiska.


Kā jums šķiet, kāpēc Putins vispār ir iesācis šo “karsto” auksto karu ar Rietumiem?

Tādēļ, ka Putins netiek galā ar saviem mājas darbiem. Ekonomikā būtībā ir stagnācija, tā visa turas uz naftas un gāzes, puse krievu dzīvo zem nabadzības robežas, valsts izmirst. Skaidrs, ka Kremļa saimniekam ir vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Un viņš to ir atradis, tie atkal ir “riebīgie Rietumi”, kas grib atņemt Ukrainu, kas aplikuši ap Krieviju NATO valstis, grib tur būvēt pretraķešu aizsardzības sistēmas. Vārdu sakot, visapkārt ir nelieši un mēs viņiem tagad parādīsim, kur vēži ziemo. Krieviem tas patīk, tā dēļ viņi ir gatavi savilkt jostas. Nacionālisms kādu laiku itin labi var likt aizmirst par badu.

Krievijai beidzamajos gados ir izveidojies kādus 500 miljardus dolāru liels rezerves fonds, kas sankciju gadījumā kādus divus gadus ļaus izvilkt. Pa to laiku naftas un gāzes plūsmas var mēģināt pagriezt pret Ķīnu, kas to vien gaida. Tāpēc jau ķīnieši visādās starptautiskās struktūrās uzvedas tā neitrāli. Tiesa, koķetēšana ar ķīniešiem var radīt pašam Putinam problēmas nākotnē Sibīrijā un Tālajos austrumos. Bet viņam jau būtībā nav variantu. Viņš saprot – ja zaudēs varu, viņam būs jāsēž cietumā, viņam nebūs, kur mukt. Tātad ir pie tās varas jāturas, kā vien spēj. NATO kā bubulis tam lieliski noder. Var pat teikt, ja nebūtu NATO, Putinam tas būtu jāizdomā.

Ir vēl kaut kas. Man liekas, ka Putinam visu laiku ir sajūta, ka lielie Rietumu bonzas viņu visu laiku “uzmet”, nepieņem kā līdzīgu. Tāpēc viņam bija vajadzīga olimpiāde, ar kuru viņš spēcīgi pacēla krievu pašapziņu. Un pēc Sočiem ar Krimu viņš parādīja, ka Krievija var arī citas lietas “sakārtot”.


Mani, piemēram, izbrīna, cik daudz Putina atbalstītāju ir liberālās inteliģences vidū. Viņam, izskatās, piekrīt pat tie, kas domā mūsdienīgi un labi izprot demokrātiskās vērtības.

Vispār tas ir diezgan iracionāli. Es skatījos Putina uzrunu Kremlī, kurā viņš paziņoja par Krimas pievienošanu. Jau pēc viņa pirmajiem vārdiem visa zāle cēlās kājās ar ovācijām. Cēlās kultūras, sporta un zinātnes spīdekļi, cilvēki, kuri vispār varētu tur zālē arī nebūt, jo paši par sevi jau ir vērtības. Bet tur bija viss zieds savācies. Droši vien tāpēc, ka cilvēki sāk baidīties. Tā sakot, viņi sāk saprast, ka vara spēlē pēc principa – kas nav ar mums, tas ir pret mums. Tāpēc visi tie kultūras darbinieki un uzņēmēji saprot, ka pretējā gadījumā viņiem neviens nekādu  naudu nedos, nekādu biznesu turpināt neļaus. Tā skrūvju pievilkšana tur notiek arvien stingrāk un stingrāk.

Tajā visā, ko vērojam beidzamajā laikā, ir arī viena pozitīva iezīme. Putins ar savu rīcību ir palīdzējis vienot Rietumus. Vismaz Rietumi sāk labāk saprast situāciju un tagad tur labāk spēj sadzirdēt viens otru.

Bet laikam jau ir kaut kāda platforma sarunām. Kerijs brauc mājās, tad griežas atpakaļ, lai tiktos Parīzē ar Lavrovu, Putins pa telefonu stundām ilgi runā gan ar Obamu, gan Merkeli. Tātad – tirgojas, tātad ir par ko tirgoties. Nu tad to jau tuvākajā laikā redzēsim, ko viņi tur būs sarunājuši. Man šķiet, ka svarīgs datums būs 25.maijs, kad Ukrainā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Ir jāskatās, ko ievēlēs. Domāju, ka tam seko gan Maskavā, gan Rietumos.

Pievienot komentāru

Piedalies diskusijā un ievēro Lietošanas noteikumus.

2000

1
2
Lapa 1 no 2

Mainīt komentāru secību

ir jādomā ekonomiski

2014-04-11 15:18:45

Ziņot

galvenais nauda un nauda nesmird. Tā arī ir glumā Jurkāna domāšana. Cik maksā Jurkāns ?

Akmetsa

2014-04-11 11:19:39

Ziņot

te nu ne klusēšana, ne bailes nelīdzēs, tāpēc trusītis nesaglabās dzīvību...

Jānītis

[email protected]

2014-04-11 00:21:12

Ziņot

Vieda, sakarīga, izskaidrojoša intervija. Paldies Jurkāna kungam! Visu cieņu šādiem gudriem cilvēkiem Latvijā kā viņš.Būtu vairāk mums tādu...

anne

2014-04-10 19:05:18

Ziņot

Diezgan liela tiasniba izskatas. Putina milziga popularitate krievu vidu tikai velreiz pierada, ka Krievijai ir vajadzigs cars&vadonis kurs visiem paradis to "Kuzjas maati"

es

2014-04-10 15:32:11

Ziņot

Kungi! Ļoti gudras domas .Sāksim domāt ar galvu.

politruks

2014-04-10 11:38:27

Ziņot

šIs vīrs ir neveiksminieks ! Viņš varēja būt labs PSRS vai Krievijas ārlietu ministrs !

Jurkāns...

2014-04-09 19:45:04

Ziņot

... pēdējā laikā sācis dikti prātīgi runāt!

Ja kas

2014-04-09 18:21:33

Ziņot

Jurkānam un Krievija vēsture ir 200 gadus sena. Citas nācijas ir dzīvojušas gadu tūkstošus. Un Jurkānam deretu atcerēties savas daudzās politiskās kļūdas un neradīt ar pirkstu uz Prezidentu,kas līdz šim nav pieļāvis nevienu kļūdu!

Lielmanīgs Jurkāns

2014-04-09 18:18:00

Ziņot

Jurkāns varbūt pateiks, kas ir a la krievu zemes???? Krievijas zemes labi redzamas merkeles kartē, ko viņa uzdavināja Kīnas premjeram. Zemes līdz pat Maskavai ir baltu zemes! Latvija var pieprasīt atpakaļ Abreni un Lietuva pusi krievijas!Un arī Kijeva nav krievu pilsēta. Kijeva ir norvēģu vikingu dibināta. Nemētāsimies ar bezatbildīgiem nosaukumiem. Krievija ir bijusi agresīva iekarotājvalsts-tas gan. Lai sauc lietas īstajos vārdos- Krievija grib doties kārtējos iekarojumos! jurkānam piemirsies, ka Staļinu arī visi dēvēja par tautu tevu. Tāds arī Putins kā valstsvadītājs- močits v sortire- nav vadītājs!

Kā saprast šos divus pilnīgi pretējus viedokļus

2014-04-09 18:11:21

Ziņot

Tagad viņš saka, ka tas viss būs tikai no nākamā gada, jo tas viss nav budžetā ierēķināts. Putins tagad sevi redz nācijas tēva lomā.

Politika

Domā, ko runā: iespējams, tieši tevi noklausās! (4)

Pērn visvairāk telefonsarunu noklausītas Valsts policijas vajadzībām.

Bērziņš izlēmis atkārtoti nekandidēt uz Valsts prezidenta posteni (5)

ASV valsts sekretāra ex-padomnieks: Baltijas valstīm jādara vairāk nekā līdz šim (6)

Rinkēvičs uzskata: NA mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim (4)

"Saskaņa" izstrādājusi likumprojektu čekas maisu atvēršanai

Lietuvas izlūki brīdina par iespējamiem Krievijas plāniem pret NATO

Pulkvedis: apmācīti studenti nevar kļūt līdzvērtīgi NBS virsniekiem (2)

Latvijā

Pieci ieroči cīņai ar “pavasara alerģiju” (12)

Pavasarī, sākoties koku un krūmu ziedēšanas laikam, daudziem cilvēkiem aktualizējas respiratorā jeb ziedputekšņu alerģija, kas izpaužas kā šķavas, iesnas, klepus, niezošas un asarojošas acis. Kā mazināt nepatīkamās sajūtas, konsultē speciāliste.

12 pazīmes, kas liecina, ka jums nepieciešams atvaļinājums (4)

Netiec galā ar lieko svaru? Iespējams, vaina nav kūkās  (1)

Latvietis iekļuvis Harley Davidson Discover More 2015 competition finālā  (2)

Latvijā svin Lieldienas (1)

Spītējot drēgnajam laikam, Brīvdabas muzejā notiek Lieldienu pasākumi (2)

Kā nesabojāt Lieldienu priekus

Raimonds Pauls: Vienotībai jāaiziet (30)

Piektdienas laikrakstā " Neatkarīgā Rīta Avīze" lasāma Elitas Veidemanes intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Juris Rozenvalds: Mēs esam viegli ievainojama sabiedrība (10)

Jānis Ikstens: Saeimas vēlēšanās rudenī vēlētāju aktivitāte būs krietni lielāka (3)

Seko puaro.lv aktualitātēm

x

Ienāc jaunajā Puaro.lv!

Puaro.lv